Piemirstā masku iepirkuma afēra un tajā iesaistītie veselības aprūpes ex-VIPi – paanalizēsim, kurš kā rīkojies un kādu motīvu vadīts
Pietiek lasītājs26.09.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Edgars Labsvīrs (attēlā) – Nacionālā veselības dienesta (NVD) bijušais vadītājs. 2021.gadā saņēmis Atzinības krustu “par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā, augsti profesionāli, īpaši pašaizliedzīgi un drosmīgi veicot amata pienākumus, kā arī operatīvi un efektīvi pieņemot lēmumus līdz šim nebijušas sarežģītības epidemioloģiskajā un sabiedrības veselības apdraudējuma situācijā saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību”. Atzinību saņēmis, neraugoties uz iesaisti, iespējams, Latvijas veselības aprūpes jomā lielākajā afērā – masku iepirkumā.
COVID 19 sērga Latviju sasniedza ātri, neļaujot lēmumu pieņēmējiem ilgi kasīt pakaušus, lai pieņemtu pareizos lēmumus – šķiet, tāpēc jau viņi tur sēž, lai spētu ātri reaģēt un pieņemt pareizus, racionālus lēmumus visas sabiedrības interesēs pat īpaši saspringtās un lielas krīzes situācijās. Bet vai viņi to spēja (atmetot savu personīgo, mantkārīgo ieinteresētību)?
2020. gada agrā pavasarī Latvija nonāca situācijā, kad steidzami bija jāiepērk aizsarglīdzekļi. Pie Veselības ministrijas lielās vadības pults atradās Ilze Viņķele, kas deva rīkojumus padotības iestādei NVD (kas vienā no ķēdes posmiem pārņēma iepirkumu koordināciju). Tolaik NVD grožus turēja Edgars Labsvīrs, kuram vēlāk prezidents piešķīris jau augstāk pieminēto Atzinības krustu. Svinīgais brīdis gan notika pēc E. Labsvīra atkāpšanās no amata masku iepirkuma skandāla dēļ un raisa vēl lielāku izbrīnu. I. Viņķele nopelnīja tiesvedību par bezdarbību, bet E. Labsvīrs – atzinības krustu.
Izdevīgi piegādātāji
Lai lietas notiktu ātri, acīmredzot tika pieņemts lēmums dot zaļo gaismu piegādēm tiem komersantiem, kuri uzrādīja spēju ātri noreaģēt un sagādāt Latvijai nepieciešamos aizsarglīdzekļus. Dominēja trīs piegādātāji: SIA “GP Nord”, SIA “Lauma Fabrics” un ar bijušo veselības ministru Gunti Belēviču saistītā SIA “Saules aptieka” (ko vada dēls Artūrs Belēvičs) piegādēm, galvenokārt, no Ķīnas. Koridoros runā, ka viens no piegādātājiem Artūrs Belēvičs esot apveltīts ar īpašu šarmu un spējot dāmītēm ausī iedziedāt izdevīgus darījums. Vai šajā gadījumā uz I. Viņķeli nostrādāja šarms – šis jautājums droši vien paliks neatbildēts.
Ieinteresētās personas
Nozares koridoros runā, ka Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) vadītāja Ilze Aizsilniece tobrīd bijusi visai pozitīvi noskaņota par masku iepirkumu, arī par „Saules aptiekas” iesaisti darījumā. Iespējams, tolaik Aizsilnieces simpātijas A. Belēvičs izpelnījās, jo savā Twitter kontā izteicās atzinīgi par homeopātiju (vēlāk gan saņēma kritiku un ierakstu dzēsa), bet, iespējams, tika liktas cerības uz kādu personīgas dabas labumu, taču runā, ka viņa diemžēl nobīdīta ārpus procesiem. Tas savukārt iespējams, motivējis LĀB vadītāju vēlāk piecirst kāju un mainīt savu publisko nostāju masku nepieciešamības jautājumā.
Arī Latvijas jaunajiem ārstiem radies jautājumus – kas tad motivējis I. Aizsilnieci tik pēkšņi mainīt domas par masku lietošanu? Tie pērn paziņoja LĀB prezidentei, ka Latvijas Jauno ārstu asociācija neredz iespējas turpināt sadarbību ar prezidenti viņas publisko paziņojumu, kā arī "divdomīgo ar Covid-19 saistīto jautājumu nostājas dēļ", un uzsvēra, ka atsevišķu LĀB valdes locekļu paustais viedoklis licis domāt, ka “šajā situācijā tomēr dominē politiskās intereses”.
Iepirkumu nedienas - Valsts kontroles un policijas iesaiste
Valsts kontrole revīzijā par NVD “veikto aizsargmasku un respiratoru iegādi secināja, ka vairākos gadījumos ir notikusi vienpersoniska lēmumu pieņemšana, trūcis atklātības, skaidrojot piegādātāju vērtēšanas kritērijus, savukārt tas vedinot uz aizdomām par iespējamu korupcijas risku. Materiāli tika nodoti izvērtēšanai policijai. Pārbaudi veica arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, taču amatpersonu koruptīvas darbības nekonstatēja”.
