Pretēji agrākajiem apgalvojumiem nekāda Satiksmes ministrijas amatpersonu izvērtēšana "airBaltic" lietā nenotiks
PIETIEK04.02.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pretēji agrākajiem apgalvojumiem, ka noteikti tikšot izvērtēta arī Satiksmes ministrijas augstāko amatpersonu rīcība, pēdējā gada laikā "uzraugot" un "pārvaldot" nacionālo aviokompāniju airBaltic, kā rezultātā uzņēmums gandrīz nonāca maksātnespējas priekšā, nekāda izvērtēšana tomēr nenotiks, - tas izriet no Pietiek saņemta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) oficiāla skaidrojuma.
Kā zināms, pērn, kad ziņas par kārtējo reizi gaidāmo airBaltic finansiālo krahu un līdzekļu trūkumu noslēdzās ar satiksmes ministra Anrija Matīsa atlaišanu, no mediju informācijas izrietēja, ka Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš (attēlā) gatavojas būt tā amatpersona, kas izvēlēsies (vai piedalīsies izvēlē) un apstiprinās auditorkompāniju, kas izvērtēs, kā Satiksmes ministrijas amatpersonas, tostarp arī pats Ozoliņš, ir uzraudzījušas un pārvaldījušas AS Air Baltic Corporation, kuras valsts kapitāldaļu turētāja ir Satiksmes ministrija.
Taču nu izrādās, ka solījumi par Ozoliņa un citu ministrijas amatpersonu bezdarbības izvērtēšanu nav bijuši nopietni domāti, - KNAB ir izanalizējis valdības pieņemtos lēmumus šajā sakarā un oficiāli konstatējis, ka nekāda ministrijas amatpersonu izvērtēšana nemaz nav bijusi paredzēta.
"Izvērtējot minēto Ministru kabineta sēdes lēmumu, konstatēts, ka uzdevums ir veikt akciju sabiedrības Air Baltic Corporation 2011. - 2015.gada darbības padziļināto izpēti, izvērtējot sabiedrības padomes un valdes darbību, nevis kapitāldaļu turētāja pārstāvja darbību. Tādējādi darba uzdevums neparedz vērtēt Satiksmes ministrijas amatpersonas, kuras ir uzraudzījušas un pārvaldījušas AS Air Baltic Corporation," ir konstatējis KNAB.
Līdz ar to valsts sekretāram Ozoliņam, kurš kā ministrijas - uzņēmuma akciju turētājas augstākais ierēdnis bija pirmais atbildīgo rindā par airBaltic nepārvaldīšanu un neuzraudzīšanu, no atbildības, visticamākais, būs izdevies izvairīties.
Turklāt KNAB arī konstatējis, ka līdz ar to Ozoliņam ir bijušas arī visas tiesības piedalīties "grēkāžu" izvērtēšanā. "KNAB nekonstatēja faktus, kas liecinātu par valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa iespējamo likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu un aizliegumu neievērošanu," teikts KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka parakstītajā dokumentā, ko šodien publicējam pilnībā.
Kā Pietiek jau informējis, Ozoliņš par Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāru apšaubāmā konkursā kļuva 2013. gadā, - kaut gan konkursa pēdējai kārtai bija trīs pretendenti, no kuriem divi bija ar ievērojamu pieredzi valsts pārvaldē un SM, jau pirms tam bija skaidrs, ka konkursā uzvarēs pretendents ar vismazāko pieredzi.
Šādu "kompensāciju" paredzēja politiskā vienošanās starp tā dēvēto "Olšteina sešinieku" un Vienotību, satiksmes ministra amatā apstiprinot ar "olšteiniešiem" nesaistīto nepolitisko kandidātu Matīsu, kurš vēlāk pievienojās Vienotībai un pagājušoruden amatu zaudēja.
2013. gadā konkursa laikā vēl nesen Valmieras domes jurista posteni ieņēmušais Ozoliņš nevarēja lepoties ar pieredzi vai profesionalitāti, taču, pateicoties skolasbiedru no tā dēvētā "Olšteina sešinieka" politiskajai aizmugurei, jau bija piedzīvojis galvu reibinošu karjeru SM.
