Pēc zaudējumiem tiesā Drošības policija vairs nemēģināšot aizturēt apmeklētājus ar diktofoniem
PIETIEK15.12.2015.
Komentāri (21)
Iesaki rakstu: 
Zaudējot divās administratīvajās tiesvedībās Lato Lapsam, Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets oktobra beigās ir bijis spiests izdot jaunu - skaidru un visiem saprotamu rīkojumu "Par apmeklētāju pieņemšanu", kas cita starpā paredz, ka turpmāk Drošības policija vairs nemēģinās aizturēt apmeklētājus ar diktofoniem vai mobilajiem telefoniem. Tiesa, nu no jaunajiem noteikumiem izriet, ka apdraudējumu savai drošībai Drošības policija saskata arī itin visās datu uzglabāšanas ierīcēs, kas pietuvinās tās ēkai.
Līdz pat šā gada pavasarim Drošības policija vēlmi veikt savas ēkas apmeklētāju pārbaudes, kā arī nevēlēšanos, lai apmeklētāji fiksētu ar viņiem notiekošo, piemēram, ar diktofona palīdzību, pamatoja nevis ar kādu oficiālu dokumentu, bet šīs iestādes caurlaides telpā pie sienas piekārtu ierāmētu tekstu, no kura nebija skaidrs, kas ir šī teksta pieņēmējs, no kāda normatīvā akta šis teksts izgriezts un kāds vispār ir tā tiesiskais statuss.
Savu pārliecību, ka Latvijas pilsoņu likumos noteiktās tiesības ir mazāk vērtas par šādu rāmīti un ka Drošības policija stāv pāri nepieciešamībai ievērot likumu normas, Mežvieta vadītā iestāde mēģināja aizstāvēt veselās divās tiesas prāvās pēc tam, kad pret Lato Lapsu bija safabricējusi divas administratīvā pārkāpuma lietas it kā par prettiesisku pretošanos Drošības policijas darbinieku likumīgām tiesībām.
Taču abās prāvās Drošības policija zaudēja pat pēc tam, kad bija piedabūjusi pirmajā instancē tai nelabvēlīgos spriedumus pārsūdzēt attiecīgi Kriminālpolicijas priekšnieku Andreju Grišinu un Valsts policijas priekšnieku Intu Ķuzi. Rīgas apgabaltiesa abas apelācijas sūdzības atzina par nepamatotām, un šos spriedumus ne Drošības policija, ne kāda tās "motivēta" amatpersona pārsūdzēt vairs nevarēja. Abi spriedumi jau ir stājušies spēkā.
Šis tiesāšanās iznākums nu ir devis arī konkrētus rezultātus - ierāmētais nezināma autora sacerētais tekstiņš Drošības policijas caurlaides telpās ir pazudis, un nu tā vietā ir parādījies patiešām oficiāls dokuments, kurā detalizēti un precīzi aprakstīts, kādas tieši un ar ko pamatotas prasības ir šīs iestādes apmeklētājiem. Tiesa, kā izriet no dokumenta, Drošības policijā šie noteikumi ir apstiprināti pusgadu pēc tam, kad Drošības policijas darbinieki mēģināja Lato Lapsam inkriminēt to neievērošanu un ignorēšanu.
Kā nu oficiālā skaidrojumā apliecina Mežviets, "apmeklētāju pieņemšanas kārtību Drošības policijas ēkā Rīgā, Kr.Barona ielā 99a, nosaka Drošības policijas priekšnieka 2015.gada 23.oktobra rīkojums Nr.l26-IP „Par apmeklētāju pieņemšanu", nodrošinot Iesnieguma likuma 8.panta trešajā daļā noteikto".
Mežviets gan visai negribīgi atbild uz jautājumu, kādu tieši iemeslu dēļ ir ticis pieņemts jaunais regulējums, - "esošā apmeklētāju pieņemšanas kārtība tika aktualizēta drošības pasākumu uzlabošanas nolūkā".
Taču jaunie noteikumi pēc abiem "incidentiem" ar Lato Lapsu nu ļauj Drošības policijas apmeklētājiem neuztraukties par iespējamu aizturēšanu, ja tā iegribētos kādam no šīs iestādes darbiniekiem, - nu nopietnākais drauds ir "izraidīšana" no Drošības policijas ēkas:
"Apmeklētājus Drošības policijā pieņem pēc iepriekšējas saskaņošanas darba dienās laika posmā no plkst. 8:00 līdz plkst.16:30.
Apmeklējot Drošības policiju, apmeklētājam jānorāda apmeklējuma mērķis, jābūt līdzi personu apliecinošam dokumentam (pase vai identifikācijas karte), kas jāuzrāda Drošības policijas amatpersonai.
Drošības policijā apmeklētājam aizliegts ienest:
- mobilos tālruņus, kā arī citas ierīces un datu nesējus, ar kuriem vai kuros var ierakstīt, saglabāt, pārraidīt vai uztvert informāciju (turpmāk – ierīces);
- ieročus un jebkādus priekšmetus vai vielas, kas var tikt izmantoti uzbrukumam un var radīt apdraudējumu personas dzīvībai, veselībai vai mantai.
Pēc Drošības policijas amatpersonas norādījuma apmeklētājam jāiziet drošības pārbaude. Drošības pārbaudes laikā Drošības policijas amatpersona veic apmeklētāja un līdzi paņemto ierīču, ieroču un priekšmetu apskati, kā arī pārbauda ar tehniskajiem līdzekļiem, un pārliecinās, vai apmeklētājs ievērojis Drošības policijas apmeklētājiem noteiktās prasības.
Līdzi paņemtās ierīces, ieroči un priekšmeti ievietojami specializētā glabātuvē.
Uzturoties Drošības policijā, apmeklētājam jāievēro īpašs drošības režīms un jāpakļaujas Drošības policijas amatpersonu prasībām.
Ja apmeklētājs atsakās ievērot Drošības policijas apmeklētājam noteiktās prasības, apmeklētājs netiek ielaists vai tiek izraidīts no Drošības policijas."
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.