Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Reaģējot uz Pietiek publikāciju ciklu, Ministru kabinets šonedēļ ir pieņēmis jaunus noteikumus "Prasības aizsardzībai pret jonizējošo starojumu, ko izraisa radionuklīdu 137Cs saturs koksnē, kas ievesta Latvijā no citas valsts". Noteikumos noteiktas radionuklīdu 137Cs robežvērtības, kas ievestā koksnē nepārsniedz desmit bekerelus uz kilogramu, ja šo koksni vai tās pārstrādes produktus, piemēram, šķeldu plānots izmantot Latvijā kā biomasas kurināmo, paškontroles prasības Latvijas kurtuvēm, kā arī prasības koksnes pelniem.

Pašlaik Latvijā ievestai koksnei jonizējošā starojuma kontrole notiek (ja notiek), šķērsojot valsts robežu uz autoceļiem, dzelzceļiem. Taču, lai gan koksnei, kas nāk no piesārņotām vietām, var būt paaugstināts jonizējošā starojuma līmenis, tomēr kopumā radionuklīdu saturs koksnē ir ļoti zems, un uz valsts robežas izmantotās mērierīces parasti to nespēj konstatēt. Cita lieta – pelni, kas rodas, sadedzinot koksni, jo koksnē esošā radioaktivitāte pelnos koncentrējas un palielinās līdz pat 1000 reizēm.

Jaunajos noteikumos, kas stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī, paredzētas vairākas prasības gan koksnes ievedējiem, gan sadedzināšanas iekārtu operatoriem, un tiek apgalvots, ka tie paaugstinās radiācijas drošību iedzīvotājiem un videi, jo noteiks stingrākas prasības Latvijā ievestajai koksnei. Vienlaikus tiks veicināta vietējo energoresursu izmantošana un sekmēta valsts enerģētiskā neatkarība.

Kā Pietiek jau informējis, 2018.gada vasarā vienā no diviem Normunda Talča (attēlā) AS “Rīgas Siltums” izmantotajiem kurināmajiem – šķeldā – tika atklāts radioaktīvs piesārņojums. Taču vēl pašlaik, divus gadus vēlāk, šķeldas un pelnu radioaktīvā piesārņojuma līmeņa kontrole uzņēmumā notiek tikai saskaņā ar šķeldas piegādes līguma nosacījumiem, savukārt papildu kontroles procedūra joprojām ir „izstrādes procesā”.

Radioaktivitātes piesārņojuma līmeņa pārsniegums AS “Rīgas Siltums” dedzinātās šķeldas pelnos tika atklāts 2018.gada 14.jūnijā, kad sadedzinātās šķeldas pelni tika ievesti poligonā “Getliņi”, jo bija reaģējuši radiācijas monitoringa vārti.

Šķeldai veiktie radioaktivitātes mērījumi liecināja, ka radioaktivitātes piesārņojuma līmenis četras līdz sešas reizes pārsniedza atļauto. Par šo faktu 2018.gada septembrī ziņoja mediji, un pārsniegto radioaktivitātes līmeni bija informēts arī Valsts vides dienests.

Pēc šīs paaugstinātās radioaktivitātes konstatēšanas sadedzinātās šķeldas pelnos AS “Rīgas Siltums” 2019.gadā organizētajā iepirkuma procedūrā (atklātā konkursā) “Par tiesībām noslēgt šķeldas piegādes līgumu 2019./2020.gada apkures sezonai” iepirkuma nolikumā iekļāva nosacījumus par šķeldas radioaktīvā piesārņojuma līmeņa atbilstību normatīvo aktu prasībām, izmantojot autokravas radiācijas kontroles sistēmu, un paredzot tiesības atteikties pieņemt šķeldas kravu, kurā ir konstatējams paaugstināts radioaktivitātes piesārņojums, gan arī paredzot piegādātāja pienākumu nodrošināt tā piegādātās koksnes tehnoloģiskajā procesā radīto pelnu izvešanu un utilizāciju 24 stundu laikā.

Iepirkuma nolikuma prasībās minēto autokravas radiācijas kontroles sistēmu AS “Rīgas Siltums” tās teritorijā uzstādīja papildus, lai kravas piegādes brīdī daļēji varētu noteikt, vai piegādātajā šķeldas kravā ir paaugstināts radioaktivitātes līmenis, un attiecīgi pārsnieguma gadījumā atteikties kravu pieņemt.

Faktiski nav šaubu, ka „Rīgas Siltuma” vadība zināja – lielākā daļa no iepirktās lētās šķeldas atvesta no Baltkrievijas apgabaliem Mogiļevas un Gomeļas, kuros kopš Černobiļas avārijas laikiem ir paaugstināta radiācija.

Par atmosfēras gaisa piesārņošanu, pārsniedzot noteiktos normatīvus vai pārkāpjot noteikumus, ja ar to radīts būtisks kaitējums dabas videi, cilvēku veselībai, mantiskajām vai saimnieciskajām interesēm, vainīgā persona ir saucama pie kriminālatbildības par Krimināllikuma 103.pantā noteiktā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, sodot personu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Tomēr, neskatoties uz to, ka radioaktīvas šķeldas (kuras piesārņojuma līmenis vairākas reizes pārsniedz atļauto) kurināšana ir krimināli sodāma darbība, kā arī neskatoties uz papildus veiktajām darbībām, pastāv aizdomas, ka AS “Rīgas siltums” katlu mājās joprojām vēl divus gadus pēc notikušā var nekontrolēti turpināties radioaktīvās šķeldas dedzināšana, kuras rezultātā iegūtā siltumenerģija tiek izmantota dzīvojamo māju apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. 

