Pēc PIETIEK publikācijām Vējonim strauji uzlabojusies atmiņa – „atcerējies” vēl 12 tūkstošus eiro
PIETIEK03.05.2017.
Komentāri (45)
Iesaki rakstu: 
Pietiek publikācijas par to, kā Latvijas valsts vadītājs mēnesī spēj iztikt ar 283 eiro, ir palīdzējušas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa atmiņas uzlabošanai, - valsts galva ir „atcerējies”, ka pērn patiesībā saņēmis vēl vairāk nekā 12 tūkstošus eiro, ko savā amatpersonas deklarācijā līdz šim bija „piemirsis” uzrādīt.
Kā rāda Vējoņa amatpersonas deklarācija, 2015. gadu viņš beidzis ar kopējiem deklarētajiem iekrājumiem 127 720 eiro apmērā, savukārt pagājušā gada beigās Valsts prezidenta oficiālie uzkrājumi palielinājušies līdz 163 939 eiro. Tas nozīmē, ka gada laikā valsts galva spējis papildus iekrāt ievērojamu summu – 36 219 eiro.
Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem pērn vienīgais oficiālais ienākumu avots, ja neskaita 78 eiro procentus no Citadele bankas, R. Vējonim ir bijusi prezidenta alga – Valsts prezidenta kancelejā algā saņemtus viņš līdz 24. aprīlim bija deklarējis 57 381 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Tas nozīmēja, ka kopējie oficiāli deklarētie Valsts prezidenta pagājušā gada ienākumi „uz rokas” ir bijusi šī summa un jau pieminētie 78 eiro lielie procenti – kopā tātad 39 622 eiro.
No šīs summas atskaitot oficiālo uzkrājumu palielinājumu, pāri paliek 3403 eiro, un tas nozīmēja, ka, ja ticēt šiem deklarētajiem datiem, R. Vējonis pērn mēnesī spējis iztikt ar vidēji 283 eiro.
Valsts prezidenta kanceleja sākotnēji neatbildēja uz tai uzdotajiem jautājumiem saistībā ar Vējoņa amatpersonas deklarācijā uzrādītajiem datiem un spēju pārtikt ar 283 eiro mēnesī.
Taču, kā izrādās, 24.aprīlī, jau trīs dienas pēc publikācijas, kurā tika aprakstīti šie dati, Vējonis paklusām ir labojis savu deklarāciju, un 2. maijā Valsts ieņēmumu dienesta datubāzē publicēts labojums: Valsts prezidents ir „atcerējies”, ka saņēmis arī „kompensāciju 12 666,40 eiro”, ko tāpat kā algu maksājusi Valsts prezidenta kanceleja.
Valsts prezidenta kanceleja, kuru tagad iepriekš Latvijas Pasta vadītāja posteni zaudējušais Arnis Salnājs, skaidrojumos Latvijas Avīzei ir uzņēmusies atbildību par šo kļūdu, lai gan mēģinājusi daļu vainas novelt arī uz to, ka „Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā valsts informācijas reģistros esošā informācija uzrādīja tikai no Valsts prezidenta kancelejas algā saņemtos ienākumus”.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.