Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts policijas darbiniekiem nekas netraucēs arī turpmāk rīkoties patvaļīgi un nepamatoti: 27,23 eiro un formāla policijas atvainošanās – administratīvās tiesas ieskatā ar to ir pilnīgi pietiekami Viļānu novada pensionārei, kuras dārzā policisti pagājušā gada augustā izrāva 363 pārtikas kaņepes, pēc ilgāka laika augus atvedot atpakaļ sapelējušus un nederīgus izmantošanai.

Pagājušā gada 27. augustā pensionāres Dzidras Bruzgules mājās Dekšāres pagastā ar trim auto ieradās Valsts policijas Rēzeknes iecirkņa kriminālpolicijas nodaļas darbinieki, kuri pašu saimnieci gan neaizturēja, toties nogrieza, sapakoja 17 maisos un aizveda visas piemājas dārzā augušās pārtikas kaņepes.

Atšķirībā no citām reizēm pati Valsts policija ar savu panākumu, atklājot iespējamu marihuānas plantāciju, publiski nelielījās, jo jau itin drīz kļuva skaidrs, ka ir pieļauta kļūda. Taču tā vietā, lai pienācīgi kompensētu pensionārei nodarītos zaudējumus, tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvji rīkojās atbilstoši ierastajai praksei.

„Lai gan ir pilnīgi skaidrs, ka pieļauta kļūda un cilvēkam nodarīts kaitējums ar nepamatotu tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvju rīcību, tās nevis atlīdzina cilvēkam nodarītos zaudējumus, bet ir gatavas tērēt valsts resursus, lai ar cietušo tiesātos un „ietaupītu” summas, kuras ir daudz mazākas nekā tiesāšanās izdevumi. Diemžēl šādas pārprastas „rūpes” par valsts līdzekļiem ir plaši izplatītas,” šo praksi Dienai skaidro advokāte Jeļena Kvjatkovska.

Tā notika arī šajā gadījumā. Tā kā pati pensionāre bija vērsusies pie masu informācijas līdzekļiem un tie notikušajam bija pievērsuši uzmanību, izņemto kaņepju ekspertīzes tika veiktas rekordātrumā, un arī kriminālprocess par iespējamu narkotiskās vielas saturošu augu kultivēšanu tika izbeigts jau pēc diviem mēnešiem.

Taču adekvāti atlīdzināt pensionārei nodarīto kaitējumu policija negatavojās. Vispirms Dz. Bruzgule saņēma aicinājumu braukt pakaļ pēc kaņepēm uz Rēzekni, un tikai vēlāk, mediju interesei nemazinoties, policijas darbinieki paši atveda maisus ar sapelējušajām kaņepēm. Policija savā interneta lapā arī publicēja divas rindkopas garu tekstu, norādot, ka „Valsts policijas Latgales reģiona vadība atvainojusies saimniecei Viļānu novadā”.

„Parasti tas viss tā arī beidzas. Policija un prokuratūra paļaujas uz to, ka cilvēks, pret kuru veiktas prettiesiskas, nepamatotas rīcības, būs priecīgs par to vien, ka kriminālprocess ir izbeigts, un nekādas tālākas pretenzijas neizvirzīs. Bet, ja arī izvirzīs, tad neizturēs birokrātisko procesu, un policijas nepamatotā rīcība nekādi netiks izvērtēta,” Dienai reālo situāciju skaidro kāds jurists.

Līdzīgi bija notikumi arī šajā situācijā. „Sarunā abas puses vienojušās par turpmāko rīcību, lai Valsts policija varētu kompensēt materiālos zaudējumus,” – tā policijas vadība publiski paziņoja nepilnus divus mēnešus pēc kaņepju iznīcināšanas. Taču tika noklusēts tas, ka policija pat nedomā kompensēt Dz. Bruzgulei nodarīto morālo kaitējumu, savukārt 363 kaņepju stādu kopējā vērtība tiesībsargāšanas iestāžu ieskatā bija 27,23 eiro.

Arī Ērika Kalnmeiera vadītās LR Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departaments pēc trīs mēnešus ilgas notikušā izvērtēšanas oficiāli atzina – no tā, ka kāda cilvēka dārzā gaišā dienas laikā kaimiņu acu priekšā ierodas policijas spēki un nepamatoti iznīcina daļu stādījumu, secināms tikai tas, ka „pieteicējas tiesību aizskārums pēc sava rakstura nav smags”.

