Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā
Kultūras ministrija21.03.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai – neformālai koalīcijai, kuras mērķis ir stiprināt politisko atbalstu efektīvām un koordinētām aktivitātēm, ar kurām tiek atbalstīta un popularizēta kultūrā balstīta klimata rīcība - aicinātas pievienoties ANO dalībvalstis.
“Latvijas galvenie uzdevumi, piedaloties draugu grupas darbā, būs identificēt labāko starptautisko pieredzi, kas var tikt pārņemta Latvijā, īstenojot klimata un kultūras politikas pasākumus, un pārstāvēt Latvijas intereses starptautiski, demonstrējot iniciatīvu jautājumos, kas saistīti ar kultūras integrāciju klimata rīcībā, un atbalstot mērķa par Latvijas darbību ANO Drošības padomē 2026.-2027. gadā sasniegšanu,” atzīmē kultūras ministre Agnese Logina.
Kultūrā balstītās klimata rīcības draugu grupas uzdevumi būs:
kalpot kā neformālai platformai, kurā UNFCCC dalībvalstis var apmainīties ar idejām, viedokļiem un labākās prakses pieredzi kultūrā balstītas klimata rīcības īstenošanā globālā, reģionālā un nacionālā mērogā;
dot iespēju ieinteresētajām dalībvalstīm uzklausīt ekspertus un partnerus jautājumos par klimata rīcības plānošanas un īstenošanas pasākumu efektivitātes palielināšanu, stiprinot to sociāli kulturālos elementus;
kopīgi ar partneriem apsvērt iespēju organizēt vai atbalstīt īpašus pasākumus UNFCCC, tās struktūrvienībās un tikšanās reizēs, tostarp COP, lai stimulētu kultūrā balstītu klimata rīcību;
veicināt viedokļu apmaiņu par specifisku UNFCCC un 2015. gada Parīzes vienošanās ieteikumu un vadlīniju kultūras un mantojuma jomā ieviešanu;
sniegt atbalstu ANO aktivitātēm kultūras un mantojuma jomā UNFCCC un Parīzes vienošanās ietvaros.
Ņemot vērā, ka kultūras nozares potenciāls klimata politikas īstenošanā starptautiskā līmenī šobrīd netiek pienācīgi novērtēts un attīstīts, taču vienlaikus kultūras dimensijas plašāka integrēšana klimata politikas īstenošanā atbilst gan Latvijas, gan ES politikas plānošanas dokumentos izvirzītajiem mērķiem, KM ieskatā Latvijas līdzdalība jaunizveidotajā UNFCCC draugu grupā palīdzētu sasniegt gan pašmājās, gan starptautiski izvirzītos klimata un kultūrpolitikas mērķus, tostarp ļautu efektīvāk identificēt un pārņemt labāko starptautiskās prakses pieredzi.
Vienlaikus dalība draugu grupā dotu iespēju uzlabot arī Latvijas starptautisko tēlu, demonstrējot Latvijas gatavību uzņemties līderību kultūras jautājumu integrācijā klimata rīcībā, kā arī veicinot sadarbību ar valstīm, ar kurām Latvijai kultūras un klimata politiku jomā līdz šim nav izveidojusies ciešāka sadarbība, tādējādi pastarpināti atbalstot arī Latvijas stratēģiskā mērķa – darbības ANO Drošības padomē 2026.-2027. gadā – sasniegšanu.
* kultūras ministre Agnese Logina ir izrādījusi milzīgu ieinteresētību par uzmākšanās gadījumiem Latvijas „radošajās” augstskolās, un šis ir viens no viņas „atklājumiem” šajā jomā
** United Nations Framework Convention on Climate Change (UNFCCC)
Seko mums 
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
