Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) trešdien, reaģējot uz Pietiek publikāciju, netieši apstiprināja, ka bijusī biroja darbiniece, uz kuru krīt aizdomas par valsts noslēpumu saturošas informācijas nopludināšanu, ir Zanda Liniņa. Medijos izskanējusi versija, ka informācija tirgota par naudu, lai gan KNAB to nav apstiprinājis. Kā noskaidroja Pietiek, Liniņas ģimene nonākusi sarežģītā finanšu situācijā – pēc nedēļas, 23. novembrī par parādiem tiks izsolīts viņas dzīvesbiedram piederošs nekustamais īpašums Berģos. 

Pietiek jau rakstīja, ka KNAB darbiniece, kuras vārds figurē tā dēvētajā Dzintara Jaundžeikara lietā, pēc vairāku neatkarīgu avotu sniegtās informācijas, ir nu jau bijusī biroja speciāliste Zanda L. Kriminālprocesā, kurā apcietināts bijušais iekšlietu ministrs, ekspolitiķis Dzintars Jaundžeikars, figurē arī kāds starpnieks, caur kuru KNAB darbiniece nodevusi valsts noslēpumu saturošu informāciju. Izmeklēšanai tuvu stāvošs avots Pietiek apstiprināja, ka runa ir par KNAB darbinieces vīru. Zanda L. no zinošu avotu puses tiek raksturota kā KNAB priekšnieka pienākumu izpildītājas Jutas Strīķes tuva draudzene, viena no tiem biroja darbiniekiem, kas pieder Strīķes „lojālo lokam”. Tādēļ tieši šīs KNAB amatpersonas pieķeršana valsts noslēpumu saturošas informācijas nopludināšanā varētu būt smags trieciens personiski Strīķei.

Trešdien, reaģējot uz šo publikāciju, KNAB gan netieši apstiprināja šo informāciju, gan faktiski identificēja šo personu. Noliedzot Pietiek rakstā minēto, ka Zanda L. bijusi Strīķes kolēģe laikā, kad abas strādājušas Drošības policijā, kā arī to, ka šī darbiniece birojā nonākusi, pateicoties Strīķes rekomendācijām, KNAB vienlaikus apstiprināja šīs personas identitāti. „KNAB rīcībā esošie dokumenti apliecina, ka konkrētā persona nekad nav strādājusi Drošības policijā un darbā birojā tika pieņemta 2003. gada aprīlī,” norādīja KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs. Tiesa, ņemot vērā pēdējā laika KNAB sniegtās informācijas raksturu, Pietiek KNAB ir pieprasījis iepazīstināt ar šiem dokumentiem, taču atbilde uz pieprasījumu nav saņemta.

Publiski pieejamā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datubāze rāda, ka 2003. gada 15. aprīlī, stājoties KNAB speciālistes amatā, valsts amatpersonas deklarāciju iesniegusi Zanda Liniņa. Tieši uz viņu kā Jaundžeikara lietā aizdomās turēto personu Pietiek norādījuši izmeklēšanai tuvu stāvoši avoti. 2008. gada decembrī medijos parādījās informācija, ka Liniņas vīrs, uzņēmējs Austris Liniņš, nelikumīgi uzrādot savai dzīvesbiedrei piederošo KNAB darbinieka žetonu, mēģinājis ietekmēt izmeklēšanu, ko pret viņu bija uzsākusi VID Muitas kriminālpārvalde. KNAB vadība toreiz paziņoja, ka neredz pamatu dienesta pārbaudes uzsākšanai, lai gan tam vajadzēja kalpot kā brīdinājuma signālam par Liniņas atbilstības izvērtēšanu ieņemamajam amatam.

KNAB nu jau darbinieces ģimene, pēc visa spriežot, ir sarežģītā finanšu situācijā. Kā liecina publikācija oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis, 23. novembrī zvērināts tiesu izpildītājs rīko Austrim Liniņam piederošās 1/2 domājamās daļas no nekustamā īpašuma pirmo labprātīgo izsoli. Runa ir par divstāvu dzīvojamo māju Berģos, Baņutas ielā 5, kuras īpašumtiesības, spriežot pēc ieraksta Zemesgrāmatā, nostiprinātas Liniņas vīram. Izsoles sākumcena norādīta 39 000 latu. Ieraksts Zemesgrāmatā rāda, ka KNAB darbinieces vīrs šo īpašumu iegādājies 2007. gada 27. februārī, dienu iepriekš ar Hansabanku (tagad Swedbank) noslēdzot hipotekāro līgumu. Kopumā uz Liniņu māju nostiprināta 173 170 latu liela hipotēka, kas vairākkārtīgi pārsniedz izsoles sākumcenu.

Pirms trim gadiem sāktā VID izmeklēšana skāra SIA Pep Up, starp kuras dalībniekiem vai amatpersonām saskaņā ar Lursoft atrodamo informāciju Austris Liniņš nav atrodams. Tomēr firmas juridiskā adrese - Rīgā, Baņutas ielā 5 – norādīta viņam piederošā nekustamajā īpašumā, rāda Lursoft un Zemesgrāmatas dati.

VID Muitas pārvalde 2008. gada decembrī izmeklēja krāpšanas gadījumu, kad vairāku personu grupa no ASV Latvijā ieveda vismaz trīs vieglās automašīnas ar fiktīviem dokumentiem, kuros bija norādīta daudzkārt zemāka vērtība par faktisko. Kā viens no SIA Pep Up pārstāvjiem, kura bija nodarbojusies ar šo auto ievešanu, izmeklēšanā tika iztaujāts Austris Liniņš.

Lursoft datubāzē pieejamie dokumenti rāda, ka līdz 2010. gada aprīlim SIA Pep Up kopumā bija aprēķināts nodokļu parāds 13 219 latu apmērā. 2010. gada jūlijā pēc VID Muitas pārvaldes lūguma tika reģistrēts nodrošinājuma līdzeklis – visa veida pārreģistrācijas aizliegums.

Jau rakstīts, ka Jaundžeikaru tur aizdomās par KNAB amatpersonas uzkūdīšanu izplatīt valsts noslēpumu saturošu informāciju, kā starpnieku izmantojot trešo personu. Kā oficiālā argumentācija kratīšanas atļaujas saņemšanai bijušas KNAB aizdomas, ka Jaundžeikara dzīvesvietā atrodas valsts noslēpumu saturoši materiāli, kuri jāizņem, lai novērstu to tālāku izpaušanu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...