Iesaki rakstu: 
Ir tāds jēdziens "patiesības brīdis", un tam nav laba skaņa. Tā mēdz dēvēt pēdējo zobena dūrienu, ar ko koridā nonāvē vērsi. Vispārīgi runājot, tas ir krīzes brīdis ar liktenīgu iznākumu. Saeimā konceptuāli atbalstītais likumprojekts par tiesībām atlaist darbiniekus bez Covid-19 sertifikāta liecina par to, ka patiesības brīdis ir pienācis Latvijā.
Tas nozīmē, ka visi strīdi un pretrunas - gan politiskie, gan saimnieciskie - atkāpjas otrajā plānā. Cilvēki kļūst vienlīdzīgi, jo nav nozīmes ne ienākumu līmenim, ne sabiedriskajam statusam, ne orientācijai un tautībai. Par vakcīnām ir rakstīts pietiekoši, lai būtu skaidrs, ka latviešus ar tām nedrīkst durt vispār. Mēs tikai 2 miljoni vien esam palikuši.
Šis ir īss aicinājums, jo ceru, ka esmu palicis lasītājiem atmiņā ar rakstu sēriju par to, kā tapa un kas ir pašreizējā vara Latvijā. Varbūt viens otrs atceras, ka piedāvāju savu kandidatūru pagājušajās valsts prezidenta vēlēšanās. Patiesības brīdis atklāj arī to, kuram reāli ir iespēja uzņemties vadību kritiskā situācijā. Tāpēc gribētu aicināt visus sekot Alda Gobzema viedoklim un piedalīties viņa organizētajos pasākumos.
Nešaubos, ka kopā mums visiem izdosies pārvarēt esošās varas neprātu, un panākt cilvēcisku krīzes atrisinājumu. Vakcinēties vajadzētu tikai tiem, kuri paši to vēlas. Tāpat ir skaidrs, ka krīzes atrisinājums izvirzīs jaunu valsts vadītāju. Vai viņš būs tam piemērots, to rādīs laiks un lemsim mēs paši.
Patiesība iet dīvainus ceļus, un mums jāmācās tai sekot. Laiks apzināties savas iespējas, ietekmēt norises un sasniegt rezultātu. Mums ir iespēja ielikt savā valstī un vadībā arī kaut ko no sevis. Vismaz es tā darīšu un aicinu uz to visus pārējos, lai atrisinātu problēmas un veidotu tādu sabiedrību, kas atbilst mūsu interesēm.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.