Pretrunīga informācija par VID darbinieku attālināto darbu un Darba likuma normu ievērošanu
PIETIEK07.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan Pietiek lasītāja iesūtīts dokumenta fragments skaidri apliecina, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme izdevusi rīkojumu piedāvāt daļai VID darbinieku veikt savus darba pienākumus attālināti un viņiem jāpiekrīt pašiem segt visus ar attālinātā darba pienākumiem saistītos izdevumus, VID oficiālā skaidrojumā to noliedz.
„I. Jaunzeme ir izdevusi rīkojumu piedāvāt daļai VID darbinieku veikt savus darba pienākumus attālināti. Ideja pati par sevi ir atbalstāma, tomēr ir viena nianse - parakstot šo dokumentu, darbiniekiem ir jāpiekrīt pašiem segt visus ar attālinātā darba pienākumiem saistītos izdevumus.
Tomēr, tā kā dzīvojam tiesiskā valstī, joprojām spēkā ir Darba likums, kurā diezgan skaidri norādīts, ka darba devējam ir pienākums kompensēt darbiniekiem ar amata pienākumiem saistītos izdevumus. Tādējādi I. Jaunzeme savas nezināšanas vai speciāli ar savu rīkojumu kārtējo reizi pārkāpj likumu,” situāciju aprakstīja Pietiek lasītājs.
Tikmēr VID oficiālā atbilde uz jautājumiem, vai taisnība, ka VID darbiniekiem šādā gadījumā ir jāpiekrīt pašiem segt visus ar attālinātā darba pienākumiem saistītos izdevumus (kā to apliecina dokumenta fragments) un vai šāda izdevumu segšana atbilst Darba likuma normām, skan šādi:
„Atbilstoši Darba likuma 76.pantam darba devējam ir jākompensē tikai tos darbinieka izdevumus, kuri atbilstoši darba līguma noteikumiem nepieciešami darba veikšanai vai arī ir radušies ar darba devēja piekrišanu, kā arī gadījumos, ja darbinieks izmanto savu aprīkojumu. VID nodrošina nepieciešamo darba aprīkojumu attālinātai darba pienākumu izpildei. Izdevumus, kas saistīti ar attālinātā darba veikšanu, sedz darba devējs, nevis darbinieki. Savukārt kompensācija ir izmaksājama tikai gadījumos, ja darba devējs nenodrošina nepieciešamos materiāltehniskos resursus attālinātai darba veikšanai, kā arī, ja darbiniekam radītie izdevumi ir objektīvi pamatoti un saskaņoti ar darba devēju.”
VID gan apliecina, ka rīkojums tiešām esot izdots: „Pamatojoties uz Ministru kabineta 2020.gada 9.jūnija noteikumos Nr.360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” un Ministru kabineta 2020.gada 6.novembra rīkojumā Nr.655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” noteikto, uz ārkārtējās situācijas laiku ar VID rīkojumu ir noteikts, ka klātienē darba pienākumus veic tikai tie nodarbinātie, kuri nodrošina darbu nepārtrauktību un nevar to veikt attālināti savā dzīvesvietā.
Rūpējoties par klientu un nodarbināto drošību un veselību, VID pakalpojumi tiek sniegti attālināti, izņemot klientu apkalpošanu un konsultāciju sniegšanu Muitas pārvaldes Muitas kontroles punktos. Tie VID nodarbinātie, kuri amata pienākumus nevar veikt attālināti, tos veic, stingri ievērojot valstī noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus.”
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
