Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek publicē pilnu ļoti izteiksmīgas un daiļrunīgas sarunas ierakstu ar Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības priekšsēdētāju Jāni Šolku, - sarunas tēma irPietiek aizsāktā tēma par diviem acīmredzami krāpnieciskiem un vienas personu grupas "diriģētiem" kampaņu projektiem, kuru pamatā ir plāns piena produktu un aitas gaļas slavināšanas kampaņai no valsts budžeta izvilt vairāk nekā 830 tūkstošus eiro.

- Pastāstiet - kā jums ienāca prātā, ka nepieciešama šāda kampaņa?

- Doma jau bija pirms desmit gadiem, kad tika līdzīgs projekts virzīts, bet, tā, kā izskatās, būs arī  tagad, kad ķildu un citu neapmierinātības fonā tas netika īstenots. To bija pat Eiropa apstiprinājusi. Šādu kampaņu realizēja Siera klubs par mazāku summu, un tas kopumā bija ļoti veiksmīgi. Ne vienmēr patērētājiem ir zināms, kas no kā rodas. Tagad ir zināms klusums par izglītojošo darbu – kas ir piens, kas ir piena produkti, netiek strādāts pie mērķa auditorijām. Uz tā fona tirgus ir sašķobījies. Ir tendence patēriņam samazināties. Mūsu uzdevums ir padarīt to lielāku. Cilvēki absolūti nezina, kas ir piens un piena produkti. Ir svarīgi informēt, ko mēs ražojam. Šis ir pēdējais brīdis, kad šādu kampaņu var realizēt, kad proporcija [ES fondu, valsts un pašu piena rūpnieku finansējumam šādai kampaņai] ir 50, 30 un 20 [%], tādēļ mēs uzskatām, ka to vajadzētu darīt. Nākamajā plānošanas periodā tie nosacījumi ir daudz neizdevīgāki. Būs puse jāfinansē pašiem, valsts finansējums un Eiropas būs 25% un 25%.

- Kas iniciēja, ka šo kampaņu vajag realizēt?

- Viens no iniciatoriem biju arī es, lielākie piena ražotāji – Tukuma piens, Rīgas piena kombināts, gandrīz visi mūsu biedri. Mēs arī veicām aptauju, kas ir gatavi šo kampaņu atbalstīt. Lielākā daļa no mūsu biedriem piedalījās arī siera kampaņā, kas beidzās pirms gada. Tas nav nekas jauns. Ņemot vērā visu šo ažiotāžu, es jau prognozēju, ka atkal nekas nebūs. Šī kampaņa mums dotu iespēju piesaistīt zinātniekus, uztura speciālistus, dietologus, pārtikas speciālistus, lai popularizētu to, kas mums ir. Bet mūsu cilvēks ir ļoti konservatīvs savā būtībā. Tā būtu tikai viena daļa no sabiedrības informēšanas. Būtu svarīgi skaidrot, ka šeit nav nekādi konservanti, nekādas ķīmijas. Tas aiziet ļoti lēnām. Par to ir jārunā, bet tā attieksme vienalga ir – jūs tur šmaucaties.

- Kā noteicāt summu, kas nepieciešama - tieši 1 318 588,05 eiro?

- Ļoti vienkārši – tā kā Siera klubam summa bija gandrīz divas reizes mazāka, tad sapratām, ka ir jātaisa nopietni, apskatījāmies, kāda ir apgūstamā summa. Ļoti vienkārši.

- Bez jebkādiem aprēķiniem par pozīcijām?

- Pilnīgi. Šajā brīdī, kad tiek pieņemts lēmums, tas netika rēķināts. Es nesaprotu, kādēļ jūs meklējat kādus sarežģījumus. Nevienam nav laika veikt detalizētus aprēķinus, kamēr tas ir idejas līmenī. Lēmumu var pieņemt piecās minūtēs. Tas nekas, ka summa liela.

- Kurš rakstīja iepirkuma nolikumu?

- Tas bija Piensaimnieku savienības ietvaros.