Faktiski visa Ozoliņa pieredze satiksmes nozarē bija kopš 2011. gada 1. decembra, kad, paklausot "olšteiniešu" lūgumam, toreizējais ministrs Aivis Ronis viņu pieņēma juridiskā padomnieka amatā. Jau pāris nedēļas pirms Ozoliņa stāšanās amatā politikas kuluāros izskanēja informācija, ka viņš sācis kontaktēties ar dažu SM kapitālsabiedrību vadību, radot iespaidu, ka būs „lietu kārtotājs”.
Nepilnus četrus mēnešus vēlāk Ozoliņš jau tika iecelts SM pārraudzībā esošās Starptautiskās lidostas Rīga valdē, kas papildus 1400 latu algai padomnieka amatā viņam vidēji mēnesī ļāva nopelnīt vēl vismaz 2000 latus.
Amats lidostas Rīga valdē, kuru Ozoliņš ieņēma nedaudz mazāk kā gadu un kas sākotnēji izskatījās pēc papildu ienākumu nodrošināšanas un "savējā" iekārtošanas saimnieciski ietekmīgā amatā, kontekstā ar SM valsts sekretāra konkursu ieguva pavisam citu jēgu.
Viena no konkursā izvirzītajām prasībām bija vismaz trīs gadu pieredze vadītāja amatā un kolektīva vadīšanā virs 50 darbiniekiem, priekšroku dodot pretendentam ar šādu pieredzi valsts vai pašvaldību institūcijā vai kapitālsabiedrībā. Bez pieredzes lidostas Rīga valdē Ozoliņš varētu atsaukties uz formāli prasībām atbilstošo, bet ar satiksmes jomu maz saistīto septiņu gadu ilgo pieredzi pašvaldības uzņēmuma Valmieras siltums valdē.
2013. gada sākumā Ozoliņš amatu lidostā pameta, iesēžoties jaunizveidotajā VAS Latvijas Dzelzceļš viceprezidenta krēslā. Tajā viņa mēnešalga pirms nodokļu nomaksas bija 4100 lati. Jau ieņemot amatu, Ozoliņš atklāja, ka viņa redzeslokā būs 377 miljonu latu vērtais dzelzceļa elektrifikācijas projekts.
Ozoliņš jau no pirmās dienas Pietiek par "olšteiniešu" ietekmi savā karjeras lēcienā apgalvoja, ka "es neesmu no viņiem atkarīgs un viņu uzdevumus pildošs". To, ka lobējis Ozoliņu, ar kuru tikai pirms Saeimas vēlēšanām esot iepazinies Reformu partijas sapulcēs Valmierā, noliedza arī Klāvs Olšteins.
Tikai pusgadu vēlāk "olšteiniešu" pārstāve deputāte Elīna Siliņa Pietiek atzina, ka Ozoliņš "ir mūsu ieteikts cilvēks Satiksmes ministrijā, kurš palīdz mums būt lietas kursā, kas tur notiek. Viņš ir mans skolasbiedrs, bērnības draugs, kuram es uzticos".
Jau pirms konkursa izsludināšanas SM valsts sekretāra amats tika padarīts mazāk pievilcīgs tiem potenciālajiem pretendentiem, kuriem atalgojums nav mazsvarīgs: valdība apstiprināja Ozoliņu Ventspils brīvostas valdes locekļa amatā, kas garantē vismaz 2000 latu atalgojumu mēnesī papildu atalgojumam citos SM un tās kapitālsabiedrību amatos.
Šis valdības lēmums, ko saskaņoja arī koalīcijas partijas, bija pirmais taustāmais apstiprinājums iepriekš oficiāli neapstiprinātajai norunai, ka Ozoliņam tiks ļauts uzvarēt konkursā uz SM valsts sekretāra amatu, jo iepriekšējais satiksmes ministrs Aivis Ronis iedibināja praksi, ka darbam lielo ostu valdēs tiek deleģēts valsts sekretārs vai tā vietnieki.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
