Pieņemtais likums par dalītā zemes īpašuma zemes nomas procentu pakāpenisku samazināšanu ir muļķa mierinājums
Klementijs Rancāns*12.06.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saeimas pieņemtais likums par dalītā zemes īpašuma zemes nomas procentu pakāpenisku samazināšanu ir muļķa mierinājums. Jautājums bija jārisina kompleksi, sākot no dalītā īpašuma apgrūtinātās zemes ar būvēm patiesas kadastrālās vērtības noteikšanas, nevis uzpūstas vērtības robežās.
Kadastrālo vērtību arī nevarētu pārsūdzēt Satversmes tiesā. Arī tas fakts, ka vienreiz 5% tarifu Satversmes tiesa jau atcēla, tātad Saeima turpina tautu maldināt ar jautājuma „sakārtošanu”, lai it kā mazinātu asaras. Šeit ir tikai dažu nepieciešamo risinājumu uzskaitījums pārdomām.
Denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrība „AUSMA” vairākkārt, daudzos rakstos ir analizējusi lietas būtību ar nekustamā dalītā īpašuma nelietību novēršanu. Visām ieinteresētām institūcijām Valsts prezidentam, Ministru kabinetam, Saeimai, Tieslietu ministrijai tā ir iesniegusi pat pētījumu uz 40 lapām, kā šo netaisnību novērst. Pagaidām valsts vara pamatos neko nerisina.
Pašlaik plānotā kadastrālās vērtības „iesaldēšana” un nomas maksas procentu samazināšana no 6 uz 5, 4 un 3 - ir, atvainojos, „bakstīšanās” un muļķa mierinājums, izskatās kā priekšvēlēšanu maratons bez rezultāta. Šie „risinājumi” ir vērtējami kā melīgi, negodīgi un neko nerisinoši, ja neteikt, ka tas ir izsmiekls pret tautu, jo risinājums ir „izraukts no konteksta”, bez sistēmiskas risinājuma pieejas. Turklāt kadastrālo vērtību pacēla, bet aizmirsa nolaist.
Kadastrālo vērtību pacēla 2008.gada krīzes laikā, politisku apsvērumu dēļ. Viens no iespaidīgākajiem un viltīgākajiem varas paņēmieniem valsts budžeta deficīta mazināšanai bija un pašlaik ir ar viltu un netaisnīgiem paņēmieniem pārlikt nodokļu slogu no pārticīgākās tautas daļas uz nabadzīgāko tautas daļu ar KADASTRĀLĀS VĒTĪBAS celšanu 10-15 REIZES, tagad ar iesaldēšanu un citām manipulācijām, kas izskatās kā „acu aizmālēšana”, kad jāatjauno patiesā nekustamā īpašuma vērtība. Vien viltīgi tiek manipulēts ar sabiedrības apziņu, apgalvojot, ka jautājums tiek „sakārtots”. Aplamības, nekas netiek sakārtots!
Ievērojiet, ka vienlaicīgi jāatjauno patiesā nekustamā īpašuma vērtība un jārisina:
(1) ka „lieko” zemi pie mājas, kas pārsniedz funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu (FNZG) lielumu, nv tiesiski uzlikt kā slogu dzīvokļu īpašniekiem, kas maksu palielinās pat virs 6 %. Kā ievērojam, kārtējo reizi likumprojektā, kas atrodas Saeimā un MK noteikumos pašvaldību amatpersonām tiek piešķirtas neierobežotas tiesības zemes robežu plāna izstrādē, bez formulas un apbūves normu ievērošanas. Zemi pie mājām lieto visi iedzīvotāji, iestādes un uzņēmumi, tādēļ tai jāpaliek pašvaldības īpašumā, to nododot apsaimniekot iedzīvotājiem par samērīgu cenu vai ļaujot privatizēt.
Pētījumu materiālos www.lanida.lv „Konstitucionālā kontrole īpašumu tiesību aizsardzībā”, analizējot ECT spriedumu lietā Malons pret Lielbritāniju,
(2) Kompleksi ir jāatrisina arī dalītā īpašuma FNZG pilnvērtīga robežu plāna izstrāde. Tātad jāatrisina funkcionāli nepieciešamais zemes gabala (FNZG) plāna ar apgrūtinājumiem izgatavošanas noteikumi un atsevišķu kadastrālo vērtību noteikšanu. Šīs zemes gabala sastāvdaļu slēpšana ir arī organizētās noziedzības elementi, tāpat kā zemes zem būvēm pirmpirkuma tiesību masveida pārkāpšana.
Šajā sakarā vispirms jāvēršas pie 1997.gada 18.decembra „Metodika zemes gabalu noteikšanai pie privatizējamām daudzdzīvokļu mājām”, ko bija izstrādājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Kaut likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (1.panta 20.punkts) noteikts, ka privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamais zemes gabals ir zeme, uz kuras uzcelta dzīvojamā māja, tās uzturēšanai, apsaimniekošanai un funkcionēšanai nepieciešamie infrastruktūras, labiekārtojuma un komunikāciju elementi, kas uzrādīti šā zemes gabala detālplānojumā, joprojām nav zemes robežu plāna ar apgrūtinājumiem un atsevišķa šī zemes gabala kadastrālās vērtības.