- Bet kurš konkrēti?

- Nu, es rakstīju, biroja vadītāja rakstīja. Kāpēc jums tas ir svarīgi?

- Nolikumā parādās, ka tas ir sagatavots Daugavpils universitātē. Jūs viņiem maksājāt par to, ka sagatavoja?

- Nē, nevienam nekas nav maksāts.

- Un kāpēc tur parādās, ka gatavots Daugavpils universitātē?

- Varbūt mums kāds palīdzēja. Nekas šeit nav maksāts. Man vairāk nav, ko teikt.

- Vai gadījumā nebija tā, ka kāds pie jums atnāca un ierosināja veidot šādu projektu?

- Es jau esmu atbildējis.

- Tātad neviens  no malas nenāca un neteica, ka ir iespējams dabūt Eiropas naudu?

- Ziniet, par šo iespēju man ir daudzi teikuši, kādas septiņas aģentūras pēdējo desmit gadu laikā. Tas notiek laiku pa laikam. Bet, kamēr nav koleģiāls lēmums, es neko tālāk nedarīju. Tai skaitā daudzām aģentūrām ir interesējis ar to strādāt.

- Un tad viņi nāca pie jums ar ideju – noorganizējiet?

- Ne tik klaji varbūt. Redzot, cik grūti gāja Siera klubam, es ilgi negribēju pievērsties. Es zināju, ka to vajag. Bet, kad uzzināju, ka ir pēdējā iespēja ar šādiem nosacījumiem, tad sāku rīkoties. Es jau teicu, ka mēs jau reiz mēģinājām. Nonācām tik tālu, ka līdzīgs projekts jau bija izstrādāts, apstiprināts Eiropā un atmests atpakaļ. Es toreiz nevadīju šo organizāciju, nezinu, kas tur īsti notika. Laikam iekšējas nesaskaņas vai kas, bet tas noveda pie tā, ka palika plauktā.

- Vai gadījumā viens no tiem, kas rosināja šo kampaņu, nebija Andris Šķēle?

- Nekādā ziņā. Es ar Andri Šķēli neesmu runājis kādu gadu, pusotru?

- Varbūt kāds, kas ar viņu saistīts?

- Noteikti nē. Ne Andris Šķēle, ne kāds no viņa cilvēkiem. Viņam jau var būt daudz cilvēku, kas saistīti. Mēs jau visi kaut kādā veidā esam saistīti. Es nevaru noliegt, ka ar kādu no Andra Šķēles cilvēkiem esmu runājis. Bet tas vispār ir labs jautājums – kurš ir Šķēles cilvēks. Kā to noteikt? Bet tā nebija.

- Vai jums ir bijušas sarunas ar Lauku atbalsta dienestu un Zemkopības ministriju par šo projektu?

- Nedaudz. Es esmu informējis Lauku atbalsta dienestu vadību, ka būs tāds projekts. Principā ļoti nedaudz. Pirms gada tas varēja būt. Es runāju ar Lauku atbalsta dienesta direktori, ka mēs gribētu realizēt un tā.

- Un Zemkopības ministrijā?

- Nē. Ļoti minimāli ir bijušas šādas sarunas.

- Arī Aitu audzētāju biedrība ir izsludinājusi līdzīgu iepirkumu un tie nolikumi ir gandrīz identiski. Kā jūs to skaidrojat?

- Es nezinu. Neesmu redzējis viņu nolikumu.

- Jā, es izpētīju, gandrīz vienādi. Ja jūs pats rakstījāt, jums bija kāda telepātija vai kas?

- Nezinu. Es aitu audzētājos nejaucos un neesmu redzējis nolikumu. Un pat nezinu, ka viņi kaut ko dara. Es to dzirdēju tikai tad, kad jūs sākāt interesēties. Es īsti nezinu.

Rīt Pietiek publicēs sarunu ar Aitu audzētāju asociācijas vadītāju, kura versija par abiem iepirkumiem ir, maigi izsakoties, diezgan atšķirīga.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...