Politiskās spēles un biznesa intereses pāri cilvēku dzīvībām: kāpēc es izstājos no partijas “Latvijas attīstībai”
Māris Mičerevskis, Rīgas domes deputāts05.11.2020.
Komentāri (0)
Ejot politikā, es neloloju lielas cerības, ka viss būs godīgi un labi. Taču es arī negaidīju, ka var būt tik totāla savu interešu stādīšana augstāk par valsts un tautas interesēm. Sevišķi šajā Covid 19 izraisītās krīzes laikā.
Politiskās spēles un biznesa intereses pāri cilvēku dzīvībām. Man tas nav pieņemami. Tas arī man lika izšķirties par šo grūto lēmumu. Esmu nolēmis izstāties no partijas Latvijas attīstībai, jo nevaru un negribu būt sastāvdaļa organizācijai, kas jebkurā brīdī domā tikai par politiskajām spēlēm, intrigām un privātu interešu bīdīšanu.
Jā, partijā ir ļoti daudzi labi un dedzīgi godīgi biedri, kuri partijā iestājās līdzīgi kā es, ideālu vadīti. Taču jau gadiem ilgi šie cilvēki tiek vazāti aiz deguna, un aiz šķietamajiem kopīgi izraudzītajiem ideāliem tiek maskētas biznesa intereses. Šie ideālisti, godīgie partijas biedri tiek izmantoti tikai kā izkārtne uzņēmumam, lai to varētu saukt par partiju.
Par šo soli – izstāties no partijas – es domāju jau kādu laiku, tāpēc vairs nekandidēju uz partijas valdi, kurā biju vairākus gadus. Un šajos gados es sapratu, ka caur valdi nekas nav panākams. Šodien, redzot, ka krīzes laikā partijas Attīstībai/Par valdes locekļi un partijas ietekmīgākie cilvēki nāk klajā ar viena cilvēka rakstītu paziņojumu, lai aizstāvētu neveiksmīgi strādājošu ministri, pretī ietirgojot papildu ietekmi šim vienam cilvēkam, esmu pieņēmis lēmumu, ka nevaru vairs būt šādas organizācijas biedrs.
Izstājoties no partijas Latvijas attīstībai, es joprojām palieku Rīgas domes deputāts, lai turētu vēlētājiem dotos solījumus. Es turpinu atbalstīt Rīgas mēru Mārtiņu Staķi, kuram es uzticos. Un man ir īpaši svarīgi, lai tiktu īstenoti mūsu kopīgie plāni, lai mainītu Rīgu uz labo pusi, nevis, lai izmantotu Rīgu tam, lai atsevišķi cilvēki uz mūsu pilsētas rēķina varētu iedzīvoties.
Es saprotu, ka politika ir darbs komandā un bieži nepieciešams izdarīt kompromisus. Taču šiem kompromisiem kopīgajam darbam, par kuru visi tik daudz runā, ir jābūt tautas, pilsētas un valsts labā, nevis atsevišķu partijai pietuvinātu cilvēku labā. Ar savu soli es aicinu arī cilvēkus citās partijās vairāk darboties pēc savas sirdsapziņas, nevis pakļauties atsevišķu ietekmīgu kardinālu politiskajām spēlēm.