PIETIEK jautājumi Ārlietu ministrijai un ministram Rinkēvičam par viņa parakstīto "bēgļu ziņojumu"
PIETIEK15.09.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saistībā ar biedējošo, taču ar faktiem neargumentēto Ārlietu ministrijas ziņojumu bēgļu jautājumā, kas šodien tiks izskatīts Ministru kabineta sēdē, Pietiek šorīt ir nosūtījis šo ziņojumu parakstījušajam ārlietu ministram Rinkēvičam un viņa vadītajai ministrijai virkni jautājumu saistībā ar šo dokumentu. Publicējam šos jautājumus, pieļaujot, ka skaidras un godīgas atbildes uz tiem interesē ne tikai mūs, bet arī lielāko daļu lasītāju.
Saistībā ar Informatīvo ziņojumu „Par iespējamām sekām, ja Latvija neatbalsta patvēruma meklētāju uzņemšanu” vēlētos saņemt no ĀM precizējošas atbildes uz šādiem jautājumiem:
1) Ziņojumā norādīts: "Latvija atradīsies situācijā, kurā tai svarīgi jautājumi ES institūcijās paliks nesadzirdēti. Te minama Austrumu robežas stiprināšana, kopēja ES ietvara izstrāde līdz šī gada beigām cīņai pret hibrīddraudiem un dalībvalstu noturības celšanai, decembrī gaidāmā sankciju pārskatīšana pret Krieviju, ES Daudzgadu budžeta pārskats, kompensāciju mehānisms saistībā ar Krievijas ieviestajām sankcijām, u.c. " Kāda tieši informācija, kad tieši saņemta, no kādiem tieši avotiem likusi izdarīt šādu secinājumu par katru no minētajām jomām?
2) Ziņojumā norādīts: "Latvija var saskarties ar ES institūciju lēmumu novilcināšanu." Kāda tieši informācija, kad tieši saņemta, no kādiem tieši avotiem likusi izdarīt šādu secinājumu? Vai iepriekš ir fiksēti šāda veida gadījumi? Ja kā, kad un kādi tieši?
3) Ziņojumā norādīts: "Latvija zaudēs ES un NATO dalībvalstu atbalstu Latvijai svarīgos jautājumos." Kāda tieši informācija, kad tieši saņemta, no kādiem tieši avotiem likusi izdarīt šādu secinājumu?
4) Ziņojumā norādīts: "Latvija, neizrādot solidaritāti, nevar sagaidīt, ka Itālija un Grieķija, kas arī ir ES robežvalstis, izpratīs mūsu bažas, kas saistās gan ar Austrumu robežas drošību, gan hibrīddraudiem, t.sk. Krievijas dezinformāciju un propagandu." Kāda tieši informācija, kad tieši saņemta, no kādiem tieši avotiem likusi izdarīt šādu secinājumu? Vai no Itālijas un Grieķijas ir saņemti kādi signāli šai sakarā? Ja jā, tad kad un kādi?
5) Ziņojumā norādīts: "Latvijas kategoriskais viedoklis pret patvēruma meklētāju uzņemšanu turpmāk var rezultēties citu valstu noraidījumos mums būtiskos lēmumos. Piemēram, attiecībā uz NATO klātbūtnes Latvijā stiprināšanu kolektīvās aizsardzības jeb 5. panta ietvaros." Kāda tieši informācija, kad tieši saņemta, no kādiem tieši avotiem likusi izdarīt šādu secinājumu? Vai no NATO vai tās dalībvalstīm ir saņemti kādi signāli šai sakarā? Ja jā, tad kad un kādi? Kāds tieši ES bēgļu krīzei ir sakars ar NATO interesēm un pieņemtiem lēmumiem?
6) Ziņojumā norādīts: "nevaram gaidīt NATO dalībvalstu atbalstu tādām attiecībām ar Krieviju, kas atbilst Latvijas interesēm. Piemēram, Francija nākotnē var rīkoties savādāk nekā Mistral kuģu lietā, proti, pārdot Krievijai Francijā ražoto militāro tehniku." Kāda tieši informācija, kad tieši saņemta, no kādiem tieši avotiem likusi izdarīt šādu secinājumu? Vai no NATO vai tās dalībvalstīm ir saņemti kādi signāli šai sakarā? Ja jā, tad kad un kādi? Vai Francijas lēmums Mistral kuģu sakarā ir pieņemts, ņemot vērā tieši Latvijas intereses? Ja jā, kas par to liecina? Vai Jums ir ziņas par kādām NATO dalībvalstīm, kas pašlaik piegādā vai plāno piegādāt Krievijai militāro tehniku?
7) Ziņojumā norādīts: "Latvija izjutīs izteikti negatīvu ietekmi uz Latvijas divpusējām attiecībām ar daudzām ES partnervalstīm, jo īpaši Itāliju, Franciju, Vāciju, Austriju, Ungāriju, Zviedriju, kuras bēgļu krīze šobrīd skar visasāk." Kāda tieši informācija, kad tieši saņemta, no kādiem tieši avotiem likusi izdarīt šādu secinājumu? Vai Ārlietu ministrija ir saņēmusi jelkādus signālus šai sakarā no kādas no šīm valstīm? Ja jā, no kuras un kādus?
8) Ziņojumā norādīts: "Ieturot noraidošu pozīciju par patvēruma meklētāju uzņemšanu, sagaidāms, ka Latvija darba procesā dažādos Eiropas Savienības formātos nonāks izolācijā." Kāda tieši informācija, kad tieši saņemta, no kādiem tieši avotiem likusi izdarīt šādu secinājumu?
9) Ziņojumā norādīts: "Latvijas kategoriskā nacionālā nostāja tik jūtīgā jautājumā būs kaitējums Latvijas labajai reputācijai, ko Latvija ir izveidojusi Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā." Kā tieši šī reputācija ir izmērīta, kur iespējams iepazīties ar tās objektīvu vērtējumu?
10) Ziņojumā norādīts: "Papildus politiskām un finansiālām sekām, pieņemto ES lēmumu nepildīšana rada arī juridiskās sekas – pārkāpuma procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 258.pantu. Ja pārkāpums tiks atzīts ar ES Tiesas spriedumu un netiks novērsts, tad, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 260.pantu, dalībvalstij varētu tikt noteikta sodanauda vai kavējuma nauda (ko EK konkrētajos apstākļos uzskata par piemērotu) par ES Tiesas sprieduma neizpildi. Sodanaudas samaksa neatbrīvo dalībvalsti no pienākuma izpildīt ES lēmumus." Vai ir kāds konkrēts ES lēmums bēgļu sakarā, kas ir obligāts Latvijas Republikai un ko tā nav pildījusi? Ja jā, miniet šo lēmumu/lēmumus? Ja nespējat to minēt, paskaidrojiet, kādu iemeslu dēļ Jūsu ziņojumā minēts šis punkts?
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
