Pēc PIETIEK publikācijas Rasnačs apturējis jebkādas ar koku izciršanu saistītas darbības Upes ielā
PIETIEK18.01.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc Pietiek publikācijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs ir „līdz turpmākajam rīkojumam” apturējis jebkādas ar koku izciršanu saistītās darbības parka attīrīšanas projektā Tieslietu ministrijai piederošajā īpašumā Rīgā, Upes ielā 1A. Vienlaikus ministrs ir pieprasījis atbildīgajām amatpersonām nekavējoties sniegt paskaidrojumus, lai izvērtētu koku izciršanas nepieciešamību, Pietiek informē Tieslietu ministrija.
Pirms trim dienām Pietiek informēja, ka Rasnača vadītā Tieslietu ministrija gatavo masveida koku izciršanu Rīgā, Upes ielā 1A, kur pašlaik atrodas Valsts tiesu ekspertīžu birojs, - jau ir paklusām sākta un vēl klusāk noslēgta publiskā apspriešanai par šo koku ciršanu, kuras ietvaros paredzēts likvidēt vairāk nekā 240 koku.
„Objekts – “Esošas ēkas pārbūve, teritorijas labiekārtošana un kopšana”. Adrese – Rīgā, Upes ielā 1A (17. grupa, 67. grunts). Zemes īpašnieks un koku ciršanas ierosinātājs – Latvijas Republikas Tieslietu ministrija,” – tāda ir faktiski visa publiski pieejamā informācija par Tieslietu ministrijas apjomīgajiem ciršanas plāniem, kuru ietvaros ministrija plāno nocirst 241 koku.
Pašlaik ministrija plāno 75 kļavu, 33 ošlapu kļavu, 40 parasto liepu, 33 gobu, 32 āra bērzu, 8 zirgkastaņu, 4 Holandes liepu, 4 balto robīniju, 2 tūju, 2 ozolu, 2 ošu, 2 blīgznu, 1 papīra bērza, 1 ievas, 1 Sibīrijas ciedrupriedes un 1 parastā ceriņa nociršanu.
Pietiek šodien publicē Tieslietu ministrijas sagatavotās atbildes uz tai uzdotajiem jautājumiem saistībā ar masveida koku izciršanas plāniem.
Kas tur atrodas pašlaik, un ko tieši plānots būvēt?
Šobrīd šajā īpašumā vienā no ēkām atrodas Valsts tiesu ekspertīžu birojs, bet pārējās ēkas netiek ekspluatētas. Objektā ir nepieciešams ieguldīt apjomīgus līdzekļus, kas šobrīd nav paredzēti Tieslietu ministrijas budžetā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija rīkojumu Nr.412 Finanšu ministrija 2016.gadā nodeva nekustamo īpašumu Rīgā, Upes ielā 1A, Tieslietu ministrijas valdījumā. Nekustamais īpašums tika pārņemts ar mērķi attīstīt to tieslietu nozares iestāžu vajadzībām.
Kur var iepazīties ar būvniecības projektu?
Saskaņā ar Būvniecības likumu un Latvijas būvnormatīviem, ir noteikta secīga būvniecības ieceres realizācijas kārtība. No Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas ir saņemts atzinums, ka īpašumā esošās parka teritorijas sakārtošanas nolūkā ir pieaicināms parku un dārzu speciālists parka inventarizācijas veikšanai un teritorija ir labiekārtojama saskaņā ar parka ainavas risinājumu, izmantojot visa kompleksa arhitektūrai un laikmetam raksturīgas dārzu veidošanas tradīcijas.
Lai veiktu īpašuma labiekārtošanu, vispirms ir paredzēts sakopt parka teritoriju, kas šobrīd ir aizaugusi ar krūmājiem un parka kompozīcijā neparedzētiem kokiem. Parka attīrīšanas projekts ir izstrādāts atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tostarp, Ministra kabineta 2012.gada 2.maija noteikumiem Nr.309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža”, kā arī saņemts dendrologa atzinums par koku veselības stāvokli un sagatavotas labiekārtojuma skices.
Attiecīgi Rīgas pilsētas Būvvaldē 2016.gada decembrī tika iesniegts pieteikums par teritorijā augošo koku ciršanu. Pēc atļaujas saņemšanas varēs turpināt darbu pie teritorijas labiekārtojuma projekta izstrādes, kas cita starpā ietvers arī prasības teritorijā augošo, saglabājamo koku vainagošanai un apstādījumu kopšanai.
Kāds ir šīs būvniecības finansējums?
Nav būvniecības, bet gan projektēšanas finansējums: tas tiek veikts no kapitālsabiedrības līdzekļiem, jo VAS Tiesu namu aģentūra veic teritorijas un nekustamo īpašumu infrastruktūras labiekārtošanas darbus.
Kas pieņēma lēmumu par būvniecības darbiem Upes 1a?
Lēmumu par biroju ēkas pārbūves un teritorijas labiekārtošanas būvniecības ieceri pieņēma Tieslietu ministrija.
Būvniecības darbi Upes ielā 1a nav uzsākti. Saskaņā ar Būvniecības likumu būvdarbi nevar tikt uzsākti bez derīgas būvatļaujas. Lai saņemtu būvatļauju, ir nepieciešams būvprojekts. Tikai pēc šī projekta izskatīšanas un akcepta būvvaldē (Būvatļaujas nosacījumu izpildes) var uzsākt būvdarbus.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
