Posta ainas Slīterē, ko Dabas aizsardzības pārvalde, iztopot vietējam "cariņam", nav vēlējusies "pamanīt"
Dundagas dabas draugi09.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pavasara gaidu noskaņās ar dronu filmējām Slīteres nacionālā parka dabasskatus tiešā Irbes jūras šauruma un starptautiskā kuģu ceļa tuvumā. Tas ir Latvijas mazākais un jaunākais nacionālais parks - kopš 2000.gada, jo līdz padomju okupācijas sagrāvei šī bija PSRS ārējās robežas īpašas nozīmes stratēģiskā zona, kurā varēja nokļūt vien retais.
Filmējot Latvijas skaistos dabasskatus, nejauši nofilmējām paprāvu izcirtumu Vīdales gravas nogāzē – nacionālā parka teritorijā. Nozāģētie koki ir sagāzti uz kraujas nogāzes un vienkārši pūst zemē. Dīvaini, bet nav nepieciešama specializēta izglītība, lai saprastu, ka tā darīt nacionālā parka teritorijā ir aizliegts.
Mūsu interesi pastiprināja fakts, ka nejauši atrastais izcirtums atrodas pie prāva lauku īpašuma – varētu teikt, mūsdienīgas pils ar dažādu ēku kompleksu, dīķiem, skatu platformām un lapenēm. Iespējams, sagadīšanās, bet, pateicoties izcirtumam nacionālā parka teritorijā, no lapenēm tagad redzama Baltijas jūra, Sāmsala un kuģu ceļš.
Nolēmām painteresēties pie Vīdales veikaliņa sastaptajiem ļaudīm – kas ir nokļuvis mūsu kadros. Mums pastāstīja interesantas lietas, kam guvām apliecinājumu gan Latvijas kadastra interneta lapā, gan dažādu mediju publikāciju arhīvos.
Izrādās, mēs esam nejauši nofilmējuši Dundagas pagasta īpašumu “Celmiņi’, kas piederot kādam lielākam uzņēmējam Vitālijam Galaiskim no Rīgas. Daži no sastaptajiem vīriem pie veikala Galaiski piemin ar labu vārdu, jo daudzus gadus biznesmenis bijis 9.maija svinību organizators Vīdalē.
Proti, “Celmiņu” saimnieks vietējiem iedzīvotājiem izmaksājis alu un degvīnu, kā arī dalījis konfektes un citus saldumus lielā daudzumā, nodrošinājis skaļu no džipa atskaņotu Katjušas stila mūziku un svētku salūtu.
Citi atkal norāda, ka “Celmiņu” saimnieks ir daudzus vietējos nobiedējis, bet mūsu filmētais izcirtums esot „veca lieta” - cirtuši esot vīri vēl 2005.gadā, bet mūsu nofilmētie sagāztie koki zāģēti pa nakti pirms četriem gadiem. Vietējie smejoties saka, ka Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki to joprojām nav piefiksējuši. Smejas, jo atbildīgais inspektors manīts kopā ar “Celmiņu” saimnieku medījot.
Nododam jūsu vērtējumam Slīteres nacionālā parka savdabīgos dabasskatus, ko Dabas aizsardzības pārvalde nav vēlējusies pamanīt: https://youtu.be/JG1X56h3uOk
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