„Papildus kontroles procedūra ir izstrādes procesā, kas saistīts ar plānotajām izmaiņām normatīvajos dokumentos,” – tā situāciju divus gadus pēc notikušā oficiālā skaidrojumā raksturo „Rīgas Siltuma” valdes loceklis Raivis Elliņš.

Formāli gan uzņēmums jau 2018. gadā rosināja vērtēt šķeldas atbilstību normatīvo aktu prasībām, taču reāli tā arī nekas nav paveikts, un radioaktīvās šķeldas kontrole joprojām ir iepriekšējā līmenī. „Šobrīd, vērtējot informāciju arī informatīvajā telpā, notiek diskusija ekspertu vidū, lai iniciētu nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos,” R. Elliņš skaidro to, ka izmaiņas ne tikai nav stājušās spēkā, bet nav pat apstiprinātas vai līdz galam izdiskutētas.

Tikmēr Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas pērn sāktā projekta “Koksnes sadedzināšanas pelnu kā otrreizēji izmantojamu materiālu gala statusa noteikšana” ekspertu starpziņojuma autori pašreizējo situāciju raksturo lakoniski: „Importējot šķeldu no ārvalstīm, ir precīzāk jānosaka tās radioaktivitāte, neielaižot valstī kravas ar paaugstinātu radioaktivitātes daudzumu. Savukārt regulāri lielajās kurtuvēs ir jāveic pelnu radioaktivitātes mērījumi.”

Kā izriet no starpziņojuma, neraugoties uz radioaktīvas importētas šķeldas izmantošanā jau iepriekš pieķertā uzņēmuma „Rīgas Siltums” vadības skaidrojumiem, vēl aizvien Baltkrievijas izcelsmes šķeldai, ir „sagaidāms paaugstināts piesārņojuma līmenis ar radionuklīdu 137Cs (Radiācija koksnē)”, bet normatīvajos aktos vispār nav norādītas šķeldas piesārņojuma normas.

Starpziņojums norāda, ka tāpat Latvijā pašlaik nav arī vadlīniju, kas noteiktu pieļaujamo 137Cs daudzumu koksnes pelnos kā augsnes kaļķošanas materiālam vai augsnes ielabotājam.

„Koksne un koksnes pelni var saturēt dažādas radioaktīvā cēzija (137Cs) koncentrācijas, kas pamatā  ir saistītas ar avāriju Černobiļas atomelektrostacijā 1986. gadā. Latvijā saražoto koksnes pelnu radioaktivitāte aktualizējusies salīdzinoši nesen, kas ir saistīts ar atjaunojamo energoresursu izmantošanas īpatsvara palielināšanos Latvijā, kas ir novedis pie koksnes pelnu apjoma pieauguma,” pašreizējo situāciju apraksta eksperti.

Pētījuma starpziņojumā arī skaidri apliecināts: „Pamatojoties uz pētījumiem Baltkrievijas izcelsmes koksnes produktiem, tai skaitā šķeldai, ir sagaidāms paaugstināts piesārņojuma līmenis ar radionuklīdu 137Cs (Radiācija koksnē).”

Latvijā ievestai šķeldai jonizējošā starojuma kontrole notiek, šķērsojot valsts robežu (autoceļi, dzelzceļi). Radiometrisko kontroli veic Latvijas robežsardze, izmantojot radioaktivitātes kontroles vārtus (RKV) un rokas mērinstrumentus. Taču starpziņojumā bija apliecināts, cik neuzticamas ir pašreizējās metodes un to sniegtie rezultāti attiecībā uz šķeldas radioaktivitāti.

„Šķeldas piesārņojuma līmenis vairumā gadījumu ir ārpus iekārtu standarta mērīšanas metožu jutības robežām, jo kravas ar RKV tiek mērītas pārvietojoties, un, kravai atrodoties metāla tilpnē (vagonā), starojums tiek ekranēts,” teikts starpziņojumā.

Eksperti arī konstatējuši, ka „neatbilstība Latvijas normatīvajiem aktiem parādās kurināšanas tehnoloģiskā procesa gala produktā - pelnos. Radionuklīda 137Cs īpatnējā aktivitāte nedrīkst pārsniegt 1000 Bq/kg. Pašlaik vienīgā radioaktīvā piesārņojuma monitoringa vieta ir, iebraucot SIA „Getliņi Eko” atkritumu poligonā”.

Starpziņojumā jau minēts, ka Lietuvā ievedamās šķeldas starojums nedrīkst pārsniegt 30 Bq/kg un, sekojot kaimiņvalsts praksei, AS „Rīgas Siltums” turpmāk šķeldas piegādes līgumos paredzēšot tādu pat pieļaujamo starojuma līmeni kā Lietuvā. Taču, kad sāksies šis „turpmāk” un cik ilgi vēl būs spēkā pašlaik noslēgtie līgumi, ziņu nav.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par pulksteņa grozīšanu

FotoReizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons, kurš aizrāvās ar vaboļu un insektu kolekcionēšanu. Hudzonam ļoti gribējās, lai pēc darba viņam atliek vairāk dienasgaismas stundu savam hobijam.
Lasīt visu...

3

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

FotoLai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums rudenī visā Eiropā un citur pasaulē ir otrais vilnis vai pirmā viļņa turpinājums, pēc mierīgas vasaras atkal kāpj inficēto un saslimušo skaits, un valstis spiestas atgriezties pie ierobežojumiem. Kumulatīvā 14 dienu incidence uz 100 tūkstošiem iedzīvotājiem Eiropā 25.oktobrī zem rādītāja 100 bija vien 5 valstīs, Latviju ieskaitot. Vidējais ES/EEZ un UK rādītājs – 249,8 (23.10.).
Lasīt visu...