Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai gan Vienotības pārstāvji - premjers Valdis Dombrovskis un finanšu ministrs Andris Vilks nobremzēto vilcienu iepirkumu no spāņu CAF dēvēja par sadārdzinātu, "apzeltītajam" Dienvidu tiltam pielīdzināmu un tādu, kas atbilst "trekno gadu" projektiem, politizētās, ar Vienotības un "olšteiniešu" ietekmi saistītās AS Pasažieru vilciens valdes pašlaik piedāvātais jaunais vilcienu iepirkums ļauj prognozēt, ka apjoma un sadārdzinājuma ziņā tas neatpaliks no iepriekš kritizētā.

34 elektrovilcienu vietā, kurus bija plānots iepirkt no CAF, pašlaik saskaņā ar atbildīgo amatpersonu teikto tiek runāts par 33 elektrovilcienu iepirkumu. Pašlaik prognozētā vilcienu jaunā iepirkuma kopējā līgumcena - 153,6 miljoni eiro par 33 elektrovilcieniem. Salīdzinājumam - pārtrauktajā iepirkumā par 200 miljoniem eiro bija plānots iepirkt 34 elektrovilcienus plus 7 dīzeļvilcienus.

Skaidrība Pasažieru vilciena piedāvājumā, ko Satiksmes ministrija (SM), pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, atmetusi pārstrādāšanai, nav viesta par to, kurš un par kādu cenu plānotajā 30 gadu termiņā veiks jauno vilcienu uzturēšanu. Tieši plānotās vairāk nekā 300 miljonu eiro lielās vilcienu uzturēšanas izmaksas 30 gadu periodā regulāri tika kritizētas, lai ilustrētu līguma ar CAF neizdevīgumu. Iepriekš pērnā gada oktobrī, paziņojot, ka iepirkums no CAF netiks veikts un, iespējams, tiks sludināts jauns, bet valstij jau izdevīgāks iepirkums, Pasažieru vilciena valde Arta Birkmaņa un Aigara Štokenberga (Vienotība) personā pieļāva, ka vilcienu uzturēšanu varētu veikt AS VRC Zasulauks, kas pieder Pasažieru vilcienam (51%) un privātajai AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca (49%).

Zasulauka padome un valde ir politizēta, arī tajā iecelti ar Vienotību un "olšteiniešiem" saistīti cilvēki. Zasulauks jau tagad veic Pasažieru vilciena ritošā sastāva uzturēšanu, un to nevar saukt par lētu – vidēji tie ir 6 miljoni latu gadā, kā dēļ politikas kuluāros šis uzņēmums tiek dēvēts par "partiju barotni".

Vēl 3. aprīlī LNT raidījumā 900 sekundes premjers Dombrovskis, kritizējot iepriekš plānoto iepirkumu no spāņu CAF, to nodēvēja par "trekno gadu projektu", jo šis vilcienu apjoms iepirkumā krietni pārsniedz to, kas pašreiz kursē paLatvijas dzelzceļiem. Tādēļ Pasažieru vilcienam "jāpiedāvā iespējamās alternatīvas ekonomiski pamatotā apmērā pakāpeniski iegādāties vilcienus un modernizēt vilcienu parku", pirms nedaudz vairāk nekā mēneša uzsvēra premjers.

Ja Pasažieru vilciena aktuālais piedāvājums nonāks valdības dienaskārtībā, jaunā vilcienu iepirkuma apjoms būs nenozīmīgi mazāks kā premjera iepriekš kritizētais. Arī finanšu ministrs Vilks pirms gada, 18. maijā ziņu aģentūrai BNS tēlaini izteicās, ka "Latvijas interesēs ir nepieļaut situāciju, ka mēs radām apzeltītus vilcienus. Mums jau pietiek ar apzeltītu tiltu. Šis ir gadījums, kas varēja beigties kā apzeltīti vilcieni.". Tādēļ SM esot jāvērtē, vai izsludināt "jaunu, mazāka apmēra konkursu".

