Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bija plānots, ka 2019.gada 23.maijā Ministru kabinetā tiks iesniegts ziņojums par Nacionālo koncertzāli un izvērtējums par potenciālajām tās atrašanās vietām. Tomēr tas netiks darīts un ir pagarināts ziņojuma iesniegšanas termiņš, jo ir parādījies privāts investors, kurš rosina koncertzāli celt Andrejostā.Izrādās, ka zemes gabalu Andrejsalā Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai piedāvājuši projekta "Riga Port City" pārstāvji - SIA "Privāto aktīvu pārvalde".

Kā liecina "firmas.lv" pieejamā informācija, uzņēmums "Privāto aktīvu pārvalde" dibināts 2001. gadā un pieder SIA "Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem". Savukārt "Sabiedrības privātajiem ieguldījumiem" pieder ekspremjera Andra Šķēles ģimenei. Opā, nezinu, kā šķiet citiem, bet man – ja tuvumā ir Šķēle, tad skaidrs, kurš no šī visa varētu iegūt. Turklāt ar savu parādīšanos vien licis jau valdībai atlikt lēmuma pieņemšanu.

Līdz šim Kultūras ministrija izvērtēja deviņas vietas, kur koncertzāle varētu tikt būvēta, kā līderi izvirzot AB dambi, kur taptu 2006. gadā starptautiskajā koncertzāles metu konkursā uzvarējušais arhitekta Anda Sīļa projekts. Kopumā projekta izmaksas tiek lēstas ap 118 miljoniem eiro, bet koncertzāle varētu būt apmeklētājiem pieejama pēc aptuveni 12 gadiem. Šādai versijai savu atbalstu jau izteikusi Nacionālā Arhitektu padome, Latvijas Arhitektu savienība, kā arī liela daļa Latvijas akadēmiskās mūzikas vides viedokļu līderu.1

Jāatzīmē, ka Kultūras ministrija un Rīgas dome kā reālāko vietu Nacionālās koncertzāles būvniecībai uzskata AB dambi.2 Tik saskanīgi Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK un partijas „Saskaņa” (te arī ieskaitāma partija „Gods kalpot Rīgai”) pārstāvju viedoklis nekad nav dzirdēts un šķiet, maigi sakot, pārsteidzošs.

Vai tik tiešām visi tā stāv un krīt par koncertzāles būvniecību tieši uz AB dambja un tas ir visekonomiskākais un loģiskākais risinājums, vai tomēr situācija nav tik viennozīmīga?

Protams, ka arī man ir savs viedoklis par koncertzāles būvniecību uz AB dambja, tiesa, vairāk pamatots uz praktisko skatījumu. Tas būtu, koncertzāle nefunkcionē pati no sevis. Tur jāpieved aparatūra un citas ikdienā lietojamas lietas. Arī darbiniekiem kaut kā darbā jānokļūst. Kur tur izvietot automašīnas – zinot vietu dabā, ne mazākās nojautas.

Labi, darbiniekiem varam pateikt, brauc uz darbu ar sabiedrisko, vai domā pats, kā citādāk nokļūt darbā. Bet kā ar koncertzāles apmeklētājiem? Kā viņi tur nokļūs? Ar sabiedrisko – varētu, bet tad es negribu pārvietoties pāri Akmens tiltam dienā, kad koncertzālē notiks koncerti. Domāju, ka tieši tāpat domā lielākais vairums iedzīvotāju.

Tālāk: nedod, dies, notiek kāda ķibele. Piekļuve tur tad būtu tikai pa vienu ceļu. Ja vēl paņemam pūļa faktoru ekstremālās situācijās – bojāgājušie no sabradāšanas pūlī garantēti. Interesants būtu skats, kuru nevēlos piedzīvot – pa vienu ceļu cilvēku pūļi cenšas doties no, bet glābēji - uz koncertzāli. Vēl viens aspekts – to dambi vajadzēs tak paplašināt un nostiprināt. Tas vien jau izmaksas sadārdzinās.

Labi, tas mans, nespeciālista, viedoklis, bet ko saka speciālisti? Nekas cits neatliek kā pārskatīt dažādus rakstus par šo jautājumu. Daudz nebija jāmeklē.

Vairāki Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmijas (LRAA) vadošie mācībspēki nosūtījuši atklātu vēstuli Ministru kabinetam, kurā kritizē Kultūras ministrijas (KM) izvēlēto nacionālās koncertzāles atrašanās vietu uz AB dambja.3 Ar atklātajām vēstulēm var iepazīties šeit:https://www.rtu.lv/writable/public_files/RTU_atklata_vestule_lraa_3b.pdf un šeit: https://www.rtu.lv/lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/rtu-vadosie-arhitekturas-macibspeki-atklata-vestule-valdibai-kritize-kulturas-ministrijas-izveleto-koncertzales-atrasanas-vietu.

