Pēc PIETIEK jautājumiem Ķīlis „pamana” augsta ierēdņa braucienu par Bobsleja federācijas naudu

Pietiek rīcībā nonākusī federācijas viceprezidenta Zinta Ekmaņa vēstule rāda – federācija Ķīlim lūgusi atļauju „komandēt uz Pasaules čempionātu bobslejā un skeletonā, kurš notiks 2013.gada 01. - 04.februārim Sanktmoricā (Šveice), Jūsu vadītās ministrijas Departamenta sporta jomā direktora vietnieku Edgaru Severu”.

Federācija apliecinājusi gatavību „segt komandējuma izmaksas: izvietošanu, aviobiļetes. Jo sevišķi tas ir iespējams tāpēc, ka mūsu delegācijā ir traumēts sportists, kura izvietošana jau ir apmaksāta” un apliecinājusi ministram, ka „Severa klātbūtne čempionātā veicinās izpratni par augsto sasniegumu sporta realitātēm un problēmām, mūsu sporta veidu tehnikas īpatsvaru augstvērtīga rezultāta veidošanā”.

Sākotnēji ministrija „nepamanīja” Pietiek uzdoto jautājumu vidū tieši to, kurā tika lūgts sniegt informāciju arī par to, kas apmaksājis šo komandējumu. Tomēr pēc tam ministrija atklāja, ka valsts amatpersonas aviobiļete un naktsmītnes apmaksātas no Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas līdzekļiem (precīza summa ministrijai neesot zināma). Savukārt no budžeta līdzekļiem segti Ls 145,56 – dienas nauda un apdrošināšana.

„Nevarētu teikt, ka šāda prakse, kad komandējuma izmaksas daļēji sedz trešā puse, ir bieža, bet ir komandējumi, kurus daļēji apmaksā kāda cita institūcija vai uzaicinātāja puse (piemēram, saistībā ar amatpersonu dalību ES sanāksmēs, darba grupās vai citos pasākumos),” – šāda bija ministrijas atbilde uz jautājumu, vai ir bieži gadījumi, kad ministrijas darbinieku komandējumi tiek apmaksāti ne tikai no tās budžeta līdzekļiem.

Jau pēc šīs sarakstes ministra Ķīļa padomnieks Reinis Tukišs informēja Pietiek, ka līdz šim zemāka ranga ierēdņus komandējumos norīkojis ministrijas valsts sekretārs, kurš vienlaikus arī izvērtējis to likumību un lietderību. Taču pēc Pietiek jautājumu saņemšanas „ministrs ir pievērsis uzmanību minētajam gadījumam un, apzinoties tā neviennozīmību, šodien ir uzdevis valsts sekretārei Sandai Liepiņai līdz 1. martam izvērtēt un iesniegt informāciju par to, lai pārliecinātos par komandējuma likumību un lietderību. Pēc izvērtējuma saņemšanas ministrs nekavējoties pieņems lēmumu par tālāku rīcību”.

Šo gadījumu īpaši „neviennozīmīgu” padara fakts, ka federācija ir apmaksājusi komandējumu ierēdnim, no kura tieši ir atkarīgs finansiālā atbalsta apjoms konkrētiem sporta veidiem.

Pagājušā gada 13. decembrī pieņemts ministrijas rīkojums Nr. 457 „Par Finanšu piešķiršanas sportam komisijas izveidi”. Tajā noteikts, ka šāda komisija izveidojama, lai „izvērtētu pieprasījumus finanšu līdzekļu saņemšanai un sagatavotu priekšlikumus gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētās Izglītības un zinātnes ministrijas pamatbudžeta programmas 09.00.00 „Sports" apakšprogrammas 09.04.00 „Sporta būves", apakšprogrammas 09.09.00 „Sporta federācijas un sporta pasākumi", apakšprogrammas 09.16.00 „Dotācija nacionālas nozīmes starptautisku sporta pasākumu organizēšanai Latvijā" un apakšprogrammas 09.21.00 „Augstas klases sasniegumu sports" finanšu līdzekļu (dotācijas) sadalījumam, saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2010.gada 4.oktobra reglamenta Nr.27 „Finanšu piešķiršanas sportam komisijas reglaments" 4.punktu”.

Ar šo pašu rīkojumu, ko Ķīļa slimības laikā parakstījis viņa aizvietotājs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, apstiprināts arī komisijas sastāvs, un par komisijas priekšsēdētāja vietnieku kļuvis tieši Severs. Savukārt komisijas priekšsēdētāja ir departamenta direktora Ulrika Auniņa, kuras izraudzīšanās konkursu nule par prettiesisku atzinusi administratīvā rajona tiesa.

Pietiek publicē arī ministrijas oficiālo skaidrojumu – kāpēc bijis nepieciešams Severa brauciens uz Sanktmoricu:

„Klātbūtne 2013.gada pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā bija ļoti nozīmīga, lai apzinātu citu valstu pieredzi Eiropas un pasaules čempionātu organizēšanā, jo 2014.gadā Siguldā norisināsies Eiropas čempionāts kamaniņu sportā, savukārt 2015.gadā Siguldā norisināsies pasaules čempionāts kamaniņu sportā. Dalība komandējumā bija aktuāla arī saistībā ar šobrīd izstrādes procesā esošo Bobsleja un kamaniņu trases „Sigulda” attīstības projektu, kura īstenošanai 2013.-2014.gadā piešķirts valsts budžeta finansējums.

