Prezidenta kanceleja noslepenojusi pat tās vadītāja vietnieces - slavenās Vējoņa Kazekas amata aprakstu
PIETIEK05.09.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Konkrēto amatpersonu darba līgumu un amata aprakstu izsniegšana” varot „apgrūtināt kancelejas darbu un nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm” – ar šādu pamatojumu Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejā noslepenoti tās vadītāja, kādreizējā Latvijas pasta priekšnieka Arņa Salnāja un kancelejas vadītāja vietnieces, ar Vējoni jau ilgus gadus saistītās Egitas Kazekas darba līgumi un pat amata apraksti. Tiesas spriedums šajā lietā gaidāms jau oktobra beigās.
Šā gada marta beigās Vējoņa kancelejai oficiālā informācijas pieprasījumā tika pieprasīta informācija par kancelejas vadītāju amata aprakstu, darba līgumu nosacījumiem un arī noteikto darba laiku.
Taču no pieprasītās informācijas kanceleja sniedza ziņas tikai par Salnāja un Kazekas darba laiku, kā arī norādīja uz Valsts prezidenta kancelejas nolikumu, kur esot aprakstīti abu darba pienākumi.
Savukārt pieprasīto informāciju par amata aprakstiem un darba līgumiem Vējoņa kanceleja nesniedza, vispārīgi paziņojot, ka „informācijai, kura ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura un satura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumīgajām interesēm, ievērojot Informācijas atklātības likuma 5.panta pirmo daļu, ir ierobežota pieejamība”.
Jau pēc tam, kad šis informācijas sniegšanas atteikums bija apstrīdēts administratīvajā tiesā, Salnājs paskaidrojumos tiesai „atcerējās”, ka ar viņa paša parakstītu rīkojumu „Kancelejas darbinieku darba līgumi un to reģistrācijas žurnāls” esot ierobežotas pieejamības informācija, savukārt kancelejas darbinieku amatu apraksti esot „darba līgumu neatņemama sastāvdaļa”.
Saskaņā ar Salnāja paskaidrojumiem tiesai informācijas pieprasījumā minētais, ka tā nepieciešama lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus, viņu nepārliecinot, jo tiesiskuma veicināšana valsts pārvaldē un atsauce uz labas pārvaldības principiem esot „vispārīgs un nekonkretizēts” formulējums.
„Nav skaidrs, kā Kancelejas vadītāja un Kancelejas vadītāja vietnieces darba līgumu un amatu aprakstu izsniegšana pieteicējam palīdzēs veicināt tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus. Nav skaidrs, kādam mērķim un kādā veidā pieteicējs prasīto informāciju iecerējis izmantot, un vai tā tiks izmantota, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus,” tiesai skaidrojis Vējoņa kancelejas vadītājs.
Salnājs tiesai arī apgalvojis, ka valsts iestādes darbinieku – „konkrēto amatpersonu darba līgumu un amata aprakstu izsniegšana pieteicējam var apgrūtināt kancelejas darbu un nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm”.
Jau šajā paskaidrojumā Vējoņa kancelejas vadītājs pieminējis arī vēlāk attīstīto domu, ka vismaz attiecībā prezidenta kancelejas darbiniekiem tas, kādu atalgojumu viņi saņem no nodokļu maksātāju līdzekļiem, un tas, kādi ir viņiem noteiktie pienākumi un tiesības darbavietā, esot „informācija par fiziskās personas privāto dzīvi”.
Kā zināms, šis ir arī Valsts prezidenta Vējoņa viedoklis, - valsts vadītājs nesen TV paziņoja, ka sabiedrībai pilnīgi pietikšot, ja tā saņemšot informāciju par valsts iestāžu darbinieku vidējām algām pa amatu grupām.
Pašlaik saistībā ar dažādas informācijas slēpšanu – lielākoties saistībā ar Vējoņa kancelejas darbinieku atalgojumu, tā pamatojumu un darbinieku veiktajām funkcijām – tiesa ir sākusi jau vairāk nekā desmit administratīvās lietvedības.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
