Iesaki rakstu: 
Pilnībā nekādas motivācijas godīgi maksāt nodokļus. VID - tā ir legāla, ar likumu sakārtota valsts reketa institūcija, kas balstīta uz Latvijas uzņēmējvides iznīcināšanu. Vai nodokļu maksātāji brauc pa labākiem ceļiem? Vai nodokļu maksātāji redz, ka viņu vecāki saņem pensijas, par kurām iespējams izdzīvot? Kur mēs redzam, ka mūsu nauda aiziet? Tā ir vienvirziena kustība - valsts ņem, bet neko nedod.
Tā vietā aizvien jauni skandāli par valsts līdzekļu piesavināšanos lielos apmēros, kur tiek rosinātas jaunas tiesas prāvas, kuras ilgs gadiem, kā rezultātā noklusīs un lietas tiks izbeigtas bez sodiem dažādu juridisku manevru rezultātā.
Kāds valsts iedzīvotājiem labums no tā, ka VID uzbūvēja sev jaunu daudzmiljonu centrālo ēku? Tas ir "bullshits" - tās reklāmas par aicinājumu būt godīgam un maksāt godīgi: "Nevis nemaksā, bet samaksā!"
Atklāti sakot, uzņēmumus un to īpašniekus, kas izvairās no nodokļu maksāšanas, nevajadzētu saukt par noziedzniekiem. Kā valsts pret uzņēmējiem, tā uzņēmēji pret valsti. Jo patiesībā ir virkne nozaru, kur ar esošo nodokļu slogu nav iespējams pastāvēt (nebankrotēt), ja visu dara godīgi. Valsts piespiež uzņēmēju būt negodīgam, lai vēlāk rīkotu raganu medības un kārtu pie kaunināšanas staba.
Izvairīšanos no nodokļu maksāšanas es noformulētu kā nevēlēšanos dalīties ar valsti līdzekļos, kuru nopelnīšana ir grūti nākusies. Un rezultātā tev pašam ir nepieciešami šie līdzekļi, lai uzturētu savus vecākus pensionārus, bērnus, maksātu par veselības aprūpi, pirktu jaunas riepas, ko regulāri pārsist uz ceļiem (izbrauciet pa Rīgas galveno - Brīvības ielu no viena gala līdz otram - kauns), ka arī veiktu citu izmaksu segšanu, kurām normālā gadījumā būtu jābūt segtām no nodokļu naudas.
Ja uzņēmēji katrs atsevišķi pārvaldītu savas finanses tā, kā tiek izsaimniekota nodokļu nauda, - nebūtu neviena uzņēmuma. Kādam ir baigais brīnums par to, ka uzņēmējs neuztic savu naudu diletantam ar lielu apetīti, kurš neprot ar to apieties?
VID vēlas apēst vistu, kas dēj zelta olas, tikai tamdēļ, ka apetīte lielāka nekā vistas dēšanas ātrums. Bet, kad visas vistas būs apēstas, - ko tālāk? Kas dēs zelta olas? No birokrātisku papīru kaudzes ražošanas valsts uzpūstajā pārvaldes mehānismā jau nekāda pievienotā vērtība nerodas, kādam jau vajag arī radīt to iekšzemes kopproduktu, ražojot un sniedzot reālus pakalpojumus. Darbs Saeimā, regulāri pārgrupējoties un pārdalot ieņemamos amatus, jau īsti nav darbs.
Uzskatāmākai sapratnei velkot paralēles ar ražošanas procesu: iedomājieties, ka vienas fabrikas 100 darninieki katru dienu nāktu uz darbu un nevis veiktu savu tiešo darbu (piemēram, skrūvētu, urbtu, zāģētu, līmētu u.t.t.), bet cauras dienas aizvadītu diskusijās, kurš ko darīs (kurš skrūvēs, kurš urbs, kurš zāģēs un līmēs u.t.t.). Rezultātā laiks ir pagājis, bet reāli jau nekas nav izdarīts, vienīgi runāts par to, kurš ko darīs.
Es nežēlojos (konceptuāli to neatbalstu, katrs pats savas laimes kalējs), es vienkārši konstatēju faktu un padalījos savās pārdomās. Ar likumīgām represijām pret uzņēmumiem nebūs nekādu rezultātu, kamēr nebūs ticība sistēmai kopumā.
Vieglāk dzīvot, ja daudz nedomā un īsti neko nesaprot! Gudri d**** nav malku cirst!
Paldies tiem, kam pietika pacietības šo garo tekstu izlasīt līdz galam, un veiksmīgu nedēļas nogali.
* pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