Neatbilstošas maskas, nederīgi un viltoti sertifikāti
Mediji ziņoja – ICR Polska publicējusi paziņojumu, ka visi no 1. līdz 26. martam izsniegtie sertifikāti, kas attiecas uz precēm, kas saistītas ar Covid-19, esot bijuši atsaukti. Tas nozīmēja, ka brīdī, kad Latvijā tika piegādāta pirmā iegādātā krava ar aizsarglīdzekļiem, sertifikāts, kam bijis jāapliecina šo masku atbilstība, vairs neesot bijis spēkā. ICR Polska paziņojumā arī bijis norādīts, ka “šādi sertifikāti nav pielīdzināmi atbilstības novērtēšanas procedūrām, bet īpaši izcelts, ka sertifikāti, kas izdoti saskaņā ar “Shanghai MICEZ Equipment Testing&Technical Co., LTD” pārbaudēm, ir “nederīgi vai viltoti””.
Kamēr nederīgas maskas veica tālu ceļu no Ķīnas uz Latviju, iespējams, pat par trīskāršām cenām, tikmēr runā, ka tepat Latvijā tika ražotas FFP2 maskas, taču tās tikušas piegādātas pārsvarā Vācijas valdībai. Interesanti, kāpēc neviens nav spējis vienoties ar šīm kompānijām par izdevīgu darījumu noslēgšanu (vismaz atkristu sadārdzinājums uz loģistikas rēķina)?
Prom no centralizētajiem iepirkumiem, prom no Valsts kontroles acīm
Pēc skandāla ap masku iepirkumu, Valsts kontroles un policijas iesaistes, kā arī E. Labsvīra atkāpšanās no NVD vadības (nespējot izturēt “emocionālo teroru” apšaubāmo iepirkumu sakarā) valsts nolemj atteikties no centralizētas aizsarglīdzekļu iegādes un atstāt šādu iepirkumu organizēšanu ārstniecības iestāžu kompetencē, taču nodrošinot valsts kompensāciju šo izdevumu segšanai.
Interesanti, kā šajā brīdī dalījās nozares organizāciju uzskati - Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska uzskatīja, ka labāk būtu individuālos aizsardzības līdzekļus pirkt centralizēti, jo tādējādi tie tikšot iegādāti pēc vienādiem kritērijiem. Tikmēr LĀB vadītāja I. Aizsilniece (kura par sabiedriski būtiskām tēmām iestājas visai reti) tolaik protestēja un piedāvāja atgriezties pie decentralizētās individuālo aizsardzības līdzekļu iepirkšanas: "Nav viss jāprasa partijai un valdībai!”
Viņasprāt, šajā sistēmā darbam nepieciešamo līdzekļu iegāde esot vienkāršāka un ar mazāk korupcijas risku – kad "katrs pats pērk". Šis gan izklausās kā apgalvojums, kas ir apgriezts kājām gaisā. Racionāli analizējot, decentralizētie iepirkumi nepakļaujas tādām pārbaudēm un skrīningam kā valsts centralizētie un pieļauj vairāk iespēju strādāt ar “saviem” piegādātājiem, kaut arī par mazākām iepirkumu summām. Turklāt summa, ko veselības ministre Ilze Viņķele gatavojās prasīt kompensācijām 2021.gadam bija 52 miljoni EUR. Pietiekami liels pīrāgs, ko dalīt un pietiekami labs iemesls publiska viedokļa paušanai.
Ko šobrīd dara pieminētie veselības aprūpes ex-Vipi?
Edgars Labsvīrs, azotē turot vismaz vienu iepirkuma skandālu, atkāpšanos no amata un atzinības krustu, ar progresīvo karogu startē vēlēšanās un priekšvēlēšanu kampaņas laikā aicina diskutēt par veselības aprūpi. Skandāliem cauri izsprucis visai sveikā.
Ilze Viņķele stājās tiesas priekšā, sākot izskatīt krimināllietu, kurā celta apsūdzība par bezdarbību saistībā ar Covid-19 vakcīnu pasūtīšanu. Mediji ziņo, ka prokurora ieskatā vakcinēšanu vajadzējis sākt daudz agrāk, bet ministres neizlēmīguma dēļ Latvijas iedzīvotājiem tikušas ierobežotas tiesības laikus sākt vakcinēties un brīvi pārvietoties.
Ilze Aizsilniece joprojām pilda LĀB prezidentes pienākumus. Tomēr kaunā kritusi vairāku LĀB valdes locekļu un biedru kritikas un aiziešanas dēļ, kā arī ievērojami samazinājusi LĀB ietekmi. Iespējams, arī I. Aizsilniecei būtu jāsēžas uz apsūdzēto sola blakus eksministrei, jo pat vairāki viņas kolēģi norādījuši uz bezdarbību jautājumos, kas skar sabiedrības vakcināciju. Un, kā tolaik pulmonoloģe Zaiga Kravale noradīja, - “masku lietošanas atcelšana pašlaik būtu kā bioloģiskais ierocis pret tiem, kam nav izveidojusies imunitāte vai ir vārgāka veselība”.
Seko mums 
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
