Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Drīz būs jau 15 gadi, kopš pie varas valstī “Vienotība”. 2009. gada sākumā, pēc sabiedrībā dažādi vērtētās “Parex bankas” glābšanas un 13. janvāra grautiņiem Vecrīgā, Ivara Godmaņa otrā valdība bija sevi pilnībā izsmēlusi. 2009. gada 20. februārī Godmanis atkāpās, bet 2009. gada 12. martā tika izveidota pirmā Valda Dombrovska valdība. Sākās “Vienotības” ēra Latvijas politikā.

Tagad, kad gandrīz visos rādītājos esam nostabilizējušies pēdējā vietā starp Baltijas valstīm un plaisa ar kaimiņiem palielinās, arvien biežāk izskan aicinājumi izvērtēt tieši “Vienotības” lomu šajā atpalicībā. Var jau teikt, kā to darīja bijušais prezidents Egils Levits šī Saeimas sasaukuma pirmajā darba dienā: jūsu uzdevums ir apturēt šo atpakaļslīdēšanu, bet, kamēr valsti turpina vadīt “Vienotība”, šie aicinājumi ir visai bezjēdzīgi.

Vienlaikus var rasties jautājums - bet kas gan būtu citādi, ja pie varas šos gadus būtu bijuši citi? Turklāt šim retoriskajam jautājumam viegli klāt piekabināt noteiktās krāsās ietonētus uzvārdus. Vai tiešam domājat, ka, ja pie varas būtu Gobzems, Urbanovičs..., būtu labāk? Tas, ka šī retorika daudz neatšķiras no Krievijā populārās – ja ne Putins, tad kas - Žirinovskis, Zjuganovs? –, maz kuru mulsina. Ne tikai Krievijā, bet arī pie mums.

Taču lieta ir nopietna, jo runa nav tik daudz par personālijām, cik idejisko uzstādījumu. Kas varēja būt citādi, ja pie varas būtu nevis tie, kas bija, bet viņu idejiskie pretmeti? Nosacītā “AntiVienotība”.

Vispirms noskaidrosim, kāds bija un joprojām ir “Vienotības” galvenais ideoloģiskais uzstādījums? Ko iemieso šī politiskā spēka tēls Latvijas politiskajā mitoloģijā?

Jau no pašiem pirmsākumiem, no “Jaunā laika”, Eināra Repšes laikiem tā bija “gaismas spēku” cīņa pret tiem “tumsas spēkiem”, kurus iemiesoja trīs kanonizētie oligarhi. Cīņa pret korupciju bija visas šīs kustības karogs. Mēs tie godīgie, iepretim tiem tur - negodīgajiem. Tumsas spēkiem. Tas bija pamats, uz kura balstījās gandrīz visas šī politiskā veidojuma publiskās darbības. Pareizāk sakot, nevis bija, bet tas joprojām ir Latvijas politiskās mitoloģijas centrālais serdenis.

Agrāko gadu “lielie stāsti”

Lai labāk saprastu, kas notiek šodien un tagad, jāatskatās uz mūsu valsts noieto ceļu ilgākā laika posmā kopš neatkarības atjaunošanas paša sākuma. Daudzi jau aizmirsuši, kāds “lielais stāsts” bija valdošais sabiedriskajā apziņā pašā sākumā. Tas saucās: astoņi gadi. Tik ilgs laiks būšot nepieciešams, lai mēs sasniegtu Rietumu attīstītāko valstu - Zviedrijas, Somijas - līmeni. 1998.-2000. gads.

Tolaik astoņi gadi šķita nepanesami ilgs laiks, un gribējās visu ātrāk. Tāpēc viss jādara steigšus, bez liekas vilcināšanās. Vecā ekonomika jāsagrauj. Jo ātrāk, jo labāk. Kolhozi, rūpniecība. Īpaši rūpniecība, kura esot interfrontes perēklis. Tur pārsvarā strādā cittautieši, tāpēc, jo tā ātrāk tiks likvidēta, jo labāk. Šeit obligāti nepieciešama atruna, ka netaisos sērot par konkurences cīņu neizturējušajiem PSRS laiku rūpniecības monstriem. Es runāju tikai un vienīgi par attieksmi. Un arī par to bez jebkāda vērtējuma - vai tas bija labi vai slikti.

Tātad pirmajos neatkarības gados ideoloģiskais uzstādījums bija vērsts pret rūpniecību kā tādu. Tika uzskatīts: jo lielāks pakalpojumu īpatsvars tautsaimniecībā, jo labāk. Līdz ar to rūpniecība tika nostādīta pabērna lomā.

