Politiskā atbildība par skandāliem VID jāuzņemas "Jaunajai Vienotībai"
Rolands Pētersons, Neatkarīgā27.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan “Jaunās Vienotības” (JV) vadoši pārstāvji (izņemot Jāni Reiru) ir ilgstoši izlikušies, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) struktūrās notiekošais uz viņiem nekādi neattiecas, jāparaugās uz finanšu ministru politisko piederību pēdējo padsmit gadu laikā, lai saprastu – valsts spēja iekasēt tai pienākošos nodokļus un nodrošināt godīgu uzņēmējdarbības vidi ir bijusi un joprojām ir JV politiskā atbildība.
Taču tā vietā, lai godīgi runātu par šiem jautājumiem un sniegtu sabiedrībai atbildes, ko tad viņš kā valdības vadītājs un “Jaunās Vienotības” kā partiju apvienības priekšsēdētājs (partijas “Vienotība” priekšsēdētājs ir tagadējais finanšu ministrs Arvils Ašeradens) īsti domā par VID notiekošo un vai plāno kaut ko uzsākt, lai šo jomu sakārtotu, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ar sava preses sekretāra starpniecību par šo tēmu faktiski atļāvās paņirgāties.
“Neatkarīgā” pirms dažām nedēļām - 7. februārī - atsaucoties uz savu lasītāju aptauju, kurā 88% aptaujāto norādīja, ka neatbalsta VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes palikšanu amatā, nosūtīja K. Kariņam oficiālu vēstuli. Mēs premjeru lūdzām, pirmkārt, paust savu viedokli, vai bija pietiekams pamats atjaunot I. Jaunzemi amatā, un, otrkārt - cik viņam kā politiskai amatpersonai ir saistošs mūsu lasītāju visai kategoriskais viedoklis par to.
Kā zināms, iemesli, kādēļ jaunais JV finanšu ministrs A. Ašeradens pieņēma iepriekšējam JV finanšu ministram J. Reiram pretēju lēmumu un nolēma atjaunot I. Jaunzemi amatā, līdz šim nav izskaidroti nedz sabiedrībai, nedz arī koalīcijas partneriem. Ir bijusi tikai formāla atsaukšanās uz Finanšu ministrijas disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinumu, motivāciju sīkāk nepaskaidrojot.
Savukārt pēc jaunākā skandāla VID, kurā atstādinātā VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes izmeklētāja Inita Lūre apsūdz dienesta vadību, tostarp I. Jaunzemi, kriminālprocesuālu darbību nelikumīgā pasūtīšanā pret publicistu Lato Lapsu, polittehnologu Jurģi Liepnieku un viņu ģimenes locekļiem, “Neatkarīgā” K. Kariņam ar S. Sabajeva starpniecību nosūtīja vēl dažus jautājumus. Un, proti:
Vai Jūs zināt par atklātībā nākušo atstādinātās VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) izmeklētājas Initas Lūres informāciju par spiedienu no VID augstāko amatpersonu puses “atrast jebko”, lai uzsāktu kriminālvajāšanu pret konkrētām personām (Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku) un viņu radiniekiem?
Vai Jūs plānojat šo jaunāko skandālu VID pārrunāt ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu?
Vai šis gadījums nevarētu kalpot par iemeslu, lai finanšu ministrs tomēr vēlreiz pārskatītu savu iepriekšējo lēmumu par VID direktores Ievas Jaunzemes atstāšanu viņas esošajā amatā?
Vai Jūs saskatāt “Jaunās Vienotības” politisko atbildību, kuras cilvēki pēdējos padsmit gadus pārsvarā ir ieņēmuši finanšu ministru amatus, par to, ka situācija VID tā arī nav uzlabojusies, bet nāk gaismā aizvien jauni un jauni skandāli un kriminālprocesi?
Vai, jūsuprāt, nav nepieciešams būtiski reformēt un pārstrukturēt, pārskatīt VID funkcijas un iestādes direktora atbildību, lai beidzot tiktu galā ar šīm problēmām? Vai Jūs finanšu ministru rosināsiet to darīt?
Piektdien, 24. februārī mēs ar premjera preses sekretāra Sandra Sabajeva starpniecību saņēmām šādu “izsmeļošu” atbildi uz mūsu 7. februāra oficiālajā vēstulē uzdotajiem jautājumiem par to, vai, pēc premjera domām, bija pietiekams pamats atjaunot I. Jaunzemi amatā un vai viņam šķiet saistošs mūsu lasītāju kategoriski negatīvais viedoklis pret to: “Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors ir valsts civildienesta ierēdnis, kura darbība tiek pārraudzīta likumā noteiktajā kārtībā.”
Uz jaunākajiem ar S. Sabajeva starpniecību uzdotajiem jautājumiem mēs nekādu atbildi neesam saņēmuši.
Vadošu JV amatpersonu izvairīšanās publiski apspriest VID notiekošo, protams, nav nekāds jaunums. Vēl pirms mēneša intervijā “Neatkarīgajai” JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis apgalvoja, ka VID vadītājas piemērotības amatam jautājums pat JV valdē neesot apspriests, vienlaikus gan uzsverot, ja atklāsies vēl kāds skandāls, tas būšot “pēdējais piliens”.
Taču, ja paanalizējam finanšu ministru kā par jomu tieši politiski atbildīgo amatpersonu sarakstu, mēs redzam, ka JV vai tās iepriekšējo inkarnāciju (“Vienotība”, “Jaunais laiks”) pārstāvji to ir ieņēmuši kopš 2009. gada ar starpposmu no 2016. gada februāra līdz 2019. gada janvārim, kad finanšu ministre bija Dana Reizniece-Ozola no Zaļo un zemnieku savienības.
Un tas nozīmē, ka nedz burtiski endēmiskā korupcija muitā, nedz skandāli par VID kā “pasūtījuma galdu” biznesa konkurentu vai vienkārši nevēlamu personu “aizvākšanai no skatuves”, nedz t.s. ēnu ekonomikas turēšanās 20-30% apjomā no IKP (kas, pēc Rīgas Ekonomikas augstskolas aprēķiniem, 2021. gadā nozīmēja vairāk nekā 2,7 miljardus eiro zaudētajos nodokļu ieņēmumos!) tos pašus padsmit gadus nav tikai kaut kādu “tumšo spēku” vai “oligarhu” atbildība.
Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
