Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja Eiropas Komisija atbalstīs divu sabiedrisko organizāciju - Latvijas Aitu audzētāju asociācijas un Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības - aizsegā sagatavotus piena produktu un aitas gaļas popularizēšanas kampaņu projektus, kuri norāda uz Andra Šķēles ģimenes un skandalozā reklāmista Aināra Ščipčinska iesaisti, no Latvijas valsts šo kampaņu organizētāji būs tiesīgi saņemt vairāk nekā 830 tūkstošus eiro. Aptuveni tādu pašu summu, kādu izmaksāja visa eiro ieviešanas kampaņa, tagad no Latvijas valsts tiek plānots izvilināt, lai slavinātu piena produktu un aitas gaļas lietošanu.

Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapas informācija liecina, ka pērn noslēgušies divi sabiedrības informēšanas kampaņu iepirkumi par Latvijas apstākļiem ārkārtīgi iespaidīgām summām - katrs par gandrīz pusotru miljonu eiro.

Viens no tiem paredz sabiedrības informēšanas un tirgus veicināšanas kampaņas par aitas gaļu sagatavošanu un īstenošanu, un tiesības to veikt par 1,47 miljoniem eiro ieguvušas SIA McCann Consulting, SIA McCann Rīga, SIA Inspired un SIA Hansa Media.

Savukārt otrs ir bijis iepirkums sabiedrības informēšanas un tirgus veicināšanas kampaņai par pienu un piena produktiem sagatavošanu un īstenošanu, ko ieguvusi SIA Jazz Communications par 1,318 miljoniem eiro. Interesanti, ka iepirkuma konkursu uzvarētāji arī bijuši vienīgie pretendenti.

SIA Jazz Communications vadītājs un 40% kapitāldaļu īpašnieks, kā rāda Lursoft dati, ir Andra Šķēles znots Juris Pētersons, un tās 2013. gada apgrozījums ir bijis 225 tūkstoši eiro - gandrīz sešreiz mazāks par iecerētās "piena produktu kampaņas" apjomu.

Savukārt aiz "aitu kampaņas" uzvarētājiem SIA McCann Consulting, SIA McCann Rīga, SIA Inspired un SIA HansaMedia slēpjas Ainārs Ščipčinskis (aptuveni 38% kapitāldaļu un 95% kapitādaļu pirmajos divos uzņēmumos, kā arī niecīga daļa trešajā), kura vārds jau minēts saistībā ar EXPO 2015 izšķērdības skandālu, bet HansaMedia oficiālā īpašniece ir kāda 21 gadu veca Madara Skukovska - pēc visa spriežot, formāla kapitāldaļu turētāja.

Pirmo iepirkumu sludinājusi Latvijas Aitu audzētāju asociācija, bet otru - kooperatīvā sabiedrība Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība. Abas atzīst, ka to pašu rīcībā šādas naudas nav un vienīgais veids, kā apmaksāt kampaņas, ir Eiropas Komisijas un valsts finansējums.

Piensaimnieku centrālās savienības priekšsēdētājs Jānis Šolks skaidro, ka šo projektu plānots realizēt ar Eiropas Savienības fondu un valsts līdzfinansējuma palīdzību. Pusi nepieciešamā finansējuma plānots saņemt no Eiropas, 30% no Latvijas valsts, bet atlikušo daļu piensaimnieki esot gatavi piemest paši.

Uz tādas pašas finansējuma shēmas ir balstīts arī Latvijas aitu audzētāju asociācijas iepirkums, kuras pārstāve Dina Avotiņa norāda – ja Eiropas Komisija finansējumu atteiks, tiks meklēti citi risinājumi finansējuma piesaistei, jo pašas asociācijas rīcībā šādas naudas nav.

Pašreiz projekta dokumenti nosūtīt Eiropas Komisijai izvērtēšanai, un, ja tā tos akceptēs, tad valstij būs jāatvēl vairāk nekā 830 tūkstoši eiro, lai kampaņas arī realizētu. Atbalstu šādas iespaidīgas summas piešķiršanai paklusām ir devusi Zemkopības ministrija.

Kā skaidro ministrijas preses sekretāre Dagnija Muceniece, ES atbalstītas lauksaimniecības produktu tirgus veicināšanas programmas Latvijā tiek administrētas atbilstoši  2006.gada 31.oktobra MK noteikumiem Nr.894 „Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga Eiropas Savienības un valsts atbalstu informatīvajiem un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem”.

„Atbilstoši šiem noteikumiem Lauku atbalsta dienests izvērtē programmas, programmas iesniedzēja, kā arī pasākumu izpildītāja atbilstību administratīvajiem kritērijiem. Ja programma atbilst visiem administratīvajiem kritērijiem, Lauku atbalsta dienests programmas iesniedz Zemkopības ministrijā tālākai vērtēšanai. Savukārt Zemkopības ministrija pieņem lēmumu par programmas tālāku virzību uz Eiropas Komisiju, valsts atbalsta piešķiršanu atbilstoši Zemkopības ministrijas piešķirtajiem budžeta līdzekļiem,” procedūru skaidro Muceniece.

Šajā nolūkā Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus veicināšanas atbalsta komisija (tās sastāvā ir piecu ministrijas departamentu pārstāvji) savas kompetences ietvaros izvērtē programmas atbilstību kvalitātes kritērijiem un sagatavo lēmuma projektu par programmas tālāku virzību uz Eiropas Komisiju, kā arī apliecinājumu finansēt valsts līdzfinansējuma daļu.

Līdz ar to atbildīgās personas par iespaidīgās summas piešķiršanu no valsts līdzekļiem ir komisijas vadītāja, ZM valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa, komisijas vadītāja vietnieks Zigmārs Ķikāns, komisijas locekļi – Liene Jansone, Ilga Līdaka, Gunta Evardsone, Dace Freimane, Marika Straume, komisijas sekretāre – Lelde Celmiņa. Abus iepriekšminētos dokumentus apstiprina ZM valsts sekretāre Dace Lucaua.

Ministrijas pārstāve uzsver, ka lauksaimniecības produktu tirgus veicināšanas programmas esot svarīgs atbalsta instruments lauksaimniecības un pārtikas nozarei, lai nostiprinātu savas pozīcijas esošajos tirgos, kā arī meklētu jaunus noieta tirgus,  it īpaši apstākļos, kad Krievijas Federācijas ir ieviesusi  sankcijas lauksaimniecības produktu importam.

„Uzsverot šo pasākumu nozīmīgumu, Eiropas Komisija lauksaimniecības produktu veicināšanas politikas reformas ietvaros palielināja šiem mērķiem atvēlēto budžetu no 50 miljoniem eiro gadā līdz 200 miljoniem, kas būs pieejami no 2016.gada,” norāda Muceniece.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...