Prezidents Bērziņš apgalvo, ka blakus viesmīlīgajam okupācijas apšaubītājam Savickim esot atgadījies pavisam nejauši
PIETIEK20.11.2013.
Komentāri (55)
Iesaki rakstu: 
Ja ticēt valsts prezidentam Andrim Bērziņam, blakus miljonāram, Latvijas okupācijas fakta publiskajam apšaubītājam Jurim Savickim Rīgas Dinamo hokeja komandas spēlē viņš esot nonācis pilnīgi nejauši. Par to, kādi iemesli lika valsts augstākajai amatpersonai turpināt baudīt hokeja spēli šajā draudzīgajā kompānijā pēc "nejaušās tikšanās", Bērziņš klusē.
Pietiek jau informēja - piecas dienas pēc tam, kad uzņēmuma Itera Latvija vadītājs, bijušais VDK štata darbinieks Savickis Latvijas TV tiešraidē apšaubīja Latvijas okupācijas faktu, viņa viesmīlību Arēnā Rīga izbaudīja ne tikai kompanjons Aigars Kalvītis, bet arī Latvijas valsts augstākā amatpersona - valsts prezidents Bērziņš ar kundzi, kā arī Latvijas eiroparlamentārietis Ivars Godmanis ar sievu, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāri Ilzi Pētersoni-Godmani.
Uz jautājumu, vai Latvija ir tikusi okupēta, Savickis LTV tiešraidē 12. novembrī atbildēja: "Jūs man tagad to jautājat? Man tagad jāpadomā vēl, mazlietiņās (..) Lai vēsturnieki pastrādā. (..) Es nesaku, ka tā nebija okupācija, bet tas ir tāds sarežģīts moments."
Savukārt piecas dienas vēlāk Savickis, kurš ir faktiskais Rīgas Dinamo hokeja komandas saimnieks un nozīmīgākais saimnieks, kārtējo hokeja komandas spēli ložā noskatījās, draudzīgi, plecu pie pleca ar prezidentu Bērziņu un viņa dzīvesbiedri.
Tāpat okupācijas apšaubītāja Savicka viesmīlību Latvijas valsts svētku priekšvakarā uzskatīja par iespējamu izmantot arī Latvijas eiroparlamentārietis Godmanis ar sievu.
Ja ticēt paša Bērziņa skaidrojumam, viņu blakus Savickim esot iemetis likteņa pirksts, turklāt pašam Savickim ar to, ka prezidents baudījis viņa viesmīlību, neesot ne mazākā sakara, - plecu pie pleca ar miljonāru Bērziņš esot nonācis pilnīgi nejauši.
Saskaņā ar Bērziņa skaidrojumu viņš un "Dace Seisumas kundze piedalījās hokeja komandas Dinamo Rīga spēlē, kas veltīta Saulainu dienu labdarības akcijas atbalstam". Uzaicinājums ticis saņemts no Bērnu slimnīcas fonda valdes, un "tam nav nekādas saistības ar Juri Savicki personīgi".
Uz jautājumu, vai prezidents nejutās kaut nedaudz nepiedienīgi, tikai dažas dienas pēc LTV raidījuma, kurā Savickis apšaubīja Latvijas valsts okupācijas faktu, un dienu pirms valsts proklamēšanas gadadienas hokeja spēlē draudzīgi sēžot ar šo cilvēku plecu pie pleca, Bērziņš atbildēt nevēlējās.
Savukārt uz jautājumu, vai valsts prezidents sarkanbaltsarkano lentīti pirms svētkiem vispār nebija piespraudis vai vienkārši noņēmis pirms minētās hokeja spēles, respektējot minētās personas "jūtas", Bērziņa atbilde skanēja: "Arī sarkanbaltsarkanās lentītes esamībai vai neesamībai svētku laikā ar minēto personu nav nekādas saistības."
Bērziņš arī lika saprast, ka par spēles noskatīšanos ne Savickim, ne kādam citam nav maksājis, jo viņu "ar kundzi uzaicināja Bērnu slimnīcas fonda valde".
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.