Iesaki rakstu: 
Ja pirmās kategorijas pielaidi valsts noslēpumam Latvijā piešķirtu Drošības policija, nevis Satversmes aizsardzības birojs (SAB), Baiba Broka to visticamāk būtu saņēmusi un nebūtu demisionējusi no tieslietu ministres amata, - tā ļauj spriest Drošības policijas iepriekš pieņemtie lēmumi par konkrēto personu, kā arī neformālie signāli, kas saņemti, ka Brokai arī nākotnē varētu tikt piešķirta otrās kategorijas pielaide.
Drošības policija, kas saskaņā ar tiesisko regulējumu Latvijā piešķir otrās un trešās pakāpes pielaides valsts noslēpumam, ir lēmusi labvēlīgi par personām, kam vēlāk Satversmes aizsardzības birojs (SAB) atteicis piešķirt pirmās jeb augstākās kategorijas pielaidi.
Drīzumā Drošības policijai var nākties lemt par pakāpi zemākas pielaides valsts noslēpumam piešķiršanu demisionējušajai tieslietu ministrei Baibai Brokai (Nacionālā apvienība), ja realizēsies viņas iecere atgriezties darbā valsts akciju sabiedrības Latvijas gaisa satiksme valdē.
Ja tā notiktu un Drošības policijas lēmums būtu pozitīvs, izgaismotos pretrunas abu drošības iestāžu praksē, jo SAB savu lēmumu pieņem lielā mērā balstoties Drošības policijas savāktajā informācijā.
Broka kopš 2009. gada vasaras ieņēma valsts akciju sabiedrības Latvijas gaisa satiksme (LGS) valdes locekles amatu, kur viņai bija nepieciešama otrās kategorijas pielaide valsts noslēpumam. Drošības policija Brokai to bija izsniegusi.
Tagad, ja īstenosies demisionējušās tieslietu ministres iecere atgriezties amatā LGS, kas turēts vakants šādam gadījumam, Drošības policijai atkal būs jāvērtē Brokas atbilstība kritērijiem, lai saņemtu otrās kategorijas pielaidi valsts noslēpumam.
Šādu SAB un Drošības policijas kompetenču sadalījumu atkarībā no tā, kādas kategorijas pielaide jāpiešķir, noteic Ministru kabineta izdotie klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi. Detalizētāka informācija no esošiem un bijušajiem valsts drošības iestāžu darbiniekiem, kā arī amatpersonām, kas gājušas cauri pielaižu piešķiršans procesam, liecina, ka SAB savas ekskluzīvās tiesības uz augstākās kategorijas pielaižu piešķiršanu realizē, lielā mērā balstoties uz Drošības policijas savākto informāciju.
SAB, pirms izlemt par augstākās kategorijas pielaides piešķiršanu, var personu saukt uz interviju, uzdodot jautājumus un pārbaudot Drošības policijas pārbaudes rezultātus, kā tas ir bijis arī gadījumā ar Broku, kā arī birojs pats var veikt personas izstrādi, iegūstot papildu informāciju. Tomēr valsts drošības iestāde, kas veic personas pārbaudi, ir tieši Drošības policija, un praksē SAB, pirms nav saņēmis šīs pārbaudes datus, lēmumu par pielaidi nepieņem.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
