Pētījumu par uzturēšanās atļaujām, uz kuru atsaucas valdība un prezidents, finansējis nekustamā īpašuma lobijs
PIETIEK21.10.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kanādas firmas pētījumu par uzturēšanās atļauju programmu, kas ņemts par pamatu Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātajiem un valdības koalīcijas atbalstītajiem grozījumiem Imigrācijas likumā, izrādās, apmaksājuši pašmāju nekustamā īpašuma biznesa lobisti. Atbildīgās amatpersonas neuzskata, ka tas ļauj apšaubīt pētījuma ieteikumu objektivitāti. Sarunās par finansējuma piesaisti piedalījusies arī premjera padomniece Sandra Bukane, noskaidroja Pietiek. Publicējam EM prezentāciju par pētījuma rezultātiem, kas izskatīta valdības koalīcijas padomes sēdē.
Kanādas investīciju un biznesa konsultāciju firmas Raymond Chabot Grant Thornton LLP pētījumu par uzturēšanās atļauju tirdzniecību, uz ko kā objektīviem datiem, pamatojot šīs programmas turpināšanu, atsaucas valdības koalīcijas pārstāvji no Vienotības un Reformu partijas, kā arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, izrādās, apmaksājis termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecības turpināšanā ieinteresētais nekustamā īpašuma attīstītāju lobijs, noskaidroja Pietiek.
Sarunās ar ieinteresēto nozaru uzņēmējiem par šī pētījuma finansēšanu piedalījusies arī premjera Valda Dombrovska juridiskā padomniece Sandra Bukane. Dombrovsku un Bukanu ģimenēm, kā Pietiek jau vairākkārt rakstījis, ir kopīgs nekustamā īpašuma bizness.
Kanādas investīciju un biznesa konsultāciju firmas pētījums, kas, pēc Pietiek avotu teiktā, miljonāra Edgara Šīna (fotogrāfijā redzams pusdienojam kopā ar Bukani) vadītās Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas pārstāvjiem izmaksājis aptuveni 80 000 ASV dolāru, pauž atbalstu termiņuzturēšanās atļauju programmas turpināšanai. EM valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš neuzskata, ka pētījuma finansēšana no nozares lobija ir pamats apšaubīt tā objektivitāti. Pētījuma uzdevumus esot formulējusi EM, un tas, pēc amatpersonas domām, ir svarīgāk nekā finansējuma avots.
EM valsts sekretāra vietnieks, kas darbojās koalīcijas izveidotajā darba grupā par termiņuzturēšanās atļauju programmas iespējamām izmaiņām, apstiprināja Pietiek avotu stāstīto, ka sarunās ar Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas un Latvijas Privātbanku asociācijas pārstāvjiem, kurās meklēts finansējums pētījuma apmaksai, aktīvi piedalījusies arī premjera Valda Dombrovska (Vienotība) "labā roka" - juridiskā padomniece Sandra Bukane. Privātbanku asociācijas pārstāvji nav piedalījušies pētījuma apmaksā, jo neesot panākta vienošanās par tā uzdevumiem - banku lobijs vēlējies pētījumu ar plašākiem secinājumiem par termiņuzturēšanās atļauju programmas pienesumu Latvijas ekonomikā, tādēļ pasūtījis pats savu pētījumu auditorfirmā Deloitte.
Bukane Pietiek skaidroja, ka uz sarunām ar nozaru lobijiem ieradusies kā premjera biroja pārstāve pēc EM ielūguma, "ņemot vērā kopējo interesi saņemt papildus informāciju pēc pagājušā gada septembrī sniegtās kanādiešu prezentācijas Ministru prezidentam, finanšu ministram un Valsts Kasei par Kanādas pieredzi imigrācijas jomā". Bukane līdzīgi kā EM valsts sekretāra vietnieks Liepiņš neuzskata, ka lobija apmaksāts pētījums nevarētu tikt uzskatīts par objektīvu atskaites punktu. "Nav pamata uzskatīt, ka viena no lielākajām auditorfirmām pasaulē ir veikusi neobjektīvu un tendenciozu pētījumu. Turklāt Ekonomikas ministrija formulēja gan darba uzdevumu, gan veica nodevumu monitoringu [par nekustamā īpašuma darījumiem, apmaiņā pret kuriem izsniegtas termiņuzturēšanās atļaujas]," Pietiek skaidroja premjera padomniece.
Tikmēr amatpersonas, savos publiskajos izteikumos atsaucoties uz Kanādas firmas pētījumu, līdz šim nav minējušas, ka to finansējis nekustamā īpašuma biznesa lobijs, radot sabiedriskajā telpā uzskatu, ka runa ir par EM veiktu pētījumu. Arī EM un ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts paziņojumā presei dienā, kad pētījumā balstītā prezentācija tika atrādīta koalīcijai, neminēja par pētījuma finansētajiem.
Valsts prezidents Andris Bērziņš aizvadītajā trešdienā pēc tikšanās ar premjerurunāja par "valdības pasūtītu pētījumu", kas sniedzot rekomendācijas, kuras var veidot pamatu, "lai Latvija no termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas būtu ieguvēja". "Domāju, ka process jāizskata no loģikas viedokļa, nevis pirmsvēlēšanu noskaņojumā. Labs pamats, lai šo jautājumu apspriestu pēc būtības, ir Kanādas firmas Raymond Chabot Grant Thornton LLP pētījums, ko šī firma iesniedza valdībai kā savas pieredzes rezumējumu. Vajag izpētīt šo pieredzi un tikai tad pieņemt galējo lēmumu," prezidenta teikto citē ziņu aģentūra LETA.
Arī Reformu partijas pārstāvis Vjačeslavs Dombrovskis iepriekš izteicies, ka "Ekonomikas ministrija jau kādu laiku pēta citu valstu, piemēram, Kanādas pieredzi, kur arī potenciālajiem uzturēšanās atļauju pircējiem tiek piedāvāts investēt. Paredzēts, ka augustā Ekonomikas ministrija būs savu darbu beigusi, kā arī būs veikts pētījums, un tad jau vajadzētu būt skaidriem risinājumiem, kā panākt investīcijas ne tikai nekustamajos īpašumos, bet arī tautsaimniecībā," politiķa teikto citē ziņu aģentūra BNS.
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
