Politiķu plāns samazināt iemaksas 2. pensiju līmenī ir absurds – dāvana darba devējiem uz darbinieku rēķina
Toms Kreicbergs08.09.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau sen nestrādāju pensiju nozarē – bet šis nav okei. Politiķu plāns samazināt iemaksas 2. pensiju līmenī ir absurds. Mēs paši sev šaujam kājā.
Klasiskā vecuma pensija ir bankrotējis jēdziens. Mēs maksājam sociālās iemaksas – un tās tiek izmantotas, lai izmaksātu pensijas šodienas pensionāriem. Uz papīra mums veidojas 1. pensiju līmeņa “kapitāls”. Bet šis “kapitāls” ir fikcija. Reāla uzkrājuma nav. Tas ir pliks valsts solījums – nākotnē pensiju maksās arī mums.
Šim solījumam nav seguma. Pensionāru paliek vairāk. Strādājošo mazāk. Tad kas mums nākotnē maksās pensiju?
Situāciju glābj 2. pensiju līmenis. 6% Tavas algas uzkrājas 2. pensiju līmenī (2PL). Šī nauda tiek ieguldīta reālos finanšu instrumentos Tavā pensiju kontā. Demogrāfija to neapdraud.
Tagad politiķi grib pārvirzīt daļu no 2PL iemaksām (reāls uzkrājums) uz 1. pensiju līmeni (fikcija). Citiem vārdiem sakot – nekrāt nākotnei, tērēt šodien. Tas ir prasts populisms, kas man liek vilties politiķos, par kuriem es balsoju.
Tikpat slikti – ideja mazināt 2PL iemaksas, lai mazinātu darbaspēka nodokļus. Sauksim lietas īstajos vārdos – šī ir dāvana darba devējiem uz darbinieku rēķina. Forši, vai ne?
Ja Tev šis neliekas okei, runā par to. Dalies ar šo ierakstu. Stāsti draugiem, paziņām un sev pazīstamiem politiķiem. Šis absurds ir jāaptur.
P.S. Politiķi apgalvo, ka 1. pensiju līmenis (1PL) uzrāda “labākus rezultātus” nekā 2. pensiju līmenis. Bet par kādiem rezultātiem ir runa?
1. pensiju līmenim nav rezultātu, jo nav reāla uzkrājuma. Tas ir tikai valsts solījums nākotnē maksāt tev pensiju.
Ja 1PL kapitāls tiek palielināts, tas tikai nozīmē, ka valsts sola nākotnē maksāt vairāk. Solīt var visu, ko iegribas. Kaut vai pareizināt nākotnes pensijas ar divi. Bet, ja solījumam nav seguma, tie ir tukši vārdi.
Kontrastā – 2. pensiju līmeņa kapitāls ir reāla nauda, kas pieder katram no mums. Un 2PL peļņa ir reāla peļņa.
P.P.S. Norāde uz interešu konfliktu: kaut jau sen nestrādāju INDEXO, man vēl pieder zināms skaits INDEXO akciju. Ir manās interesēs, lai šim pensiju pārvaldes uzņēmumam iet labi. Tajā pašā laikā – šī ir pirmā reize pēdējos gados, kad publiski iesaistos pensiju apspriedē. Jo šis nav okei.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.