Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc Pietiek iesnieguma saņemšanas Ģenerālprokuratūra sākusi pārbaudi par metalurģijas uzņēmuma Liepājas metalurgs vairāk nekā 50 miljonus latu vērtā valsts galvojuma saņemšanas apstākļiem un tā iznākumu.

1. oktobrī Valsts kontrole publiski paziņoja par savu secinājumu, ka politiķi un amatpersonas galvojumu Liepājas metalurgam 2009.gada nogalē centušies piešķirt par katru cenu. "Rūpīgi izsekojot galvojuma izsniegšanai, atklājās, ka politiķu un amatpersonu rīcība liecina par vēlmi izsniegt galvojumu par katru cenu," paziņoja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Lemjot par galvojuma piešķiršanu, nav ņemts vērā, ka Liepājas metalurga finansiālie rādītāji pasliktinās, turklāt pirms kredītsaistību samaksāšanas uzņēmuma vietā pati Valsts kase strauji mainījusi atmaksas iespējamības pakāpi. Tādējādi ne tikai ignorēti iespējamie riski, bet arī pārkāptas normatīvo aktu prasības, un kopumā valsts galvojums esot spilgts piemērs nesaimnieciskai rīcībai ar nodokļu maksātāju naudu.

Valsts kontroles galvenie secinājumi bija:

- 2009.gada beigās, kad Liepājas metalurga finansiālais stāvoklis bija pasliktinājies un kredītiestāde neilgi pirms galvojuma līguma parakstīšanas grozīja finansējuma struktūru, samazinot bankas kopējo risku pret Latvijas valsti, Valsts kase nerosināja līgumā paredzēt papildu saistību nodrošinājumu;

- Valsts kase nav pieprasījusi aktualizēt uzņēmumam ražotņu modernizācijas projektu atbilstoši situācijai, kāda tā bija 2009.gada nogalē un izvēlētās kredītiestādes veiktajām aizdevuma struktūras izmaiņām;

- ne Finanšu ministrijas, ne Valsts kases rīcībā nav dokumentu, kas apliecinātu, ka grozījumi UniCredit bankas pēdējā brīdī piedāvātajā finansējuma struktūrā bija saskaņoti ar Eiropas Komisiju, lai gan tas bijis obligāts priekšnosacījums;

- Valsts kases atzinumā sniegta informācija par finanšu rādītāju analīzi, projekta riskiem, nozares krīzi un uzņēmuma lomu Latvijas tautsaimniecībā, bet nav sniegts vispār nekāds kopsavilkuma vērtējums, vai uzņēmumam nepastāvēs paaugstināts aizdevuma atmaksas risks;

- tā rezultātā no valsts budžeta nesaimnieciski izlietoti 52 miljoni latu, samaksājot tos kredītiestādei AS Liepājas metalurgs vietā.

Ņemot vērtā šos publiskos secinājumus, Pietiek vērsās pie ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera, aicinot viņa vadīto iestādi izvērtēt šo informāciju un rīkoties atbilstoši tai normatīvajos aktos noteiktajiem pienākumiem. Nu no prokuratūras saņemta oficiāla atbilde, ka tiek organizēta pārbaudes sākšana.

Kā zināms, līdz šim nevienā no skaļākajiem valsts līdzekļu izsaimniekošanas gadījumiem – pat ne Parex bankas gadījumā, kad pat bija sākts kriminālprocess - Ģenerālprokuratūra ne reizi nav nonākusi pie slēdziena par kādas amatpersonas vainu noziedzīgā nolaidībā utml.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...