Turklāt Dz. Bruzgule arī neesot pierādījusi, ka viņas īpašumā nodarītā kratīšana „izraisījusi ilgstošu vai neatgriezenisku kaitējumu veselībai”, savukārt tas, ka pēc kratīšanas pensionāre bijusi spiesta izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, norādot tikai uz to, ka „kratīšanas veikšana personas īpašumā var tai radīt neizpratni, neapmierinātību un citas negatīvas emocijas, kā arī izraisīt īslaicīgas veselības problēmas”.

Šā gada 12. augustā šim prokuratūras viedoklim faktiski ir pievienojusies arī administratīvās rajona tiesas tiesnese Solvita Pujāte, spriedumā atzīstot – „šajā lietā nav konstatējams nozīmīgs personas tiesību aizskārums, par kuru papildus izteiktajai atvainošanās būtu jāpiešķir atlīdzinājums naudā preventīvās funkcijas ietvaros”.

Tiesas sprieduma loģika ir šāda: ar 27,23 eiro kā pensionārei izmaksājamo materiālo kompensāciju par no iznīcinātajām kaņepēm neiegūtajām sēklām ir pietiekami, savukārt viņas pieprasītā 1061 eiro kompensācija esot nepamatota.

Veicot matemātisku aprēķinu, secināms, ka par 1061 eiro pieteicēja varētu iegādāties 54,45 kilogramus kaņepju sviesta, taču „pastāv šaubas, vai pieteicēja vispār patērētu šādu kaņepju sviesta daudzumu”, - ar šādu argumentāciju noraidīta pensionāres materiālā kaitējuma kompensācijas prasība.

Tāpat Dz. Bruzgule bija tiesā pieprasījusi 3000 eiro morālo kompensāciju, minot gan veselības stāvokļa pasliktināšanos pēc kratīšanas, gan to, ka „starp radiem, kaimiņiem un citiem cilvēkiem, kas vēroja šo kratīšanas procesu, radās daudz jautājumu un aizdomu par pieteicējas kādu iespējamu nelikumīgu darbību, pieteicējai tika piedēvēts narkodīleres statuss”, gan emocionālos pārdzīvojumus, noraugoties, kā tiek iznīcināts viņas ieguldītais darbs.

„Šāda policijas darbinieku rīcība, nopostot visu neiegūto, bet ilgi loloto ražu, ir nepamatota, necilvēcīga un vienlaicīgi arī nelikumīga. Pieteicējasprāt, policijas darbiniekiem bija iespēja paņemt vienu vai izlases kārtībā vairākus augus un veikt ekspertīzi, lai noskaidrotu, vai augi satur narkotiskās vielas, nevis iznīcināt visus augus,” norādīts tiesas materiālos.

Taču arī visus šos argumentus tiesa ir atzinusi par nepārliecinošiem, spriedumā norādot, ka nekas no nodarītā kaitējuma nav pierādīts, turklāt „kriminālprocess ir izbeigts, pieteicēja nav saukta pie atbildības, līdz ar to šajā sakarā pieteicējai nevarēja rasties morālas ciešanas”.

Arī pirms kratīšanas Dz. Bruzgule esot ārstējusies, viņa neesot iesniegusi pierādījumus, ka „būtu saskārusies ar nievājošu vai aizvainojošu attieksmi no sabiedrības puses”, tāpat esot arī šaubas, vai vispār iznīcinātās kaņepes „tikušas izstādītas, vai izsētas, vai tām ir bijusi nepieciešama pieteicējas norādītā īpašā aprūpe”. Savukārt mediju interesi – kuras dēļ izmeklēšana notika netipiski ātri – taču esot piesaistījusi pati pensionāre.

Tāpat tiesas spriedumā norādīts, ka Valsts policija „turpmāk nolēmusi izmantot situācijai atbilstošāku procedūru augu ekspertīzes veikšanai”. Taču par to, vai tas tiešām ir izdarīts, pārliecības nav, jo policija par šo jautājumu pagaidām klusē – tāpat kā par to, kā beigusies apsolītā pārbaude, vai, „reaģējot uz saņemto informāciju, policistiem bija arī citas alternatīvas iespējas, ne tikai visu augu konfiskācija ekspertīzei”.

Savukārt Dz. Bruzgulei, šo pirmās instances spriedumu nepārsūdzot, bilance būs šāda: par policistu nopostītajām kaņepēm noteikto kompensāciju 27,23 eiro apmērā viņai pilnā apmērā nāksies atdot un vēl piemaksāt no saviem līdzekļiem 2,77 eiro, lai samaksātu valsts nodevu par notikušo izskatīšanu administratīvajā tiesā.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...