Papildus izrādās, ka ne tikai par vietu, bet arī par izpildījumu ir izskanējusi kritika. Proti, lai skaidri definētu Nacionālās koncertzāles telpu pielietojumu, nepieciešams pārdomāt tās tehniskos parametrus, jo multifunkcionāla zāle ar mazāk nekā 2000 sēdvietām ir lieka, diskusijā par koncertzāles iespējamajām atrašanās vietām galvaspilsētā sacīja SIA "SGS Sistēmas" valdes loceklis Normunds Eilands.4

Koncertzāle ar mazāk nekā 2000 vietām neizklausās īsti nopietni, īpaši, ja, piemēram, „Liepājas dzintara” un „Gora” lielajā zālē ir 1000 sēdvietas. Ja jau koncertzāles atbalstītāji uzskata, ka koncertzāle ļoti nepieciešama, bet vienlaikus prognozē, ka vairāk par 2000 skatītāju nebūs, vai tad nesanāk, ka nu nav pārāk liels pieprasījums.

Tiesa, pašlaik arēnā „Rīga” notiekošie koncerti un apmeklētāju skaits liecina par pretējo. Jebšu – pat izteiktiem lobētājiem ir skaidrs, ka lielāku celtni uz AB dambja uzcelt nevar, tamdēļ arī noteica, ka būs tikai 2000 sēdvietas.

Labi, īsais rezumē – vadoši arhitekti pasaka, ka vieta nav pareiza, viedoklis, ka tas, ko plānojam celt, vispār nav pārdomāts un neder, netiek ņemts vērā, bet rullējam tālāk. Tamdēļ nāk prātā jautājums, kā ar izmaksām?

Koncertzāles celtniecība varētu izmaksāt aptuveni 90 miljonus eiro. To aprēķinājuši Vācijas speciālisti, spriežot pēc būvniecības izmaksām savā valstī. Pati koncertzāles ēka varētu izmaksāt aptuveni 56 miljonus eiro, Trijādības ielas tilts – aptuveni piecus miljonus eiro, bet gājēju tilts uz a/s „Swedbank” ēku (tā saukto Saules akmeni) – aptuveni miljonu eiro.

Ir gan viena būtiska nianse – pagaidām nav precīzi zināmas AB dambja rekonstrukcijas izmaksas.5 Jāatzīmē, ka šīs bija 2006.gada izmaksas, tātad kādu laiciņu atpakaļ. Savukārt tagad aptuvenā summa, kas būtu nepieciešama būvniecībai un pārējām izmaksām, tiek lēsta ap 118 miljoniem eiro. Tiesa, zinot nacionālās īpatnības, iepriekš minētā summa noteikti realitātē palielinātos, turklāt būtiski.

Saprotams, ka salīdzinot, kā paaugstinājušās dažādas izmaksas no 2006.gada, šobrīd summai ir jābūt lielākai, BET vai starpībai ir jābūt tik lielai? Varbūt starpību veido tas, ka 2006.gadā izmaksas aprēķināja Vācijas speciālisti, bet šībrīža – mūsējie?

Neslēpšu, Latvijā ir vērojama tendence kaut ko sadārdzināt. Ja jau sadārdzināt, tad kādam vai kādiem tas ir izdevīgi.

Pētot šo jautājumu, uzdūros vecākiem plašsaziņas līdzekļu rakstiem, un nākas vien secināt, ka izmaksas koncertzāles celtniecībai uz AB dambja jau ir bijušas, proti, 2008.gadā bija noslēgts līgums ar biroju "AB.SZK" par Rīgas koncertzāles būvprojekta izstrādi. Līgums bija par 6,77 miljonus latu bez pievienotās vērtības nodokļa.6 Paskatot Lursoft datos redzams, ka SIA “AB.SZK” viens no valdes locekļiem ir Sīlis Andis, viņš arī dalībnieks ar vislielāko daļu.

No 2005. līdz 2009.gada Andis Sīlis bija arī cieši saistīts ar Latvijas Arhitektu savienību. Tādējādi nav pārsteigums, ka Latvijas Arhitektu savienība atbalsta būvniecību uz AB dambja.

Tomēr - kā skaidrot šoreiz tik netipisko RD un Kultūras ministrijas saskanīgo dziedājumu. Atgādinot, kā RD vada partija „Saskaņa” un GKR, bet Kultūras ministriju - Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK. Līdz šim šie politiskie spēki visu laiku bija izteiktās pretējās pozīcijās neatkarīgi no tā, kāds jautājums tika skatīts.

Sen zināms, ka jebkurš izņēmums no vispārēji ierastā rada daudz jautājumus. Tā arī šoreiz.

Domāju, ka laiks noteikti parādīs, vai dueta dziedājums saistīts ar kādām cilvēciskām un personīgām simpātijām starp viena vai otra politiskā spēka politiķiem vai šoreiz vienkārši sakrita materiālās intereses. Ideoloģija ir viena lieta, bet naudiņa patīk visiem.

Laiks rādīs. Galvenais, tagad piefiksējam šo faktu, un pēc kāda laiciņa viss nostāsies savās vietās. Maskas krīt agri vai vēlu, bet krīt.

P.S. Kādēļ tieši pašreiz ir uzradies privātais investors Šķēles veidolā? Vai ir sapratis, ka Andrejostas infrastruktūras sakārtošana ir jāveic sadarbībā ar KM un RD, lai pēcāk varētu attīstīt savas ekskluzīvo dzīvokļu celtniecības ieceres? Kurš var atbildēt uz šiem jautājumiem? Tāpat arī galvenā AB dambja lobiste Dace Melbārde ir izkarojusi sev siltu vietiņu EP, kur no Briseles plašumiem varēs aktīvi tālāk lobēt! Interesanti, vai arī nākamais NA KM vadītājs turpinās Daces iesākto?

1https://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/nacionalo-koncertzali-varetu-ari-buvet-andrejosta-uzradies-privatais-investors.d?id=51120577

2https://www.tvnet.lv/6559762/par-piemerotako-nacionalas-koncertzales-buvniecibas-vietu-tomer-uzskata-ab-dambi

3https://jauns.lv/raksts/zinas/331743-arhitekturas-specialisti-kritize-ieceri-nacionalo-koncertzali-buvet-uz-ab-dambja

4https://www.tvnet.lv/6568453/diskusija-par-nacionalo-koncertzali-eksperti-aicina-pardomat-tas-telpu-pielietojamibu

5https://www.tvnet.lv/4774662/koncertzali-buves-uz-saubiga-ab-dambja

6https://www.tvnet.lv/5636283/izbeigts-ligums-par-rigas-koncertzales-buvprojekta-izstradi

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Uzspēlēsim konkursu

FotoMaija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru darbus. Konkurss paredz arī naudas balvas.
Lasīt visu...

21

Postcilvēku logoss un atavisma dumpis

FotoŠis teksts ir domāts cilvēkiem. Tāpēc lietoju cilvēkiem saprotamus vārdus arī tajos gadījumos, kad tiek aprakstīts kaut kas pilnīgi pretējs cilvēku rīcībai. Tas attiecas uz jēdzienu “logoss”. Uzdrošinos šo jēdzienu attiecināt uz postcilvēkiem, lai viņu pazīmes kompleksi asociētu vienā vārdā.
Lasīt visu...

21

Līgo svētkus gaidot

FotoLatvieši pēc savas attieksmes pret tautību daloties trīs grupās. Pirmā grupa uzskata, ka esam maniakāli pārņemti ar savu mākslīgi konstruēto unikalitāti, otrā – ka piedzimt par latvieti esot tas pats, kas izvilkt lielo laimestu loterijā, bet trešajai par savu tautību mainās atkarībā no viņu emocionālā stāvokļa.
Lasīt visu...

15

Vienotības Kariņš un KGB boss Andropovs: negaidītas līdzības

FotoSaprotams, ka gadiem ilgi ar manipulatīvām viltus ziņām apdullinātu labticīgo “Vienotības” vēlētāju šāds salīdzinājums varētu šokēt. Vēl pirms gada kāda oligarha ilgstoši uzturēts laikraksts īsteni ziemļkorejiskā veidā jūsmoja, drukājot savā avīzē ar trekniem burtiem: “Tieši smaids Kariņu padara līdzīgu eņģelim.” Jā, tā nav rūgta ironija vai sarkasms, katrs, kurš māk lietot meklētājprogrammu “google”, ātri atradīs lielā Latvijas medijā šo trulo propagandas piemēru.
Lasīt visu...

12

Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?

FotoKāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā uz bērnu jautājumiem un nekādā, ne vismazākajā mērā nerisina tās lietas, par kurām vairākkārt jau esmu rakstījusi.
Lasīt visu...