Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

"Ir vieglāk visu izdarīt, jo nav vēl arī jānes savs lielais liekais svars. Varu pat sākt domāt par policijas sportisko normatīvu izpildīšanu," - šādi žurnāls Kas Jauns citēja Valsts policijas priekšnieku Intu Ķuzi, kurš stāstīja par savu jauno diētu, kas palīdzējusi būtiski samazināt lieko svaru. Taču, kad Pietieksāka interesēties, kā gan Valsts policijas priekšniekam izdevies izvairīties no normatīvu kārtošanas, pēc ilgākām pretrunām Valsts policija paziņoja, ka normatīvi tomēr esot nokārtoti, savukārt uz žurnālu Kas Jauns tika izdarīts tāds spiediens, ka tas bija spiests policijai atvainoties - Ķuzis esot nepareizi interpretēts.

"Valsts policijas 2010.gada 4.janvāra iekšējo noteikumu Nr.1 "Kārtība, kādā organizē amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm kvalifikācijas paaugstināšanu, profesionālo apmācību un vispārējo fizisko sagatavošanu" 35.punkts paredz, ka "Iestādes priekšnieks [...] ieskaiti vispārējā fiziskajā sagatavošanā kārto koledžā".

Ievērojot augstāk minēto normatīvo aktu prasības, 2012.gada 9.martā nokārtoju vispārējās fiziskās sagatavotības pārbaudi Valsts policijas koledžā; ieskaiti pieņēma Valsts policijas koledžas Policijas tiesību katedras pasniedzējs Juris Gromovs, un vispārējās fiziskās sagatavotības normatīvu kārtošanas rezultātu Aktu apstiprināja Valsts policijas koledžas direktors," - tā Ķuzis, kurš jau tolaik bija miesās ražens, Pietiek apgalvoja 2012. gadā.

Pēc tam, kad jau šogad žurnālā Kas Jauns tika publicēts Ķuža citāts, no kura izrietēja, ka viņš tikai tagad, pēc novājēšanas varēšot sākt domāt par normatīvu nokārtošanu, Pietiek vispirms Valsts policijai uzdeva jautājumu nevis konkrēti par Ķuzi, bet vispārīgi - cik liela daļa Valsts policijas darbinieku izrādās nespējīgi nokārtot obligātos normatīvus un kas ar viņiem tādā gadījumā notiek.

Uz šo jautājumu Valsts policija skaidroja, ka Valsts policijā, kā arī citās Iekšlietu ministrijas padotības iestādēs un Ieslodzījumu vietu pārvaldē saskaņā ar Iekšlietu ministrijas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 4.panta 2.punktu dienestā vispār nedrīkst atrasties amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, kuru fiziskā sagatavotība neatbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām

Kā izrādās, 2014.gadā pamatpārbaudē pārbaudījumus nav nokārtojusi katra desmitā Valsts policijas amatpersona ar speciālajām dienesta pakāpēm, taču lielākā daļa no viņiem atradušās attaisnotā prombūtnē (ārsta atbrīvojums, dežūrnorīkojums, komandējums), bet pārējie 3% no kopējā personāla skaita nav saņēmuši pietiekamu punktu skaitu, lai nokārtotu pārbaudījumu.

"Amatpersonām, kuras nenokārto fiziskos normatīvus, Valsts policijā tiek dota iespēja intensīvu fizisko slodžu ietvaros uzlabot fizisko sagatavotību un gada laikā kārtot pārbaudi atkārtoti. Valsts policijas Iekšējās drošības birojs ir veicis pārbaudi un sagatavojis ieteikumus turpmākajam darbam, lai samazinātu nenokārtoto fiziskās sagatavotības pārbaužu skaitu dienestā," skanēja Valsts policijas oficiālā atbilde.

Taču, kad Pietiek norādīja uz Ķuža izteikumiem žurnālā Kas Jauns, uz ilgāku laiku iestājās pauze - kā ziņoja Pietiek neoficiālie avoti Valsts policijā, jautājums saistībā ar Valsts policijas priekšnieka līdz šim it kā nokārtotiem, it kā tomēr nenokārtotiem fiziskās sagatavotības normatīviem bija izrādījies ļoti neērts.

Kā pēc tam noskaidroja Pietiek, situācija tika atrisināta, vispirms izdarot nopietnu spiedienu uz konkrēto žurnālu, un tas arī izdevies, saņemot no tā šādu nedaudz īpatnu atvainošanās vēstuli: "Ieviesusies kļūda, citējot Valsts policijas priekšnieku Intu Ķuzi. Proti: "Varu pat sākt domāt par policijas sportisko normatīvu izpildīšanu,” priecīgs ir Ķuzis. Patiesībā žurnālists ir pārpratis Ķuža kungu, kurš normatīvus jau ir nokārtojis. Atvainojamies Ķuža kungam par pārpratumu."

