Iesaki rakstu: 
Lai gan vēl dienu iepriekš, kad par to pie Satiksmes ministrijas (SM) vadības interesējās Pietiek, tas netika oficiāli apstiprināts, 20. decembrī valsts akciju sabiedrības Latvijas Dzelzceļš (LDz) meitasuzņēmuma SIA LDz Cargo valdē veiktas izmaiņas – tajā iecelts bijušais satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība, attēlā). Šī ir tikai viena no gadu mijas piesegā iecerētajām izmaiņām SM kapitālsabiedrību un LDz meitasuzņēmumu vadībā, kur lielākie ieguvēji varētu būt ar tā dēvēto Olšteina grupu saistīti cilvēki.
Gerhards Pietiek 19. decembrī, dienu pirms iecelšanas amatā, nenoliedza, ka viņam plānotas sarunas, bet neapstiprināja, ka kādi lēmumi jau pieņemti, sakot: "Izskatās, ka kāds ir informētāks par mani." Neoficiālā līmenī SM struktūrās jaunu, ar politiskajiem spēkiem saistītu perosnu nonākšana uzņēmumu valdēs tiek skaidrota ar pašvaldību vēlēšanu tuvošanos un partiju sponsoru interesi par dažādiem dzelzceļa infrastruktūras iepirkumiem. Tieši sponsori varētu vienot "olšteiniešus" un Nacionālās apvienības "tēvzemiešu" flangu.
Pietiek jau 19. decembrī rakstīja, ka kādreizējam satiksmes ministram Kasparam Gerhardam nolūkots valdes locekļa amats valsts akciju sabiedrības SIA LDz Cargo, bet bezpartejiskā satiksmes ministra Aivja Roņa padomniekam Kasparam Ozoliņam, kurš ministra birojā nonāca, pateicoties sešu tā dēvētās Klāva Olšteina deputātu grupas politiskajai ietekmei, nolūkots valdes locekļa amats LDz. Ne vienas, ne otras izmaiņas Uzņēmumu reģistrs vēl nav reģistrējis, rāda Lursoft datubāzes dati.
Vēl dienu pirms izmaiņām, 19. decembrī tās Pietiek tika noliegtas. Formāli lēmums par izmaiņām LDz valdē jāpieņem SM kā šī uzņēmuma valsts kapitāldaļu turētājai, bet par izmaiņām LDz Cargo lemj tās mātesuzņēmums. LDz valde pašlaik darbojas četru cilvēku sastāvā Uģa Magoņa vadībā, un plānots, ka tā tiks palielināta par vienu amatpersonu, neatbrīvojot nevienu esošo valdes locekli. Līdzīgi iecerēts rīkoties arī ar LDz Cargo valdi, kura tāpat strādā četru cilvēku sastāvā Gunta Mača vadībā, lai gan neoficiāli izskan, ka Gerhards varētu nomainīt Maču uzņēmuma vadībā.
SM valsts sekretārs Anrijs Matīss 19. decembrī atteicās apstiprināt Pietiek rīcībā esošo informāciju par plānotajām pārbīdēm attiecībā uz konkrētajiem uzņēmumiem un personālijām, bet atzina, ka "izmaiņas nav izslēgtas". "SM nepārtraukti analizē uzņēmumu pārvaldi un nepieciešamības gadījumā veic pasākumus, lai uzlabotu valsts kapitālsabiedrībupārvaldību un darbības efektivitāti," skaidroja Matīss.
Gerhards un Ozoliņš jau ieņem valdes locekļu amatus citās valsts kapitālsabiedrībās, tādēļ, ja lēmums par viņu iecelšanu LDz amatos tiks pieņemti, Gerhardam un Ozoliņam būs jāsaņem atļauja par amatu savienošanu vai līdzšinējie posteņi jāpamet. Gerhards šobrīd jau ir valdes priekšsēdētājs valsts akciju sabiedrībā Elektroniskie sakari, kurā valsts kapitāldaļu turētāja ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Jau vasarā Pietiek rakstīja, ka Gerhards bija viens no reālākajiem pretendentiem uz starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja amatu, jo jau tobrīd tika gatavota Arņa Luhses nomaiņa.
Savukārt Ozoliņš, kurš padomnieka darbu Satiksmes ministrijā savieno arī ar Valmieras domes jurista amata pienākumiem, savulaik tika iecelts starptautiskās lidostas Rīga valdē. Līdzīgi kā lidostas valdē, arī LDz valdē viņa atbildības joma būs iepirkumi, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
Tiek uzskatīts, ka tā dēvēto "olšteiniešu" nostiprināšanās SM kapitālsabiedrībās daļēji saistīta ar faktu, ka pēc nepārvēlēšanas Vienotības valdē, kas liecināja par ietekmes mazināšanos partijā, samazinājusies Dzintara Zaķa autoritāte SM. Gan Vienotība, gan "olšteinieši" saskaņā ar Valda Dombrovska trešās valdības koalīcijas līgumu nes politisko atbildību par bezpartejiskā satiksmes ministra darbību.
Neoficiāla informācija, ka SM parlamentārā sekretāra Olšteina ambīcijas pieaugušas un viņš "pa tiešo", ne vairs caur SM vadību runā ar kapitālsabiedrību vadību par konkrētiem amatiem un saimnieciskiem lēmumiem, bija dzirdama jau senāk. Konkrēti tika minēts, ka Olšteins apmeklējis LDz šefu Uģi Magoni, cenšoties panākt LDz Cargo šefa Mača nomaiņu ar kādu savu kandidātu. Magonis nav sniedzis komentāru ne uz Pietiek jautājumu par plānotajām izmaiņām LDz un LDz Cargo valdēs, ne par sarunām ar Olšteinu.
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