Klātienē vērotā Čempionāta norise vēlreiz apliecināja, cik svarīgi ir par čempionāta organizēšanu tiešā veidā atbildīgās organizācijas – attiecīgā sporta veida nacionālās sporta federācijas – sadarbība ar attiecīgo starptautisko sporta federāciju, trases īpašniekiem, vietējo pašvaldību un valsts institūcijām. Jo šāda mēroga starptautisko sporta sacensību veiksmīga norise iespējama tikai visu pušu labas sadarbības rezultātā. Čempionāta laikā īpaši pozitīva vērtējama organizatoru izvēlētais risinājums skatītāju plūsmu organizēšanā un atsevišķu skatu punktu izveidē (tajos izvietojot līdzjutēju apkalpošanai nepieciešamās servisa zonas, kā arī nodrošinot lielo TV ekrānu izvietošanu) dažādos trases posmos, lai nenotiktu liela līdzjutēju skaita vienlaicīga koncentrēšanās tikai ierastajās starta vai finiša zonās. Tāpat atzīmējama teicami organizētā trases apskaņošana, kas ir svarīgi gan no skatītāju pārvietošanās un vienlaicīgas sekošanas sporta sacensībām nodrošināšanai, gan arī no drošības viedokļa.

Čempionāta laikā daudzu valstu uzmanība tika pievērsta godīgas spēles (Fair play) principu ievērošanai, lai izcīnīto vietu noteiktu vienīgi sportista ieguldītais darbs treniņprocesā un parādītais rezultāts sporta sacensībās trasē, nevis kādas neatļautas darbības. Jautājums kļuva īpašu aktuāls pēc Vācijas bobsleja un kamaniņu federācijas iesniegtā protesta (kam pievienojās arī Latvijas Bobsleja un skeletona federācija) par iespējami negodīgu un starptautiskajiem skeletona sporta sacensību norises noteikumiem neatbilstošu Krieviju pārstāvošo skeletona sportistu rīcību pēc trešā brauciena skeletonā vīriešiem.

Lai gan Sanktmoricas bobsleja un kamaniņu trase ir vienīgā starptautiski homolgētā (FIBT akreditētā) dabīgā trase pasaulē, kā rezultātā tā katru gadu tiek veidota no jauna (lielāko darbu paveicot ar rokām), trases apsekošana bija lietderīga Bobsleja un kamaniņu trases „Sigulda” attīstības projekta kontekstā un kontekstā ar šobrīd Sporta un jaunatnes departamenta izstrādājamo Valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstības koncepciju. Piemēram, lai gan šajā trasē ne starta, ne finiša zonā nav izvietoti stacionārie tablo sacensību norises atspoguļošanai (starta kārtība, sacensību rezultāti u.tml.) un TV signāla pārraidīšanai, organizatori bija izvēlējušies daudz racionālāku risinājuma variantu – īpaši pielāgotu pārvietojamu ekrānu izvietošana, kas ir salīdzinoši lētāks risinājuma variants, nekā stacionāru iekārtu uzstādīšana. Bobsleja un kamaniņu trases „Sigulda” attīstības kontekstā noderīga varētu izrādīties arī pieredze trases apskaņošanas jautājumā. Pozitīvi, ka Čempionātā bija klāt arī Bobsleja un kamaniņu trases „Sigulda” vadītājs (SIA „Bobsleja un kamaniņu trase „Sigulda”” valdes priekšsēdētājs) Dainis Dukurs, kuram arī bija iespēja novērtēt labās prakses piemērus, lai izvērtētu to pārņemšanas iespējamību.

Tuvojoties 2014.gada Olimpiskajām spēlēm Sočos, olimpisko spēļu programmā iekļautajiem ziemas sporta veidiem pasaulē tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība, jo šī ir pirmsolimpiskā sezona un attiecīgi arī pēdējais pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā pirms četrgades nozīmīgākajām sporta sacensībās– Olimpiskajām spēlēm. To apliecina arī dažādu valstu par sportu atbildīgo institūciju amatpersonu klātbūtne Čempionāta laikā, lai klātienē iepazītos ar sportistu gatavību un apzinātu vēl nepieciešamos veicamos pasākumus un izvērtētu valsts atbalsta nepieciešamību, lai Olimpiskajās spēlēs sasniegtu iespējami labākus rezultātus.

Tikšanās laikā ar citu valstu par bobsleja un skeletona attīstību atbildīgo sporta federāciju pārstāvjiem tika gūta informācija par valstu atšķirīgo pieeju augstas klases sportistu finansēšanas modelī un pēdējos gados notikušajām izmaiņām saistībā ar sporta nozarei paredzētā valsts un pašvaldību finansējuma samazināšanos. Piemēram, Polijas pārstāvji informēja par sāktajām diskusijām par iekšējām prioritātēm valsts līmenī, proti, resursu koncentrēšana jaunatnes sporta vai augstas klases sasniegumu sporta līmenī. Šī informācija noteikti izmantojama, precizējot un papildinot Sporta politikas pamatnostādņu 2013.-2020.gadam projektu.”

Novērtē šo rakstu: