Premjers tieslietu ministra amatā grib redzēt Bordānu vai Broku; NA nesteigsies ar kandidātu
PIETIEK25.06.2012.
Komentāri (23)
Iesaki rakstu: 
Lai gan oficiāli nākamais tieslietu ministra amata kandidāts netiek virzīts, gaidot, kādu politisku risinājumu Tieslietu ministrijas (TM) kompetencē esošajam ebreju draudzes īpašumu restitūcijas jautājumam Nacionālajai apvienībai piedāvās premjera partija Vienotība, neoficiāli politiķu konsultācijās kā divi ticamākie kandidāti tiek minēti TM parlamentārais sekretārs Jānis Bordāns un šo amatu iepriekš divreiz ieņēmusī Baiba Broka (attēlā kopā ar Gaidi Bērziņu). Pagaidām tieslietu ministra pienākumus pildīs NA pārstāve valdībā, kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.
Gan Bordāna, gan Brokas vārds drīz pēc Bērziņa demisijas pirmo reizi izskanēja no Vienotības un premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība) pietuvinātiem cilvēkiem. Abi tiek minēti kā premjeram pieņemami tieslietu ministra kandidāti, bet tas nenozīmē, ka abi gūs atbalstu Nacionālās apvienības (NA) valdē. Starp abiem koalīcijas partneriem šobrīd nevalda uzticība, tādēļ premjera pārstāvju ieteikumi nākamā tieslietu ministra kandidāta izvēlei no atsevišķiem NA pārstāvjiem tiek uztverti ar aizdomām, no sarunām ar politiķiem nedēļas nogalē pārliecinājās Pietiek.
Oficiāli NA par nākamā tieslietu ministra kandidatūru spriedīs tikai pēc tam, kad tai būs izdevies ar premjeru Dombrovski panākt vienošanos, kā risināmi ar ebreju draudžu nekustamo īpašumu restitūciju saistītie jautājumi, lai nākamais tieslietu ministrs nesaskartos ar tādu pašu situāciju, kāda kalpoja par formālo iemeslu Gaida Bērziņa demisijai 20. jūnijā. Uz to, ka apvienībai nav kur steigties ar nākamā ministra nosaukšanu, kamēr nav novērsti zemūdens akmeņi, Pietiek norādīja arī Bērziņš pats.
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektore Broka divreiz ir ieņēmusi TM parlamentārās sekretāres amatu - abas reizes, kad tieslietu ministra amatā bija Bērziņš (Kalvīša un Godmaņa valdībās). Viņa arī bija NA oficiāli nominētā tieslietu ministra kandidāte pirms pēdējām Saeimas vēlēšanām. Ar NA svētību Broka ir saglabājusi labi apmaksātu amatu VAS Latvijas Gaisa satiksme valdē, un pirms dažām nedēļām bez lieka trokšņa viņas pilnvaras amatā tika pagarinātas vēl uz trim gadiem. Tas notika vienlaikus ar vairāku politisku kandidātu nonākšanu citā Satiksmes ministrijas (SM) pārraudzības uzņēmuma VAS Pasažieru vilciens valdē. Kad Pietiek tolaik interesējās, vai Brokas pilnvaru pagarināšana nav saistīta ar politisku tirgu, SM amatpersonas un NA pārstāvji apgalvoja, ka tā esot tikai sagadīšanās, jo tieši tobrīd Brokai beidzies pilnvaru laiks un nevienam pret viņas palikšanu "nebija iebildumu".
Savujkārt Bordāns par premjeram pieņemamu tieslietu ministru tiek uzskatīts, atceroties, ka 2010. gada vasarā, kad toreizējai koalīcijai ar zaļajiem zemniekiem pēc Tautas partijas aiziešanas no valdības bija grūtības vienoties par Bordānu kā tieslietu ministra kandidātu. Tādēļ speciāli Bordānam tika izveidots premjera parlamentārā sekretāra amats, kura komepetencē bija tieslietu jautājumi. Tobrīd un līdz nesenam laikam Bordāns bija partijas Pilsoniskā savienība biedrs, bet aizgāja no tās īsi pirms tās saplūšanas ar Vienotību un ar domubiedriem izveidoja biedrību Demokrātiskie patrioti. Atsevišķi biedrības pārstāvji 11. Saeimas vēlēšanās startēja no NA saraksta un Bordāns jaunajā valdībā kļuva par TM parlamentāro sekretāru.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
