Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aizvadītajā nedēļā Saeima apstiprināja nākamā gada budžetu. Kā jau bija gaidāms, nekādu īpašu jaunumu budžeta apstiprināšanā nebija. Debatēs uzstājās galvenokārt opozīcijas deputāti, kuri ar retiem izņēmumiem lielākoties runāja dažādas muļķības vai raudāja par slikto valdošo koalīciju un vainoja visos pasaules grēkos Krišjāņa Kariņa vadīto valdību. Interesanti, ka pēc divu dienu ilgas izrādīšanās otrās dienas vakarā pulksten sešos – tieši darba dienas beigās – opozīcija pēkšņi pameta parlamenta zāli un balsošanā nepiedalījās, kas ļāva valdošās koalīcijas partijām negaidīti ātri pieņemt budžetu.

Lielākās kaislības sākās pēc tam, kad tika pieteikta parakstu vākšana referenduma rīkošanai par Saeimas atlaišanu. Sociālajos tīklos daudzi ierakstījuši kaislīgus izteikumus, aicinot piedalīties šajā parakstu vākšanā vai arī to ignorēt. Vēl ir grūti prognozēt, kā beigsies šī kampaņa par parakstu vākšanu referenduma rīkošanai un arī iespējamo referenduma rīkošanu.

Interesantāki šķiet notikumi Rīgas domē, kur “Saskaņa” pieprasīja pārtraukt sadarbību ar Neatkarīgo deputātu frakciju, kuru veido no partijas izslēgtie Vadims Baraņņiks, Aleksejs Rosļikovs, Vitālijs Dubovs un Valērijs Petrovs. “Saskaņa” paziņoja, ka pārtrauc sadarbību ar “Gods kalpot Rīgai”, ja tā neatteiksies no sadarbības ar Baraņņika pārstāvēto frakciju. Uz “Saskaņas” frakcijas sanāksmi bija ieradies partijas smagsvars Jānis Urbanovičs, kuram tobrīd vajadzētu atrasties Saeimā un balsot par budžeta pieņemšanu. Viņš stāstīja, ka Rīgas domes “Saskaņas” frakcija sākšot streiku itāļu gaumē un darīšot tikai to, ko pieprasa likums.

Pēc “Saskaņas” paziņojuma pēkšņi aktīvs kļuva Baraņņiks. Viņš nolēma nomainīt Rīgas Centrāltirgus valdi, sakot, ka uzņēmums jau otro gadu strādā ar zaudējumiem. Valdei arī neesot vīzijas, kā pelnīt. Tāpat Baraņņiks uzdeva “Rīgas satiksmes” vadībai izvērtēt, vai tai nodarītajos zaudējumos nav vainojams arī bijušais mērs Nils Ušakovs, kurš bija kapitāldaļu turētājs šajā pašvaldības uzņēmumā.

Tautā runā, ka Centrāltirgus jau ilgi ir viens no galvenajiem nesaskaņu iemesliem Rīgas domes valdošajā koalīcijā. Var tikai minēt, kāpēc Ušakovam un “Saskaņai” ir tik svarīga kontrole pār šo pašvaldības uzņēmumu. Piemēram, izteiktas versijas, ka Ušakovam ir svarīgi paturēt kontroli pār vairākiem iecerētiem projektiem Centrāltirgū, turklāt tajā regulāri naudu pelnījuši arī daudzi “Saskaņas” konsultanti un padomnieki. Tiek runāts, ka Centrāltirgū daļu teritorijas gribot privatizēt kāds sens Ušakova čoms, piemēram, ticis minēts Ēriks Teilāns, kurš agrāk bija Ušakova padomnieks un tagad ir kļuvis par Monako rezidentu.

Baraņņika lēmums par Centrāltirgus valdes maiņu un vairāku darbinieku rotācijām šajā uzņēmumā ir uzskatāms par kara pieteikumu “Saskaņai” un liecina, ka Baraņņikam vairs nav ko zaudēt. Komentējot situāciju, Petrovs izteicās, ka neatkarīgie deputāti bijuši neērti ne tikai “Saskaņai”, bet arī “Gods kalpot Rīgai”, jo tiem bijis atšķirīgs viedoklis par atkritumu apsaimniekošanu Rīgā un dažādu līgumu pagarināšanu Centrāltirgū. Kā zināms, “Gods kalpot Rīgai” frakcijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko vairākkārt ticis dēvēts par atkritumu izvešanas monopola izveidošanas “politisko krusttēvu” Rīgā.

