Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saistībā ar biedējošo, taču ar faktiem neargumentēto Ārlietu ministrijas ziņojumu bēgļu jautājumā, kas šodien tiks izskatīts Ministru kabineta sēdē, Pietiek šorīt ir nosūtījis šo ziņojumu parakstījušajam ārlietu ministram Rinkēvičam un viņa vadītajai ministrijai virkni jautājumu saistībā ar šo dokumentu. Publicējam šos jautājumus, pieļaujot, ka skaidras un godīgas atbildes uz tiem interesē ne tikai mūs, bet arī lielāko daļu lasītāju.

Saistībā ar Informatīvo ziņojumu „Par iespējamām sekām, ja Latvija neatbalsta patvēruma meklētāju uzņemšanu” vēlētos saņemt no ĀM precizējošas atbildes uz šādiem jautājumiem:

1) Ziņojumā norādīts: "Latvija atradīsies situācijā, kurā tai svarīgi jautājumi ES institūcijās paliks nesadzirdēti. Te minama Austrumu robežas stiprināšana, kopēja ES ietvara izstrāde līdz šī gada beigām cīņai pret hibrīddraudiem un dalībvalstu noturības celšanai, decembrī gaidāmā sankciju pārskatīšana pret Krieviju, ES Daudzgadu budžeta pārskats, kompensāciju mehānisms saistībā ar Krievijas ieviestajām sankcijām, u.c. " Kāda tieši informācija, kad tieši saņemta, no kādiem tieši avotiem likusi izdarīt šādu secinājumu par katru no minētajām jomām?

2) Ziņojumā norādīts: "Latvija var saskarties ar ES institūciju lēmumu novilcināšanu." Kāda tieši informācija, kad tieši saņemta, no kādiem tieši avotiem likusi izdarīt šādu secinājumu? Vai iepriekš ir fiksēti šāda veida gadījumi? Ja kā, kad un kādi tieši?

3) Ziņojumā norādīts: "Latvija zaudēs ES un NATO dalībvalstu atbalstu Latvijai svarīgos jautājumos." Kāda tieši informācija, kad tieši saņemta, no kādiem tieši avotiem likusi izdarīt šādu secinājumu?

4) Ziņojumā norādīts: "Latvija, neizrādot solidaritāti, nevar sagaidīt, ka Itālija un Grieķija, kas arī ir ES robežvalstis, izpratīs mūsu bažas, kas saistās gan ar Austrumu robežas drošību, gan hibrīddraudiem, t.sk. Krievijas dezinformāciju un propagandu." Kāda tieši informācija, kad tieši saņemta, no kādiem tieši avotiem likusi izdarīt šādu secinājumu? Vai no Itālijas un Grieķijas ir saņemti kādi signāli šai sakarā? Ja jā, tad kad un kādi?

5) Ziņojumā norādīts: "Latvijas kategoriskais viedoklis pret patvēruma meklētāju uzņemšanu turpmāk var rezultēties citu valstu noraidījumos mums būtiskos lēmumos. Piemēram, attiecībā uz NATO klātbūtnes Latvijā stiprināšanu kolektīvās aizsardzības jeb 5. panta ietvaros." Kāda tieši informācija, kad tieši saņemta, no kādiem tieši avotiem likusi izdarīt šādu secinājumu? Vai no NATO vai tās dalībvalstīm ir saņemti kādi signāli šai sakarā? Ja jā, tad kad un kādi? Kāds tieši ES bēgļu krīzei ir sakars ar NATO interesēm un pieņemtiem lēmumiem?

6) Ziņojumā norādīts: "nevaram gaidīt NATO dalībvalstu atbalstu tādām attiecībām ar Krieviju, kas atbilst Latvijas interesēm. Piemēram, Francija nākotnē var rīkoties savādāk nekā Mistral kuģu lietā, proti, pārdot Krievijai Francijā ražoto militāro tehniku." Kāda tieši informācija, kad tieši saņemta, no kādiem tieši avotiem likusi izdarīt šādu secinājumu? Vai no NATO vai tās dalībvalstīm ir saņemti kādi signāli šai sakarā? Ja jā, tad kad un kādi? Vai Francijas lēmums Mistral kuģu sakarā ir pieņemts, ņemot vērā tieši Latvijas intereses? Ja jā, kas par to liecina? Vai Jums ir ziņas par kādām NATO dalībvalstīm, kas pašlaik piegādā vai plāno piegādāt Krievijai militāro tehniku?

7) Ziņojumā norādīts: "Latvija izjutīs izteikti negatīvu ietekmi uz Latvijas divpusējām attiecībām ar daudzām ES partnervalstīm, jo īpaši Itāliju, Franciju, Vāciju, Austriju, Ungāriju, Zviedriju, kuras bēgļu krīze šobrīd skar visasāk." Kāda tieši informācija, kad tieši saņemta, no kādiem tieši avotiem likusi izdarīt šādu secinājumu? Vai Ārlietu ministrija ir saņēmusi jelkādus signālus šai sakarā no kādas no šīm valstīm? Ja jā, no kuras un kādus?

8) Ziņojumā norādīts: "Ieturot noraidošu pozīciju par patvēruma meklētāju uzņemšanu, sagaidāms, ka Latvija darba procesā dažādos Eiropas Savienības formātos nonāks izolācijā." Kāda tieši informācija, kad tieši saņemta, no kādiem tieši avotiem likusi izdarīt šādu secinājumu?

9) Ziņojumā norādīts: "Latvijas kategoriskā nacionālā nostāja tik jūtīgā jautājumā būs kaitējums Latvijas labajai reputācijai, ko Latvija ir izveidojusi Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā." Kā tieši šī reputācija ir izmērīta, kur iespējams iepazīties ar tās objektīvu vērtējumu?

10) Ziņojumā norādīts: "Papildus politiskām un finansiālām sekām, pieņemto ES lēmumu nepildīšana rada arī juridiskās sekas – pārkāpuma procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 258.pantu. Ja pārkāpums tiks atzīts ar ES Tiesas spriedumu un netiks novērsts, tad, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 260.pantu, dalībvalstij varētu tikt noteikta sodanauda vai kavējuma nauda (ko EK konkrētajos apstākļos uzskata par piemērotu) par ES Tiesas sprieduma neizpildi. Sodanaudas samaksa neatbrīvo dalībvalsti no pienākuma izpildīt ES lēmumus." Vai ir kāds konkrēts ES lēmums bēgļu sakarā, kas ir obligāts Latvijas Republikai un ko tā nav pildījusi? Ja jā, miniet šo lēmumu/lēmumus? Ja nespējat to minēt, paskaidrojiet, kādu iemeslu dēļ Jūsu ziņojumā minēts šis punkts?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

12

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

Foto7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Lasīt visu...