Politisko eliti biedē tikai un vienīgi viena lieta

Kā gan esam tik tālu nonākuši? Kā gan cilvēki, kurus vakar ievēlējām par savas tautas priekšstāvjiem, šodien tik atklāti vēršas pret savu tautu? Tāpēc, ka gadu desmitiem mūsu prāts un uztvere ir tikusi zombēta ar vienu vienīgu mērķi – iedvest cilvēkos bailes un sajūtu, ka cilvēks pats savā dzīvē neko nevar noteikt.

Vairums no mums tika pārliecināti, ka mūsu labklājība nav atkarīga no pašiem, – mums vajag NATO, Eiropas Savienību, Pasaules Banku, Starptautisko Valūtas fondu un ko tik vēl, lai mēs beidzot dzīvotu kā cilvēki. Un mēs tam noticējām un sākām baidīties par savu rītdienu, un gaidījām “glābējus”. Un viņi nāca. Jo dzīvē mēs pieredzam to, ko mēs sagaidām!

Taču latvieši ir vieda tauta un jau pirms daudziem gadsimtiem nonāca pie secinājuma, ka katrs ir pats savas laimes kalējs. Un ko gan tas nozīmē? Tas, pirmkārt, nozīmē to, ka neviens “glābējs” mums laimi neatnesīs, viņš rīkosies atbilstoši savām interesēm un iecerēm. Tieši to mēs šodien piedzīvojam – politiskā elite īsteno savus mērķus, un tas ir iespējams tik ilgi, cik ilgi mēs esam iebiedēti un neticam saviem spēkiem.

Taču teiciens “katrs pats savas laimes kalējs” nozīmē, ka burtiski acumirklī mēs varam atcerēties šo svēto patiesību, un apjaust savu spēku. Apjaust, ka tikai un vienīgi no mums pašiem ir atkarīgs, kāda būs mūsu rītdiena. Un tas ir vienīgais, no kā politiskā elite patiesi baidās, – viņi baidās, ka cilvēce varētu sākt atcerēties savu spēku; atcerēties, ka katrs ir pats savas laimes kalējs. 

Un kā gan mēs kaļam savu rītdienas laimi – ar savām šodienas sajūtām, ar šodienas uztveri un šodienas izvēlēm. Un šis ir tas lielais noslēpums, ko elite nevēlas, lai mēs zinātu – savu realitāti mēs veidojam ne tik daudz ar savu rīcību, cik ar savu uztveri. Ne velti ir teiciens – kontrolē cilvēku uztveri, un tu kontrolēsi visu. Tāpēc izmaiņas nevar notikt, ja mēs nemainām savu uztveri. Tāpēc izmaiņas nevar notikt, vienkārši gāžot no troņa tos, kas ir pie varas. Viņu vietā ātri vien nāks citi, nebūt ne labāki.

Tu jautāsi, ko tad varam darīt lietas labā? Mums beidzot ir jāsaprot, ka viss, kam mēs pievēršam uzmanību, kļūst lielāks. Tādēļ sliktās lietas dzīvē nepazūd no tā, ka mēs pret tām cīnāmies. Sliktās lietas izplēn, ja mēs pārstājam tām veltīt savu uzmanību. Centrējies uz labo un tu to piedzīvosi! Gaisma nāks, kad tu to jutīsi sirdī. Ko sēsi, to pļausi; kā sauc, tā atsaucas; dots devējam atdodas. Diezin vai ir nepieciešams turpināt ar šīm latviešu tautas dzīves gudrībām, kuras visas mums atgādina vienu vienīgu patiesību – katrs ir pats savas laimes kalējs.

Sarežģītos apstākļos, kādi ir šodien, ir grūti mainīt savu uztveri un centrēties uz labo. Bet vai mūsu brīvība un laime nav šo grūtību vērta? Izslēdziet televizoru, distancējieties no masu plašsaziņas līdzekļiem, atslēdziet sevi no “smadzeņu skalošanas” mašinērijas. Dodieties brīvā dabā, dodieties iekšā sevī, un jūs ātri apjautīsiet savu spēku, atgūsiet prieku un redzēsiet gaismu. Visas lielas pārmaiņas sākas ar viena cilvēka lēmumu. Esi tas, kurš pieņem šo lēmumu – šeit un tagad. Dievs, svētī Latviju!

Novērtē šo rakstu: