Iesaki rakstu: 
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
Epizode Nr.1
Latvijas ekspozīcija Venēcijas biennālē 2022 (Skuja Braden), kur NA biedrs un kultūras ministrs Nauris Puntulis lepni grozījās starp peņu saišķiem un vagīnu čupām. Porcelāna, protams. Uz Ukrainā notiekošo kara noziegumu – mežonīgu grupveida izvarošanu, karagūstekņu kastrēšanas fona tas izskatījās pat ne piedauzīgi, bet vienkārši barbariski. Nepiedienīgi un necienīgi.
Par izstādīto darbu māksliniecisko vērtību… Atsaukšos uz laikmetīgās mākslas grandiem. Vienā no pasaules labākajiem laikmetīgās mākslas muzejiem Londonas Tate Modern es redzēju bundžiņu Nr. 4…
Merda d'artista
1961.gadā Piero Manzoni savāca savas fekālijas, safasēja tās 90 konservu bundžās, katra 30 gramu svarā. Uz katras bundziņas četrās valodās (itāļu, angļu, franču un vācu) ir uzrakstīts - 100% dabīgi mākslinieka mēsli. Cenu mākslinieks noteica identisku tādas pat masas zelta cenai. Visas bundžiņas tika izpirktas pāris dienu laikā. 2016.gadā mākslas priekšmetu izsolē bundziņa Nr.69 tika pārdota par 220 tūkstošiem euro.
Laikmetīgā māksla ir konceptuāla māksla. Piero Manzoni paskaidroja, ka viņa projekta mērķis bija pievērst uzmanību mākslas pircēju lētticībai, citējot - visām šīm Milānas buržuāziskajām cūkām patīk tikai mēsli.
Par Latvijas izstādi Venēcijas biennālē 2022 precīzāk par Piero Manzoni nepateiksi… Buržuāzijas diskrētais šarms uz kara šausmu un sāpju fona… Seksšopu asortimentu porcelāns par mākslu nepadara.
Epizode Nr.2
Sabiedrībā uzjundīja kaislības ap Krievijas miljardiera, zem Rietumu sankcijām esoša Putinam pietuvināta oligarha un pie reizes arī Latvijas pilsoņa Pjotra Avena mākslas darbu kolekcijas “Rīgas mākslas porcelāns. 1925 – 1940” paredzēto izstādi Ogres muzejā.
Par kolekcijas augsto māksliniecisko kvalitāti šaubu nav. Latvijas pirmās brīvvalsts laikam raksturīgi izcili Art Deco stila mākslas un dizaina darbi. No arhitektūras līdz traukiem. Un oligarham ir pietiekami naudas gan mākslas priešmetu iepirkšanai, gan kvalificētu ekspertu algošanai. Ja par privātās kolekcijas izstādīšanu netiek maksāts, tad personīgi es nemocītos ar morāliem pārmetumiem, šo izstādi apmeklējot.
Daudz nopietnāka lieta ir E.Helmaņa konfidenciālā viesošanās zem sankcijām esošā oligarha privātajā īpašumā. Nu neticu, ka viņi par mākslu runāja… Ir lietas, ko vēlētājs nepiedod. JKP samaksāja par Civilās savienības (vai kā nu to sauca) likumprojekta atbalstīšanu, ko konservatīvais vēlētājs nepieņēma. Tāpat nacionālais vēlētājs var nesaprast NA politiķu draudzēšanos ar Krievijas oligarhiem.
Bet no visiem pārējiem progresīvajiem un principiālajiem izstādes apkarotājiem būtu jauki saņemt informāciju par aktuālo stāvokli ar P.Avena Latvijas pilsonību. Kas un kā tur notiek? Ja vispār notiek.
Jo es, vienkāršs pilsonis, gribētu no atbildīgajām amatpersonām un institūcijām saņemt skaidrojumu, kā šī pilsonība vispār varēja tikt piešķirta? Latvijas pilsoņiem nav atļauta Krievijas dubultpilsonība. Krievijas pilsonim vispirms ir jāiziet procedūra par iziešanu no šīs valsts pilsonības, un tikai pēc tam viņam var tikt piešķirta Latvijas pilsonību. Tā ir parastā procedūra visiem Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņiem, kas naturālizācijas ceļā iegūst Latvijas pilsonību.
P.Avena gadījumā ir iespējami divi varianti 1) pretendents ir sniedzis nepatiesu informāciju par savu Krievijas pilsonības statusu, tad tas ir pamats anulēt Latvijas pilsonību, 2) atbildīgās amatpersonas un institūcijas ir apzināti ignorējušas normatīvo aktu prasības. Tā teikt, viens likums, viena taisnība, bet… tie zelta rubuļi, tie valda pasauli… Varbūt ir vēl kāds variants, ar ko atbildīgās amatpersonas sabiedrību iepazīstinās?
Jebkurā gadījumā neticu, ka Latvija atņems P.Avenam pilsonību. Līdz ar to nesaprotu, kāpēc vajadzētu liegt tiesības cilvēkiem redzēt Latvijas pilsoņa mākslas kolekcijas, ja viņš laipni ir gatavs tās publiski izstādīt. Jo, ja mūsu varasvīriem kukuļi un otkati par lietu kārtošanu un bīdīšanu, tad tauta varētu vismaz acis papriecēt… Katram savs!
Rezumējot.
Sekss ne vienmēr ir mīlestība, gadās, ka vienkārši m…cība. Porcelāns ne vienmēr ir māksla, gadās, ka vienkārši mēsli. Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.