Prezidenta kungs, vai, runājot par oligarhiem un to sarunām, jūs domājāt arī mani?
Aivars Lembergs08.08.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Augsti godātais Prezidenta kungs! Preses brīfingā pēc Nacionālās drošības padomes sēdes šā gada 12.jūlijā Jūs sabiedrībai darījāt zināmu savu viedokli par tā dēvētajām “oligarhu sarunām”, aicinot vārdā nenosauktas amatpersonas un politiķus izvērtēt savu rīcību un sniegt skaidrojumu sabiedrībai par to: „Gribu viennozīmīgi uzsvērt, ka šādas sarunas ir nepieņemamas un neatbalstāmas un ka šādas sarunas un arī politiķu piedalīšanās šādās sarunās vājina mūsu valsti. (..) es gribētu aicināt ikvienu, kā saka, pilnīgi ikvienu šajos notikumos iesaistītos, jo īpaši amatpersonas, izvērtēt savu lomu, skaidrot sabiedrībai savu rīcību un, protams, arī uzņemties atbildību par savu rīcību, ja tādas rīcības ir notikušas.”
Līdzīgu viedokli Jūs esat paudis arī 13.jūlijā, uzstājoties pie Prezidenta pils kādas politiskās partijas organizētā propagandas un aģitācijas pasākumā. Kaut arī savās uzstāšanās neesat nevienu politiķi vai amatpersonu nosaucis vārdā, plašā rezonanse masu medijos liecina, ka sabiedrība identificē mani kā vienu no Jūsu pieminētajām amatpersonām un/vai politiķiem. No Jūsu vairākkārt paustā ir nepārprotami skaidrs, ka Jūsu rīcībā ir informācija, kuras nav man un tādēļ lūdzu Jūs:
1. Darīt zināmu, vai, runājot par “oligarhu” jeb “Rīdzenes” sarunās iesaistītām amatpersonām un/vai politiķiem, kā vienu no šīm personām esat domājis mani - Aivaru Lembergu. Ja nē - lūdzu nosaukt personas, kuras saprotamas kā “amatpersonas” un/vai “politiķi”, lai varu darīt zināmu Jūsu viedokli saviem vēlētājiem.
2. Ja savos publiskajos paziņojumos kā vienu no iesaistītajām personām esat domājis mani - Aivaru Lembergu, lūdzu darīt zināmu, konkrēti par kādām sarunām man jāsniedz skaidrojums. Kā jau norādīju iepriekš, manā rīcībā nav tās informācijas, kāda acīmredzot ir Jums, un tādēļ lūdzu izsniegt man Jūsu rīcībā esošos sarunu ierakstus, lai es varētu ar tiem iepazīties un sniegt saviem vēlētājiem un visai sabiedrībai savu skaidrojumu par tiem, jo nesaskatu par iespējamu skaidrot publikācijas plašsaziņas līdzekļos, par kuru izcelsmi un autentiskumu nav ziņu.
3. Gadījumā, ja Jūsu rīcībā nav šo ierakstu, darīt man zināmu, kur un kādā veidā es ar tiem varu iepazīties.
4. Darīt man zināmu, vai Jūs esat iepazinies ar pilnīgi visiem operatīvās darbības rezultātā iegūtajiem audio ierakstiem vai tikai selektīvi atlasītiem un kura persona atlasīja Jums iesniedzamos operatīvās darbības rezultātā iegūtos ierakstus.
5. Informēt mani, vai Jūsu rīcība ir apliecinājums audioierakstu un/vai to atšifrējumu autentiskumam.
Tikai iegūstot no Jums šo informāciju, es varēšu izpildīt Jūsu aicinājumu sniegt sabiedrībai skaidrojumu par savu rīcību (ja, runājot par “oligarhu” jeb “Rīdzenes” sarunās iesaistītajām amatpersonām un/vai politiķiem, esat domājis mani), jo publikācijas plašsaziņas līdzekļos, kuri satur nepārbaudītas un iespējams, prettiesiski iegūtas ziņas, skaidrot nesaskatu par iespējamu. Jūsu atbilde ir nepieciešama arī manu tiesību un interešu aizstāvībai, kā arī ziņu sniegšanai tiesībsargājošām iestādēm iespējama noziedzīga nodarījuma sakarā un paskaidrojumu sniegšanai Parlamentārās izmeklēšanas komisijai.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
