Pēc PIETIEK publikācijām Latvijas Televīzijai piespriež naudas sodu par slēptu „Ir” reklāmu
PIETIEK16.06.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Belte vēl nesen publiski apgalvoja, ka ar raidījumu Skutelis ir studijā viss esot labākajā kārtībā, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pēc Pietiek publikācijām un iesnieguma saņemšanas ir noslēgusi pārbaudes lietu par iespējamiem pārkāpumiem sponsorēšanas noteikumos saistībā ar šo raidījumu un par slēptu žurnāla Ir reklāmu Latvijas Televīzijai piespriedusi 1600 eiro naudas sodu. Pietieknav izdevies saņemt skaidrojumu no Ir izdevējiem – vai, ņemot vērā savus ieguvumus no šīs slēptās reklāmas, viņi ir gatavi šo sodu samaksāt valsts televīzijas vietā.
Kā Pietiek jau informējis, no neoficiāliem avotiem žurnāla Ir izdevējā AS Cits medijs bija izdevies noskaidrot, ka reizē ar finansiālo ieguvumu – nepilniem 23 tūkstošiem eiro par raidījuma Skutelis ir studijā veidošanu - žurnāla Ir izdevēji saskaņā ar noslēgtā līguma nosacījumiem bija kļuvuši arī par Latvijas Televīzijas oficiālo sponsoru.
Sponsorēšana izpaudās tā, ka raidījuma – par kuru AS Cits medijs un tā pārstāvji Pauls Raudseps un Nellija Ločmele saņem atlīdzību, - reklāmas tika izvietotas tai pašā žurnālā Ir un tā interneta vietnē, un šī izvietošana tad arī skaitījās Cita medija veikta sponsorēšana.
Turklāt vienlaikus arī Latvijas Televīzija bija arī kļuvusi par neformālu Ir izdevēju sponsoru. Lai kāds uzņēmums LTV ēterā varētu ilgstoši izrādīt savu zīmolu, tam parasti ir jāslēdz reklāmas līgums ar LTV atbilstoši Latvijas Televīzijas reklāmas izcenojumiem.
Taču Ir izdevēji sākotnēji bija panākuši, ka uz tiem šis nosacījums neattiecas, - lielāko daļu no katra raidījuma Skutelis ir studijā LTV ēterā tika demonstrēts žurnāla Ir logo, par kura izrādīšanu nekādu samaksu LTV nesaņēma, un arī LTV un Cita medija noslēgtajā līgumā šāda logotipa izrādīšana nebija paredzēta. Tikai pēc tam, kad uz šo faktu tika norādīts publiski, Ir logo raidījumā tika nomainīts.
AS Cits medijs pārstāve Liene Vilnīte, kas noslēgtajā līgumā minēta kā Ir izdevēju pārstāve, nevēlējās atbildēt uz Pietiek jautājumu, vai līgumā kas ir minēts par viņas pārstāvētās kapitālsabiedrības iespēju LTV ēterā minētā raidījuma laikā demonstrēt viņas pārstāvētajai kapitālsabiedrībai piederošo zīmolu Ir. Vilnīte arī nevēlējās paskaidrot, ar kādiem noteikumiem un par kādu samaksu šis zīmols tiek demonstrēts.
Kā jau ziņots, par katra 13 minūtes garā raidījuma vadīšanu pašam raidījuma vadītājam Jānim Skutelim saskaņā ar iepriekš publiskotajām ziņām tiek maksāti 200 eiro, scenārija autorei Ievai Bitei - 150 eiro, toties "ideoloģiskajiem sekretāriem", Ir pārstāvjiem Nellijai Ločmelei un Paulam Raudsepam (attēlā) - 300 eiro, raidījumu cikla kopējām izmaksām sasniedzot nepilnus 23 tūkstošus eiro. Turklāt Citam medijam ir dotas tiesības arī bez maksas izmantot LTV videoarhīva materiālus.
Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija no raidījuma veidotājiem, tam arī it kā noteikts ievērojams sasniedzamās auditorijas lielums – pat līdz 90 tūkstošiem. Taču arī šajā ziņā LTV savam „sponsoram” ir nākusi pretī un nav noteikusi finansiālas sankcijas gadījumam, ja šis auditorijas lielums netiktu sasniegts.
Lai gan Ir pārstāvji vienmēr ir bijuši pazīstami kā principiāli atklātu konkursu un valsts finanšu tēriņu caurspīdīguma piekritēji un valsts nozagšanas apkarotāji, šajā reizē ir izrādījies, ka pie šī LTV pasūtījuma viņi ir tikuši bez oficiāla konkursa, - to atzinis arī LTV valdes priekšsēdētājs Belte. Turklāt Ir pārstāvji nevēlas atklāt arī sava līguma nosacījumus, atzīstot vienīgi to, ka viņu saņemtais finansējums esot „saprātīgs”.
Tikmēr Belte ir atteicies atbildēt uz jautājumiem saistībā ar raidījuma finansējumu un tā izlietojumu, aizbildinoties ar sabiedriskā pasūtījuma „komercnoslēpuma daļu”. Belte arī nav atbildējis uz Pietiek jautājumiem par to, vai līgumā, kas noslēgts par minētā raidījuma demonstrēšanu, kas ir minēts par AS Cits medijs iespēju LTV ēterā minētā raidījuma laikā demonstrēt AS Cits medijs piederošo zīmolu Ir.
Savukārt LTV jurists Jānis Jeronovičs, pārtraucot ilgo LTV vadības klusēšanu sakarā ar raidījumu, ir atzinis, ka „starp LTV un AS Cits medijs ir noslēgts reklāmas maiņas darījums”.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
