Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Prātojums par atklātību

Mārcis Bendiks
11.09.2018.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pagājušajā nedēļu mūs sasniedza priecīga vēsts: lauzta tā sauktā etniskā barjera Saeimā, un lielā vienprātībā gan nacionāļi, gan internacionāļi, gan liberāļi un pat daži konservatīvie atbalstījuši Satversmes grozīšanu, šobrīd gan tikai pirmajā lasījumā. Mainīta tiks Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, atmetot apsūnējušo un vēsturiska pelējuma apdvakoto ņemšanos ar biļeteniem un trejkrāsu pildspalvām, kas bija nepieciešamas anahroniskā aizklātā balsojuma procedūrā.

Spriežot pēc gandrīz brežņevlaiku atbalsta līmeņa, par bija gan nacionāļi, gan viņus vienmēr kritizēt naskie saskaņieši, gan ar "Saskaņu" sadarbotiesgribētājus kritizējošie vienotībnieki, gan daļa zaļzemnieku, kuriem gan bija brīvais balsojums. Urrā, biedri! Urrā, tikai viena balss pret! Kā vecos labos laikos!

Mūsu Satversmē sākotnēji bija paredzēts, ka virkne amatpersonu tiek ievēlētas aizklāti. Tie, kas reāli piedalījušies dažādās balsošanās, būs pieredzējuši, ka nekāda lielā mīlestība neveidojas starp ievēlētu amatpersonu un tiem, kas balsojuši pret. Tādēļ it kā loģiski šķiet, ka Augstākās vai Satversmes tiesas tiesnešus vai pat Ģenerālprokuroru ievēlētu aizklāti – lai netraucētu personīgām sīkām emocijām lielu darbu veikšanā.

Šī kārtība no likumdošanas pamazām izdeldēta, palicis tikai arhaisms ar Valsts prezidenta aizklātu ievēlēšanu. Deputātu sapīkums par procedūru faktiski ir saprotams: jābūt tak’ kādai metodei, lai nenotiktu „paņemt un uzmest”. Partijas spriež, frakcijas nolemj, frakciju vadība apsola, bet še tev – atkal kāds iztrūkums. Tā mēs, biedri, valsti neuzcelsim. Apsolīji – izpildi!

Muldēšana par demokrātiju gan te galīgi nevietā. Tā Vācijā, kuras Veimāras konstitūcija vēsturiski ir bijusi mūsu Satversmes priekšgājēja, gan prezidentu, gan parlamenta priekšsēdētāju, gan tā vietniekus (pa vienam no katras frakcijas) joprojām ievēl aizklāti, un es nevēlos pierakstīties pie tiem debiliķiem, kas mūsu demokrātijas procedūras un sasniegumus stādītu augstāk par Vācijas. Starp citu, kad Vācijā ir koalīcijas valdība (tātad arī šobrīd), tur ir arī koalīcijas padome. Atšķirībā no mūsu bļaustīgajiem mūjābeļiem tur šajā faktā demokrātijas apdraudējumus neviens nesaskata.

Runa tātad ir nevis par demokrātiju, bet par atklātību. Šai ziņā esam pasaules līderi – nezinu nevienu citu valsti, kur valdības sēdes būtu atklātas. Ieviesa šo „kārtību” kādreiz populārs demokrāts, "kāvarnesolīt" pravietis, Aināra Šlesera uzticams partneris valdībā un koalīcijā, pa gaisiem lidotājs un pa jumtiem staigātājs Einārs Repše. Atsaldēta repsiānisma laiki jau piemirsušies, bet apbrīnojami stulbā kārtība palikusi.

Ko darīt? To pašu, ko mūsdienu mārketingā, proti, paziņot, ka tā ir nevis kļūda, bet fīča – unikāls mūsu piedāvājums. Nevajag apstāties pie prezidenta vēlēšanu atklātības, jo tā ir tikai formalitāte. Deputātu sarunu noklausīšanās un to nopludināšana presei ir rutinēta ikdiena, nekādas slepenības šai procesā vairs nav. Domāsim plašāk, biedri! Kāpēc tikai deputāti būtu jākontrolē? Un pārējie? Kāpēc Saeimas vēlēšanas paliks aizklātas? Mūsu dienās, ieviešot obligātu balsošanu internetā, nebūs nekādu sarežģījumu piefiksēt, kurš par ko un kad ir balsojis. Un tad arī atbildību varēs paprasīt, ja uznāks vajadzība. Līdzīgi kā tagad ar deputātiem. Nost ar privilēģijām! Lai dzīvo atklātība, biedri!

Pārpublicēts no aprinkis.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

FotoŠobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot pārtrauktas. Patiesībā tie ir meli. Politiskās vajāšanas turpinājās, tikai jau "smalkākā" manierē - izmantojot psiholoģisko teroru.
Lasīt visu...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

6

Par atkritumu krīzi

FotoEsmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela... Esmu par to rakstījis savā prezidenta programmā, sk. "Cilvēks kontrolē pašu galveno". Esmu to izskaidrojis attiecīgajos video 1.daļa un 2.daļa. Atkritumu izvešana ir viens no dzīves pamatelementiem, it sevišķi pilsētā.
Lasīt visu...