Politiķu plāns samazināt iemaksas 2. pensiju līmenī ir absurds – dāvana darba devējiem uz darbinieku rēķina
Toms Kreicbergs08.09.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau sen nestrādāju pensiju nozarē – bet šis nav okei. Politiķu plāns samazināt iemaksas 2. pensiju līmenī ir absurds. Mēs paši sev šaujam kājā.
Klasiskā vecuma pensija ir bankrotējis jēdziens. Mēs maksājam sociālās iemaksas – un tās tiek izmantotas, lai izmaksātu pensijas šodienas pensionāriem. Uz papīra mums veidojas 1. pensiju līmeņa “kapitāls”. Bet šis “kapitāls” ir fikcija. Reāla uzkrājuma nav. Tas ir pliks valsts solījums – nākotnē pensiju maksās arī mums.
Šim solījumam nav seguma. Pensionāru paliek vairāk. Strādājošo mazāk. Tad kas mums nākotnē maksās pensiju?
Situāciju glābj 2. pensiju līmenis. 6% Tavas algas uzkrājas 2. pensiju līmenī (2PL). Šī nauda tiek ieguldīta reālos finanšu instrumentos Tavā pensiju kontā. Demogrāfija to neapdraud.
Tagad politiķi grib pārvirzīt daļu no 2PL iemaksām (reāls uzkrājums) uz 1. pensiju līmeni (fikcija). Citiem vārdiem sakot – nekrāt nākotnei, tērēt šodien. Tas ir prasts populisms, kas man liek vilties politiķos, par kuriem es balsoju.
Tikpat slikti – ideja mazināt 2PL iemaksas, lai mazinātu darbaspēka nodokļus. Sauksim lietas īstajos vārdos – šī ir dāvana darba devējiem uz darbinieku rēķina. Forši, vai ne?
Ja Tev šis neliekas okei, runā par to. Dalies ar šo ierakstu. Stāsti draugiem, paziņām un sev pazīstamiem politiķiem. Šis absurds ir jāaptur.
P.S. Politiķi apgalvo, ka 1. pensiju līmenis (1PL) uzrāda “labākus rezultātus” nekā 2. pensiju līmenis. Bet par kādiem rezultātiem ir runa?
1. pensiju līmenim nav rezultātu, jo nav reāla uzkrājuma. Tas ir tikai valsts solījums nākotnē maksāt tev pensiju.
Ja 1PL kapitāls tiek palielināts, tas tikai nozīmē, ka valsts sola nākotnē maksāt vairāk. Solīt var visu, ko iegribas. Kaut vai pareizināt nākotnes pensijas ar divi. Bet, ja solījumam nav seguma, tie ir tukši vārdi.
Kontrastā – 2. pensiju līmeņa kapitāls ir reāla nauda, kas pieder katram no mums. Un 2PL peļņa ir reāla peļņa.
P.P.S. Norāde uz interešu konfliktu: kaut jau sen nestrādāju INDEXO, man vēl pieder zināms skaits INDEXO akciju. Ir manās interesēs, lai šim pensiju pārvaldes uzņēmumam iet labi. Tajā pašā laikā – šī ir pirmā reize pēdējos gados, kad publiski iesaistos pensiju apspriedē. Jo šis nav okei.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