Kāpēc to pieminu? Tāpēc, ka tad, kad vecā rūpniecība bija tikpat kā sagrauta, radās jauns “ienaidnieks” - transporta nozare. Jaunā pabērna lomā nonāca viss, kas saistīts ar transportu, ostām, tranzītu. Daļējs izņēmums bija aviācija, lai gan arī “airBaltic” un it īpaši tās pirmais vadītājs Bertolts Fliks ne mirkli nebija “Vienotības” fanu kluba mīluļu sarakstā.

Rezultātā notika permanenta cīņa pret transporta nozari. Vai tas bija vilcienu iepirkums vai cīņa ar/pret ostām, pret dzelzceļa elektrifikāciju. Vēlreiz atkārtoju - nesaku, ka tas bija labi vai slikti. Es tikai atgādinu “Vienotības” tā brīža “lielo stāstu”, kurš vienmēr tika skandēts zem cīņas ar korupciju karoga. Visus šos “Vienotības” valdīšanas gadus esam, rokas nenolaižot, cīnījušies ar korupciju, ar “tumsas spēkiem”.

Nupat publicētajā korupcijas uztveres indeksā gan esam... nu, protams, pēdējā vietā Baltijā. Šeit atkal jāuzsver - nevis pašas korupcijas indeksā, bet gan tās uztveres indeksā. Respektīvi, nav svarīgi, kāds tu esi, bet, ja tev diendienā stāsta, ka esi resns un neglīts, tad savā fiziskās formas uztveres indeksā arī būsi starp resnajiem un neglītajiem.

Korupcijas mazāk pieminētā šķautne

Ieslēgsim kritisko domāšanu tās patiesajā, nevis viltus izpratnē (kad ar kritisko domāšanu saprot “pareizo”, pamatplūsmas domāšanu) un pārbaudīsim šķietamo aksiomu par korupcijas neviennozīmīgo ļaunumu. Lai nerastos pārpratumi, uzreiz atzīsim, ka korupcija kopumā jāvērtē negatīvi, taču tā nav viennozīmīgi negatīva. Tai ir arī sava pozitīvā komponente. Kāda?

Viena no Latvijas politiskās šķiras raksturīgākajām iezīmēm ir cenšanās neko nedarīt. Tā vienmēr atradīs iemeslus, kāpēc kaut ko nevar izdarīt. Uzsvars ir uz - kāpēc to nevar, nevis - kā to izdarīt. Ja no kādas konkrētas lietas nevienam neatlec kāds labumiņš, tad lieta nekust ne no vietas. Taču, tiklīdz šīs lietas zobratiņos ielej korupcijas smēreļļu, tā lieta aiziet. Tā tiek sakoptas un par sirdi priecējošiem parkiem pārvērstas agrāk nolaistas teritorijas, būvēti tilti, bērnu rotaļu laukumi, uz ielām parādās jauni trolejbusi un vilcieni. Nesaku, ka notiek tā un tikai tā, bet zināma konsekvence tur ir.

Ak, nu jā, ar vilcieniem gan sanāca tieši otrādi. Tā cīnījās, tā cīnījās ar nepareizajiem oligarhiem, ka desmit gadus vilcienus tā arī nevarēja nopirkt. Tas var šķist šausmīgi nesimpātiski, bet tāda ir realitāte. Nevajag arī stāstīt, ka, lūk, Igaunijā šos vilcienus, kuru iepirkumu uzsākām ar viņiem kopā, nopirka desmit gadus agrāk bez šīs korupcijas smēreļļas. Jūs tur bijāt klāt, jūs zināt visas aizkulišu sarunas? Ak nē. Tad nestāstīsim, cik citiem viss labi, bet mums vienīgajiem viss slikti. Nu neesam mēs nekāds īpašais izņēmums cilvēces kopējā saimē.

Nesaku, ka tā ir, bet kā hipotēzi varu izvirzīt: varbūt šī pārspīlētā un savā ziņā vienpusīgā cīņa ar korupciju (korumpanti ir tikai tie, kas saistīti ar “nepareizajām” partijām) ir tieši viens no mūsu atpalicības cēloņiem? Var jau skandēt, ka korupcija ir nepārprotams ļaunums, kurš jāiznīdē visiem iespējamajiem veidiem, taču netiek atbildēts uz jau pieminēto jautājumu: kā piespiest atbildīgās amatpersonas kaut ko darīt, ja tās var arī nedarīt?