Šāds kariņš starp Baraņņika vadīto frakciju un “Saskaņu” ir interesants tajā ziņā, ka visi četri frakcijas deputāti agrāk bija aktīvi un uzticami Ušakova atbalstītāji. Ušakovs izveidoja biedrību “9.maijs.lv”, kas ar Krievijas vēstniecības atbalstu rīko pasākumus pie tā sauktā Uzvaras pieminekļa Pārdaugavā. Sākumā Ušakovs bija šīs biedrības vadītājs, bet pēc tam savā vietā kā pēcteci atstāja Baraņņiku, kurš šo biedrību vada arī tagad. Pēc KNAB sāktajām pārbaudēm “Rīgas satiksmē” Rosļikovs bija viens no tiem, kas organizēja mītiņu Ušakova atbalstam, lai iestāstītu “Saskaņas” vēlētājiem, ka KNAB vēršas pret Ušakovu tāpēc, ka viņš ir krievs. Savukārt Petrovs ticis minēts kā viens no vislabāk atalgotajiem konsultantiem Rīgā.

Baraņņika pārstāvētās frakcijas deputāti vairākkārt ir izteikušies, ka plāno veidot jaunu partiju uz nākamajām pašvaldību vēlēšanām. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kāpēc Ušakovs un “Saskaņa” atkal grib iespējami ātrāk sarīkot ārkārtas vēlēšanas Rīgā, lai izvairītos no iespējamās konkurences par tā sauktajiem krievvalodīgajiem vēlētājiem.

Pēc “Saskaņas” ultimāta “Gods kalpot Rīgai” nolēma pārtraukt sadarbību ar Baraņņika pārstāvēto frakciju. Rīgas mērs Oļegs Burovs ir izteicies, ka cer uz situācijas stabilizēšanos Rīgas domē. Tomēr gadījumā, ja tas nenotiks, labāk būtu rīkot ārkārtas vēlēšanas.

Pēc svētkiem no vicemēra amata tika atbrīvots Baraņņiks, kurš zaudēja arī valdes locekļa amatu Rīgas brīvostā. Pēc “Saskaņas” prasības no amata plānots atcelt arī Rosļikovu, kurš ir Pilsētas attīstības komitejas vadītājs.

Tas nozīmē, ka valdošā koalīcija Rīgas domē zaudējusi vairākumu un tajā paliks tikai 28 pašvaldības deputāti. Burovs cer uz sadarbību ar frakciju “Rīgai”, ko vada Oskars Putniņš un kurā ir četri deputāti. Kā pēdējā frakcijai pievienojās bijusī Nacionālās apvienības frakcijas deputāte Baiba Broka. Dzirdēts viedoklis, ka viņa būtu gatava atbalstīt Burova darbību Rīgas mēra amatā.

Burovs atzina, ka ir gatavs sākt sarunas par atbalstu ar citiem deputātiem, bet gadījumā, ja nekas nesanāks, Rīgā būs ārkārtas vēlēšanas. Interesanti, ka “Saskaņa” un Ušakovs mēģināja panākt ārkārtas vēlēšanas Rīgas domē uzreiz pēc tam, kad tika ievēlēts Eiropas Parlamentā un aizbēga uz Briseli. Toreiz par ārkārtas vēlēšanām aktīvi runāja arī “Gods kalpot Rīgai” līderis Andris Ameriks, kurš kopā ar Ušakovu tika ievēlēts Eiropas Parlamentā.

Acīmredzot negaidīti labie Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti Ušakovam ir radījuši pārliecību, ka ir iespējams atgūt kontroli pār Rīgu, sarīkojot ārkārtas vēlēšanas. “Saskaņa” paļaujas uz uzticīgajiem krievvalodīgajiem vēlētājiem, kuri arī šoreiz būs gatavi balsot par Ušakovu. Nav šaubu, ka priekšvēlēšanu kampaņā Ušakovs būs redzams uz visiem plakātiem un solīs braukt atpakaļ uz Rīgu, pametot darbu Eiropas Parlamentā.

Pārējās partijas, kas darbojas Rīgas domē, līdz šim nav izteikušas savu sajūsmu par iespēju piedalīties ārkārtas vēlēšanās. Jāņem vērā, ka nākamās pašvaldību vēlēšanas plānotas 2021.gada jūnijā, līdz ar to ir atlicis pusotrs gads līdz nākamajām vēlēšanām. Savukārt “Saskaņai” un “Gods kalpot Rīgai” šī ir pēdējā iespēja sakārtot lietas Rīgā atbilstoši savām vēlmēm.

Turpmākajās nedēļās varētu būt interesanti pavērsieni Rīgas domē, kas sola patiesu jautrību politikas vērotājiem, kuri varēs sekot līdzi nākamajam politiskajam šovam. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...