Savukārt pēc šīs atvainošanās nokārtošanas izrādījās, ka arī visus normatīvus Ķuzis tomēr esot spējis pārliecinoši nokārtot, arī korpulents būdams: viņš esot gan nepilnās sešās minūtēs "noskrējis" 1000 metru krosu, gan spējis 19 reizes "piepumpēties" un "presīti" izmantot 33 reizes divās minūtēs.

Pilns komisijas priekšsēdētāja, Valsts policijas koledžas Sporta katedras vadītāja Ivara Zvirbuļa oficiālais skaidrojums ir šāds:

"Fiziskās sagatavotības prasības Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk – amatpersona) ir noteiktas Ministru kabineta 2013.gada 28.maija noteikumos Nr.288 "Fiziskās sagatavotības prasības Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm" (turpmāk - Noteikumi).

Saskaņā ar šiem Noteikumiem, fiziskās sagatavotības prasības nosaka atbilstoši amatpersonu dzimumam, vecumam un amatam.

Atbilstoši vecumam un amatam, I.Ķuža kunga uzrādītie rezultāti fiziskajā sagatavotībā tiek vērtēti vecuma grupā V-5 (46 gadi un vecāki), kā arī minimālā punktu summa III amata grupai (amatpersona pilda tādus dienesta pienākumus, kuri nav saistīti ar palielinātu fizisku slodzi vai spēka paņēmienu lietošanu), kura šajā vecumā ir jāsasniedz, ir 8 punkti (Noteikumu 6.2.3. punkts).

Savukārt, atbilstoši Noteikumu 4.3.punktam, vīriešiem vecuma grupā V-5 ir jākārto 3 disciplīnas - pievilkšanās pie stieņa vai – ja svars pārsniedz 90 kg – roku saliekšana un iztaisnošana balstā guļus, ķermeņa augšdaļas pacelšana un nolaišana, 1000 metru kross. Respektīvi, ja amatpersonas (vīrieša) svars pārsniedz 90 kilogramus, viņš ir tiesīgs izvēlēties - pievilkties pie stieņa vai atspiesties balstā guļus.

I.Ķuža kungs izvēlējās veikt atspiešanos balstā guļus un uzrādīja rezultātu - 19 reizes, kas atbilst 4 punktiem. Ķermeņa augšdaļas pacelšana un nolaišana divās minūtēs tika veikta 33 reizes, kas dod 3 punktus. Savukārt 1000 metru krosa distancē uzrādīts rezultāts 5 minūtes 47 sekundes, par ko ir saņemts 1 punkts. Kopējā punktu summa - 8 punkti. Vērtējums - Ieskaitīts.

I.Ķuža kunga rezultātus fiksēju es - Valsts policijas koledžas Sporta katedras vadītājs, vispārējās fiziskās sagatavotības ieskaišu pieņemšanas komisijas priekšsēdētājs.

Vienlaikus vēlos izteikt savu viedokli - atsevišķu statistiku par kopējiem rezultātiem pa vecuma grupām mēs neveicam, taču kā liecina mani ikgadējie novērojumi, tad vīriešiem vecuma grupā V-5 (arī sievietēm vecuma grupā S-5 un S-6), kuriem ir noteikta III amatu grupa, fiziskās sagatavotības pārbaudes nokārtot praktiski nesagādā nekādas grūtības (lielākoties visi to arī izdara), jo, manuprāt, punktu tabulās rezultāti, kuri jāsasniedz, ir tik demokrātiski zemi, ka, piemēram, veicot 1000 metru krosu, var iekļauties minimālajā rezultātā pat neskrienot, bet noejot straujā solī! Vai arī disciplīnā - ķermeņa augšdaļas pacelšana un nolaišana divās minūtēs, katrās 30 sekundēs uzdevums jāveic TIKAI 5 reizes, lai būtu pozitīvs minimālais rezultāts. Manā skatījumā pat nav ikdienā jāsporto, lai varētu iekļauties Noteikumos noteiktajās prasībās. Arī es esmu šajā vecuma grupā un bez problēmām spēju savākt attiecīgo punktu summu."

Interesanti, ka saskaņā ar Valsts policijas skaidrojumu par 2013. gadu visi dati, kas liecinātu par Ķuža nokārtotiem sportiskajiem normatīviem, esot bez pēdām pazuduši vai arī vienkārši neesot atrodami.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...