Vai kāds var nosaukt kādu gadījumu, kad neatkarīgajā Latvijā kāds politiķis būtu cietis no tā, ka kaut ko nebūtu darījis? Taču tiklīdz kāds sāk demonstrēt pastiprinātu aktivitāti, tā pār viņa galvu birst visdažādāko pārmetumu krusa. Uzskatāms piemērs ir kādreizējais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, kura laikā satiksmes sektors piedzīvoja nebijušu uzplaukumu (lidosta “Rīga” trīskāršoja pasažieru skaitu; uz Rīgu tika atvests “Tallink” prāmis reisam uz Stokholmu; uzbūvēts “VIA Baltica”, Saulkrastu apvedceļš utt.), bet vēl tagad viņš tiek piesaukts ik reizi, kad vajag kādu negatīvu politiķa piemēru.

Pavisam nesen gadījās lasīt kāda komentētāja piezīmi, kurš, gribēdams pazoboties par pašreizējā satiksmes ministra Kaspara Briškena neizdarību un nekompetenci, rakstīja, ka viņš jau tuvojoties Šlesera līmenim. Ko ar to bija domājis šis komentētājs, grūti teikt, jo Šlesera vulkānisko enerģiju un darbaspējas (ne velti viņu dēvēja par buldozeru) vēl tagad Satiksmes ministrijā atceras ar šausmām. Ministrs ne tikai pats bija nepieredzēti aktīvs, bet lika nenogurstoši strādāt arī visam aparātam, kas pēdējam, protams, nepatika.

“Vienotības” “labo darbu” saraksts

Tātad kas tika izdarīts vai neizdarīts “Vienotības” laikā? Elektrovilcienu iepirkums izgāzts un apturēts uz desmit gadiem. Beigu beigās iepirkts brāķis. Dīzeļvilcienu iepirkums norauts uz visiem laikiem. Nemitīgā cīņa pret “sliktajām” ostām vainagojusies panākumiem - savas vadošās pozīcijas Baltijas jūras ostu konkurencē esam zaudējuši. Dzelzceļa elektrifikācija tika norauta, līdz ar to mūsu dzelzceļš ir kļuvis nekonkurētspējīgs uz ilgiem, ja ne uz visiem laikiem.

Banku sistēmā jebkāda konkurence ir minimizēta, tāpat kā tautsaimniecības kreditēšana kopumā. “ABLV banka” iznīcināta, finanšu pakalpojumu jomā Lietuva mums tālu aizgājusi priekšā. Lietuva to izdarīja tieši tajā brīdī, kad pie mums tika veikts tā dēvētais banku sistēmas kapitālais remonts.

Lietuva jau pērn pavasarī ieviesa banku virspeļņas nodokli, bet mūsu ašeradeni no “Vienotības” ilgi minstinājās, spriedelēja par draudīgajiem banku atbildes soļiem, līdz beigās nonāca pie risinājuma, par kuru nevienam nav īsta gandarījuma.

Visus šos 15 “Vienotības” valdīšanas gadus ir ieturēts kurss uz provinciālu izdabāšanu, izpatikšanu “centra čaļiem”, kā es dēvēju pārspīlētu pakļāvību katram šķaudienam no Briseles vai vēl kaut kurienes. Tās pašas bankas Latvijā darbojas kā 18. gadsimtā kungi savās dzimtmuižās. Bankas ārpus Rīgas un dažām lielākajām pilsētām nekreditē tikpat kā neko, bet, ja rūpniecības attīstībā cenšas kaut ko investēt vietējās pašvaldības, tad KNAB un “Vienotības” informatīvā apkalpe ir acumirklī klāt un skaļi kliedz sev tik iecienīto - korupcija.

Rezumējot. “Vienotība” iemieso to latvisko arhetipu, kuru no folkloras pazīstam kā vagara tēlu. Vietējo iezemiešu puskundziņš, kurš citā valodā runājošo kungu uzdevumā izkalpina savus tautiešus. Kurš sava izdevīguma dēļ strikti rūpējas par savu saimnieku labumu. Aprēķins vienkāršs - jo es būšu pakalpīgāks un vairāk spiedīšu sulas ārā no savējiem, jo pret mani labāk izturēsies un varbūt pat pie kungu galda kādā brīdī aicinās.

Tieši tā, kā tas izdevās jau pieminētajam Dombrovskim un uz ko tagad tik ļoti cer Krišjānis Kariņš. Tas arī ir viss viņu darba stratēģiskais plāns. Līdz ar to šo 15 gadu rezultāts pat teorētiski nevarēja būt nekāds cits. Viss loģiski. Atbilstoši slavenajai Alberta Einšteina atziņai: atkārtojot vienu un to pašu darbību, muļķīgi gaidīt citu rezultātu. Tālākos secinājumus katrs var izdarīt pats.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...