Līgumā ar CAF vilcienu apkopei 30 gadu periodā bija paredzēts tērēt vismaz 300 miljonus eiro, kas bija pat vairāk nekā tiktu samaksāts par pašiem vilcieniem, un tieši šis līguma nosacījums lielākoties piesaukts, lai ilustrētu tā arī nenotikušā iepirkuma neizdevīgumu. Pašlaik tiek pieļauts, ka jauna vilcienu iepirkuma gadījumā to apkopi 30 gadu periodā varētu veikt Vienotības un "olšteiniešu" politiski kontrolētā AS VRC Zasulauks. Šī uzņēmuma privātā akcionāra RVR iesaiste tā arī nenotikušajā vilcienu iepirkumā no CAF iepriekš tika uzskatīta par norādi uz "oligarhu" iespējamām saimnieciskām interesēm.

Zasulauku kā uzņēmumu, kam varētu uzticēt vilcienu uzturēšanu jauna iepirkuma gadījumā jau pērnā gada 3. oktobrī preses konferencē paziņojot par līguma nesēgšanu ar CAF, minēja Pasažieru vilciena valdes pārstāvji Artis Birkmanis un Aigars Štokenbergs, liekot saprast, ka "pašmāju uzņēmums" vilcienu uzturēšanu piedāvās par izdevīgāku cenu. Tomēr jau šobrīd VRC Zasulauks veic Pasažieru vilciena ritošā sastāva apkopi – vidēji tie ik gadu ir aptuveni 6 miljoni latu, kas saskaņā ar uzņēmuma gada pārskatu datiem ir vidēji 95% no kopējā apgrozījuma. Zasulauka finanšu pārskats par 2012 gadu vēl nav publicēts, bet 2011. gadā tā apgrozījums bijis 6 874 452 miljoni latu.

Pasažieru vilciena un VRC Zasulauks līguma necaurspīdīgie nosacījumi politikas kuluāros tiek minēti kā pelēkā zona, kas šo kopuzņēmumu dara tik pievilcīgu politisko partiju naudas lietu kārtotājiem, kuri tradicionāli tiek iekārtoti Zasulauka padomē un valdē. Pašlaik VRC Zasulauks padomes priekšsēdētājs ir par Vienotības "kasieri" dēvētā Edgara Jaunupa tēvs Modris Jaunups. Savukārt valdē iecelti divi ar politisko spēku interesēm saistīti cilvēki – Vienotību pārstāv bijušais Pasažieru vilciena valdes loceklis Mārtiņš Greste, kurš ir Zasulauka valdes priekšsēdētājs, un kā valdes loceklis darbojas "olšteiniešu" virzītais Valters Grīnvalds, kurš pirms tam bija iekārtots airBaltic padomē.

Pietiek jau rakstīja: vismaz gadu pastāv aizdomas, ka tāpat kā iepirkumam no CAF arī jaunam, kā tobrīd apgalvoja Valda Dombrovska valdības pārstāvji, "mazākam un lētākam" vilcienu iepirkumam būs savi "krusttēvi" šoreiz ar Vienotības un "olšteiniešu" ietekmi saistītajā jaunajā Pasažieru vilciena valdē. Taustāmas aprises sāk iegūt līdz šim mēnešiem ilgi kuluāros skanējušās aizdomas, ka jau kopš Pasažieru vilciena valdes nomaiņas ar Vienotībai tuviem kadriem pērnajā maijā strādāts uz jaunu iepirkumu, kas būtu parocīgs konkrētam piegādātājam – Šveices kompānijai Stadler Bussnag AG.  

Piedāvājuma izredzes nonākt uz valdības galda bez būtiskām korekcijām atbildīgas amatpersonas vērtē skeptiski, pagaidām atturoties to oficiāli komentēt. Tomēr zināms, ka laikā no 2014. līdz 2016. gadam valsts AS Pasažieru vilciens ieplānojis pirkt 33 jaunus elektrovilcienus par kopējo līguma summu - 108 miljoni latu (153,6 miljoni eiro). Šai summai gan būtu jāpieskaita procentu maksājumi bankai, kas pēc Pietiek aplēsēm, vadoties no uzņēmuma sniegtās informācijas, 30 gadu laikā varētu būt vismaz 25 miljoni latu. Tiek apspriests tiek arī otrs piedāvātais modelis – slēgt 30 gadu nomas līgumu, ik gadu piegādātājam maksājot 6,2 miljonus latu ar nosacījumu, ka nomas perioda beigās atlikusī vērtība būtu 0%. Pēdējais nosacījums arī jau izraisījis šaubas informētu amatpersonu lokā kā valstij neizdevīgs.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

12

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

Foto7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Lasīt visu...