Iesaki rakstu: 
Apmeklētāji pamanījuši, ka tirdzniecības centra Mols griestos redzamas desmit milimetrus platas plaisas pat visas telpas garumā. Rīgas pilsētas būvvalde apgalvo, ka esot apsekojusi iepirkšanās centru un jau uzreiz pēc Zolitūdes traģēdijas atklājusi plaisas, taču arī konstatējusi, ka tās neesot bīstamas un tirdzniecības centra konstrukciju stabilitāte neesot apdraudēta.
Pirms vēršanās pie medijiem Mola pircēji, kas pamanīja plaisas tirdzniecības centrā izvietotā veikala Stenders telpu griestos, ziņoja par to Rīgas būvvaldei, nosūtot arī fotogrāfijas. Lai gan šī informācija būvvaldei bija nosūtīta jau novembra beigās, līdz pat šā gada sākumam nebija saņemta nekāda atbilde.
Izrādās, ka Rīgas pilsētas būvvalde esot reaģējusi jau pēc trim dienām. Kā informē būvvaldes preses sekretāre Ilze Žūka, reaģējot uz personas iesniegumu būvvaldes būvinspekcijas galvenais būvinspektors 27.novembrī kopā ar ēkas īpašnieku pārstāvi (tehnisko direktoru) veicis "vizuālu objekta apsekošanu". „Personas norādītajā vietā plaisas netika konstatētas. Tādēļ secināms, ka personas pievienotajam iesniegumam pievienotajās fotofiksācijās tās fiksētas pirms kosmētiskā remonta veikšanas 2014. gada aprīlī un pēc tā nav notikusi jaunu plaisu veidošanās,” norāda Žūka.
Taču plaisas šajā veikala daļā griestos tiešām savulaik ir bijušas. Tas atklāts jau 2013.gada decembrī. „Tirdzniecības centra pārstāvis paskaidroja, ka šajā vietā ir ēkas vecās un jaunās daļas savienojuma vieta un plaisa nenesošajā starpsienā bija radusies dažādu ēkas daļu nevienmērīgas sēšanās rezultātā, kas uz šo brīdi jau ir beigusies,” informē būvvaldes pārstāve, piebilstot, ka līdz ar to ēkas noturību ietekmējošas konstrukciju deformācijas šogad vairs neesot konstatētas.
Molu Rīgas pilsētas būvvalde apsekoja pēc Zolitūdes traģēdijas, pamatojoties uz ekonomikas ministra norādījumiem, ar ko pašvaldību būvvaldēm tika uzdots apsekot visas publiskas ēkas.
„Pēc vizuālās apsekošanas ēkas īpašniekiem tika lūgts veikt sertificēts speciālists tehnisko apsekošanu un atzinumu iesniegt Būvvaldē. Saņemtajā 2013. gada decembra atzinumā eksperts ir norādījis, ka netika konstatētas nekādas pazīmes, kas liecinātu, ka tirdzniecības centra konstrukciju stabilitāte būtu apdraudēta, kā arī netika konstatētas plaisas, kas uz to norādītu. Atzinumā norādīts, ka ēkai ir vairākas mikroplaisas un plaisas, tādēļ eksperts ēkas īpašniekam rekomendē veikt regulāru (reizi gadā) konstrukciju apsekošanu un pie lielākajām plaisām uzlikt plaisu monitoringa marķējumu,” veikalu telpu drošības pārbaudes procedūru izklāsta Žūka.
Būvvaldes inspektoram veicot objekta apsekošanu 2014. gadā, tika konstatēts, ka eksperta norādījumi tiek pildīti un tiek veikts plaisu monitorings, norāda Būvvaldes pārstāve.
Savukārt tirdzniecības centra Mols īpašnieka Linstow Center Management pārstāve Aija Liepiņa Pietiek apliecināja, ka pēc sūdzības būvvaldē veikalā ieradušies iestādes pārstāvji, kas kopā ar Mola pārstāvi apsekojuši ēku un konstatējuši, ka neesot nekādu draudu apmeklētāju vai darbinieku veselībai vai dzīvībai.
Atbilstoši jaunā Būvniecības likuma pārejas noteikumiem publisku ēku būvdarbu kontrole, ekspluatācijā pieņemšana un ekspluatācijas uzraudzība kopš šī gada 1. janvāra ir Būvniecības valsts kontroles biroja kompetence.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
