Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Iespējams, sakarā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ināras Pētersones vēlmi mēģināt norobežoties no Finanšu policijas „PR akcijas” - TV3 aizvadītās svētdienas sižeta par apjomīgā PVN shēmā iesaistītu un aizturētu VID Cēsu nodaļas darbinieci – ar viņas rīkojumu sākta dienesta pārbaude ar formulējumu „saistībā ar publiskajā telpā nonākušo informāciju par Finanšu policijas pārvaldes veiktajām darbībām, kas atspoguļotas 13.03.2016. raidījumā”.

Kā zināms, oficiālā VID nostāja ir – likumdošana un nepieciešamība ievērot cilvēktiesības šai iestādei neatļaujot publiskot nekādas ziņas ne par saviem darbiniekiem, ne par personām, kuras tiek turētas aizdomās par dažādiem likumpārkāpumiem un nodokļu nemaksāšanu. Vienīgais izņēmuma gadījums saskaņā ar iestādes oficiālo skaidrojumu esot – tad, kad par konkrētajām personām iepriekš ziņojusi kāda cita tiesībsargāšanas iestāde vai arī kāds medijs. Par to, kādi normatīvie akti šādus izņēmumus nosaka, Pētersones vadītā iestāde gan klusē.

Taču aizvadītās nedēļas beigās Kaspara Podiņa vadītā VID Finanšu policijas pārvalde TV3 raidījumam bija noplūdinājusi apjomīgu un detalizētu informāciju par atklātu „PVN shēmu” 1,7 miljonu eiro apmērā, kuras galvenā organizatore – VID darbiniece aizturēta. Lai gan līdz šim pat gadījumos, kad VID ziņo par kādu lielu atklātu nodokļu nemaksāšanas gadījumu, tas nekad nav nosaucis konkrētas personas, šajā gadījumā Finanšu policija bija atklājusi par aizturētās vārdu un uzvārdu.

Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija no vairākiem avotiem VID, ideja par šādas „PR akcijas” rīkošanu nākusi no Podiņa vadītās Finanšu policijas, kuras publiskais tēls vissmagāk cietis kopš februāra sākuma, kad sižetus par VID un Finanšu policijas darbiniekiem aizsāka Latvijas Televīzija un pēc tam pievērsās citi mediji.

Tā kā Finanšu policijas vadība, par saviem „radošajiem plāniem” informējot arī Pētersoni, nav spējusi atrast „kanālus”, kā iziet uz Latvijas Televīziju, pieņemts lēmums kā informācijas kanālu izmantot alternatīvu – raidījumu Nekā Personīga, tam piedāvājot „ekskluzīvu informāciju”. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, šo „PR akciju” sankcionējusi arī pati VID ģenerāldirektore.

Pietiek avoti apliecina, ka „akcija” ar mērķi uzlabot VID un Finanšu policijas publisko tēlu bijusi sasteigta, pret informācijas publiskošanu iebilduši arī konkrētie šīs lietas izmeklētāji, taču viņu iebildumi apklusināti. Taču sasteigtības dēļ nav izdevies nosaukt nevienu citu it kā atklātās „PVN shēmas” dalībnieku, arī shēmas kopsumma vienkārši „paņemta no griestiem”.

Pēc divu dienu klusēšanas VID vadība trešdien beidzot sāka sniegt atbildes uz Pietiek jautājumiem saistībā ar šo „PR akciju”. Tiesa, sākotnēji sniegtā atbilde uz jautājumiem par to, vai VID vadība ir sankcionējusi minētās informācijas izpaušanu, skanēja: „VID atturēsies izteikt pieņēmumus, spriedumus vai secinājumus par šī TVkanāla vai jebkāda cita žurnālista darba metodēm. Tāpat atturēsimies komentēt Jūsu pieņēmumus, baumas vai jebkādu tamlīdzīgu neoficiālu informāciju.”

Tomēr pēc tam VID atklāja, ka „VID ir ierosināta dienesta pārbaude saistībā ar 13.03.2016 raidījumā Nekā personīga izskanējušo informāciju”. Tiesa, VID joprojām nevēlas atklāt, kas tieši šo pārbaudi veic, un arī pārbaudes objekts tiek aprakstīts diezgan noslēpumaini: „Ar VID ģenerāldirektora 14.03.2016. rīkojumu uzsākta dienesta pārbaude saistībā ar publiskajā telpā nonākušo informāciju par Finanšu policijas pārvaldes veiktajām darbībām, kas atspoguļotas 13.03.2016. raidījumā Nekā personīga. Pārbaudi veiks mēneša laikā.”

Pietiek jau informējis, ka VID vadība turpina pīties aizvien dziļākās pretrunās un pat melos par virkni jautājumu, tostarp par informācijas noplūžu un slēpšanas jautājumiem un nu jau bēdīgi slaveno „iespējams, negodprātīgo” VID darbinieku sarakstu.

Līdz šim Valsts ieņēmumu dienests par ierobežotas pieejamības informāciju regulāri ir oficiāli pasludinājis jebkādus datus, kas var mest ēnu uz tā vadības pretrunīgajām un bieži neizprotamajām darbībām saistībā ar apsolīto VID „rindu tīrīšanu” un „negodprātīgo darbinieku aiziešanas panākšanu”.

Tiesa, jau divu nedēļu laikā VID nav spējis sniegt konkrētas ziņas par šo it kā noteikto ierobežotas pieejamības informāciju – ne VID amatpersonu, kas šai informācijai noteikusi ierobežotu pieejamību, ne datumu, kad tas noteikts, ne attiecīgā dokumenta nosaukumu, ne arī termiņu, uz kuru tam noteikta ierobežota pieejamība. Saskaņā ar likumu visiem šiem datiem ir jābūt publiski pieejamiem.

Tikmēr Pētersone ir, piemēram, personiski publiskojusi ziņas par viņas vietnieka Tāļa Kravaļa atlaišanu, - tikai pāris dienas iepriekš VID bija apgalvojis, ka informāciju par atlaistiem darbiniekiem likums tam aizliedzot izpaust.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...