Katrai pašvaldībai ir apbūves noteikumi tās teritorijā, paredzot arī minimālo zemes gabala lielumu, uz kura iespējama apbūve – tātad jāizprasa šie apbūves noteikumi. Ir atsevišķi risinājumi, kā noteikt FNZG, tomēr trūkst regulējuma tam, kā noteikt zemes platību, kas būtu nepieciešama apbūves uzturēšanai un apsaimniekošanai un kas būtu ņemama par pamatu nomas platības noteikšanai dalītā īpašuma zemes nomas attiecību noregulēšanai. 2012.gada 12.jūnijā MK izskatītajā informatīvajā ziņojumā „Par tiesiskā regulējuma izstrādes gaitu, kas paredz atteikšanos no dalītā īpašuma”. Tajā noteikts, ka tiks izstrādāta formula. lai noteiktu funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu ēkai, tās apsaimniekošanai, tā nosakot reālo summu, kas dzīvokļa īpašniekam jāmaksā kā nomas maksa. Arī šī pozīcija atstāta novārtā, pašplūsmā.
(3) Vienlaicīgi jāsakārto dzīvokļu īpašnieku pirmpirkuma tiesības. Ar MK noteikumiem jānosaka nomas līguma paraugs, ar zemes pirmpirkuma tiesību nodrošinājumu. Kā var būt, ka likumdevējs atļauj apiet pirmpirkuma tiesības ar dāvinājumu, ar pārdošanu pa daļām, pat tikai ar dažu dienu starplaiku. Un kā to panāk, ka pat nenotiek šo zemes daļu iemērīšanas un jauna zemes robežu plāna izstrāde.
(4) Ar likumu papildus jānosaka noteikumi zemesgrāmatai, ka zemesgrāmatas reģistrē īpašuma pirkumu tikai ar mājas īpašnieku lēmuma par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai atteikšanos. Ja ar viltu iegūto zemi nevarēja pārdot, to dāvināja svešām personām, lai apietu mājas iedzīvotāju pirmpirkuma tiesības. Tā liela daļa zemes gabalu ātri vien mainīja īpašniekus, jo blēži baidījās, ka nelikumīgi iegūto zemi viņiem var atņemt, attiesāt.
(5) Zemāk citētais likuma grozījumu projekts, kas sakārtotu lielu segmenta daļu un novērstu manipulācijas ar maksas piedziņu bez rakstiskas vienošanās par nomas zemes lietošanas noteikumiem un maksas kārtību, ir iesniegts MK, TM un Saeimā, reakcijas nav. Proti, tiek lūgts ierosināt likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” grozījumus un papildināt šī likuma 12. panta 2.prim daļu (un/vai likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta 1.daļu) ar tekstu šādā redakcijā: „Nomas līguma rakstveida formas neievērošana šā likuma 4.panta 5.daļas noteiktos gadījumos, kad zemes un apbūves īpašnieki ir dažādi, neviens darījums pirms attiecīga rakstiska akta taisīšanas nav spēkā. Ar likumu noteikto procentu aprēķināšana no zemes kadastrālās vērtības un aprēķinātā nomas maksa var tikt izprasīta no rakstiska nomas līguma noslēgšanas dienas vai no prasības iesniegšanas tiesā dienas par zemes nomas līguma noslēgšanu pret personu, kurai nodotas attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesības”.
(6) Jāatjauno CL 3. panta nosacījumi attiecībā uz zemes piesaisti būvei, mājai, kas nosaka, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības. Būvējot mājas, tās pēc projekta piesaista zemei. Šāda būvju piesaistes norma pastāv visos laikos un tagad un pēc šeit minētās 3. panta normas, kas ir spēkā. Loģiski, ka atsavināt mājām zemi, kas jau piešķirta apbūvei ar likumu, nav nedz loģiski, nedz tiesiski, kas arī netiek risināts.
(7) Jāatrisina „mājas kopības” statuss, proti, tā vieta CL 1068.panta sakarā par kopīpašuma tiesisko regulējumu, tajā skaitā jānosaka, kas ir mājas pārvaldnieks, kas apsaimniekotājs, pārtraucot zemes lielīpašnieku un tiesu manipulācijas neierobežotas tiesības terorizēt dzīvokļu īpašniekus pēc izvēles - vēršoties pret katru dzīvokli vai mājas apsaimniekotāju, izmantojot izdevīguma principu, kurā gadījumā var iegūt lielāku vai ātrāku peļņu. Protams, šie nav visi vai izsmeļoši risinājumi, kurus nepieciešams atrisināt vienlaicīgi. „Jārevidē” Dzīvokļu īpašuma likums, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, likums Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju, likums Par zemes reformu pilsētās. Tāpat jāpilnveido atsevišķi Civillikuma un Zemesgrāmatu likuma panti, kas skar šo sfēru saistībā ar nomas zemes lietošanas noteikumiem, ar pirmpirkuma tiesību nodrošināšanu.
* Denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrība „Ausma” valdes loceklis
Seko mums 
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
