Pēc „PIETIEK” iesnieguma saņemšanas prokuratūra uzsāk pārbaudi par „Liepājas metalurga” valsts galvojumu
PIETIEK24.10.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc Pietiek iesnieguma saņemšanas Ģenerālprokuratūra sākusi pārbaudi par metalurģijas uzņēmuma Liepājas metalurgs vairāk nekā 50 miljonus latu vērtā valsts galvojuma saņemšanas apstākļiem un tā iznākumu.
1. oktobrī Valsts kontrole publiski paziņoja par savu secinājumu, ka politiķi un amatpersonas galvojumu Liepājas metalurgam 2009.gada nogalē centušies piešķirt par katru cenu. "Rūpīgi izsekojot galvojuma izsniegšanai, atklājās, ka politiķu un amatpersonu rīcība liecina par vēlmi izsniegt galvojumu par katru cenu," paziņoja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Lemjot par galvojuma piešķiršanu, nav ņemts vērā, ka Liepājas metalurga finansiālie rādītāji pasliktinās, turklāt pirms kredītsaistību samaksāšanas uzņēmuma vietā pati Valsts kase strauji mainījusi atmaksas iespējamības pakāpi. Tādējādi ne tikai ignorēti iespējamie riski, bet arī pārkāptas normatīvo aktu prasības, un kopumā valsts galvojums esot spilgts piemērs nesaimnieciskai rīcībai ar nodokļu maksātāju naudu.
Valsts kontroles galvenie secinājumi bija:
- 2009.gada beigās, kad Liepājas metalurga finansiālais stāvoklis bija pasliktinājies un kredītiestāde neilgi pirms galvojuma līguma parakstīšanas grozīja finansējuma struktūru, samazinot bankas kopējo risku pret Latvijas valsti, Valsts kase nerosināja līgumā paredzēt papildu saistību nodrošinājumu;
- Valsts kase nav pieprasījusi aktualizēt uzņēmumam ražotņu modernizācijas projektu atbilstoši situācijai, kāda tā bija 2009.gada nogalē un izvēlētās kredītiestādes veiktajām aizdevuma struktūras izmaiņām;
- ne Finanšu ministrijas, ne Valsts kases rīcībā nav dokumentu, kas apliecinātu, ka grozījumi UniCredit bankas pēdējā brīdī piedāvātajā finansējuma struktūrā bija saskaņoti ar Eiropas Komisiju, lai gan tas bijis obligāts priekšnosacījums;
- Valsts kases atzinumā sniegta informācija par finanšu rādītāju analīzi, projekta riskiem, nozares krīzi un uzņēmuma lomu Latvijas tautsaimniecībā, bet nav sniegts vispār nekāds kopsavilkuma vērtējums, vai uzņēmumam nepastāvēs paaugstināts aizdevuma atmaksas risks;
- tā rezultātā no valsts budžeta nesaimnieciski izlietoti 52 miljoni latu, samaksājot tos kredītiestādei AS Liepājas metalurgs vietā.
Ņemot vērtā šos publiskos secinājumus, Pietiek vērsās pie ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera, aicinot viņa vadīto iestādi izvērtēt šo informāciju un rīkoties atbilstoši tai normatīvajos aktos noteiktajiem pienākumiem. Nu no prokuratūras saņemta oficiāla atbilde, ka tiek organizēta pārbaudes sākšana.
Kā zināms, līdz šim nevienā no skaļākajiem valsts līdzekļu izsaimniekošanas gadījumiem – pat ne Parex bankas gadījumā, kad pat bija sākts kriminālprocess - Ģenerālprokuratūra ne reizi nav nonākusi pie slēdziena par kādas amatpersonas vainu noziedzīgā nolaidībā utml.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
