Pēc Saeimas vēlēšanām var aktualizēties bankas „Citadele” „atdāvināšanas” tēma
Pietiek lasītājs04.10.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Par Vienotības pārstāves Laimdotas Straujumas vadītās valdības 2014. gada jūlija lēmumu 75% Latvijas valstij piederošās bankas Citadele akciju amerikāņa Tima Kolina organizētajam konsorcijam drīzāk nevis pārdot, bet gandrīz vai atdāvināt par ārkārtīgi lētu cenu it kā jau viss ir pateikts, un tēma it kā skaitās „slēgta”. Taču informācija no politiskajām aprindām liek domāt, ka pēc 13. Saeimas vēlēšanām šī tēma atkal var tikt aktualizēta un vainīgajiem var pat nākties stāties tiesas priekšā.
Nule atklātībā nonākušas ziņas, ka Ģenerālprokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai nodots Ekonomikas policijas izmeklēts kriminālprocess par valsts amatpersonu noziedzīgu bezdarbību, kā rezultātā valsts cietusi nopietnus zaudējumus.
Šis „eksotiskais” Krimināllikuma pants izmantots saistībā ar it kā seniem notikumiem – 2009. gada beigās toreizējā finanšu ministra Einara Repšes parakstīto galvojumu Liepājas metalurgam. Pašam Repšem pat esot noteikts drošības līdzeklis – aizliegums izbraukt no valsts.
Šajā „darījumā” Latvijas valsts zaudēja vismaz vairākus desmitus miljonu eiro, - galīgā bilance būs zināma, kad būs pilnīgi skaidrs Liepājas metalurga un tā mantas liktenis. Taču ļoti iespējams, ka šī krimināllieta varētu būt tikai „pirmā bezdelīga”.
Ja Saeimas vēlēšanās vērā ņemamu pārstāvību Saeimā ieņems tās partijas, kas sola lielākas vai mazākas pārmaiņas un neietilpst pašreizējā valdošajā koalīcijā, ir ļoti iespējams, ka var tikt no jauna izvērtēts vēl viens – Latvijas valstij, iespējams, ne mazākus zaudējumus nodarījis lēmums.
Runa ir par bankas Citadele 75% akciju pārdošanu. Banka tika izveidota no Latvijas valsts „izglābtās” Parex bankas „labās daļas”, un Laimdotas Straujumas valdība, slēpjot no sabiedrības pretendentu izvērtēšanas un cenas noteikšanas procesu, šo kontrolpaketi pārdeva „par sviestmaizi”.
Lai gan bankas akcijas bija iespējams pārdot pat par vismaz 120 miljoniem eiro, valdība to kompānijai Ripplewood un saistītajiem investoriem pārdeva par daudz mazāku summu – 74,7 miljoniem eiro. Turklāt aprēķini rādīja, ka faktiski banka nopirkta par pašā bankā esošo naudu.
Parlamentārās izmeklēšanas komisija akciju paketes „pārdošanā” atklāja veselu virkni pārkāpumu, taču arī secināja, ka „vilciens” jau ir aizgājis. Kriminālprocess sākts netika, no atbildības izvairījās gan valdības pārstāvji, gan „darījumu” organizējušās Privatizācijas aģentūras vadība.
Jau šķita, ka ar to viss tā arī beigsies, taču tagad gan Liepājas metalurga kriminālprocesa norise, gan neoficiālas ziņas par politiķu plāniem liek droši prognozēt – visticamākais, jau drīzumā pēc Saeimas vēlēšanām mēs varam gaidīt gan jaunu, šokējošu informāciju par to, kā tika organizēta un „nokārtota” bankas akciju „atdošana”, gan jauno politisko spēku reakciju uz šo informāciju. Un tad visādi var gadīties...
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
