Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šodien man uzticēts pastāstīt, ko var skolotājs un ko var prezidents. Citiem vārdiem sakot – “Atrodi atšķirības starp skolotāju un prezidentu!”. Pieņemu šo izaicinājumu.

Pirmkārt, prezidents ir viens. Skolotāji ir daudzi. Iespējams, tas ir iemesls, kāpēc prezidenti neveido arodbiedrības.

Otrkārt, prezidents bez skolotājiem nevar. Nezinu nevienu gadījumu, kad par prezidentu kļūtu cilvēks, kurš nav mācījies pie kāda skolotāja. Paldies visiem skolotājiem un atbalsta personālam, kuri strādājuši ar mani un turpina skolot nākotnes prezidentus un, protams, cilvēkus ar citiem mērķiem.

Skolotāji bez prezidenta gan var iztikt. Un skolotāji dzīvo un strādā. Skolotāji mierīgi var iztikt bez prezidenta. Bet, ja man neviens nebūtu iemācījis lasīt un rakstīt, es te šodien nerunātu.

Treškārt, Latvijā valsts prezidents var būt prezidents ne ilgāk kā astoņus gadus pēc kārtas. Taču mums ir ļoti daudz skolotāju, kuri strādā ne tikai astoņus, bet 28 vai 38 gadus.

Spēku un izturību mācīt un galvenais – mācīties un pilnveidoties pašiem! Un nekad nepaļauties uz to, ka risinājums ir pareizs, jo varbūt tas bija pareizs arī pirms 10 vai 20 gadiem.

Ceturtkārt, skolotājiem aktīvais darba laiks ir rudens, ziema, pavasaris. Savukārt es pagaidām prezidenta amatā esmu strādājis tikai vasarā. Tiesa – manu priekšgājēju pieredze rāda, ka visticamāk darbs būs jāturpina arī aukstajā sezonā.

Piektkārt, likumā nav noteikta kārtība, kā prezidents var pieteikt streiku. Skolotājiem šādas iespējas ir. Arī viena prezidenta pikets izskatītos visai amizanti, kamēr pedagogu cīņu par labākiem darba apstākļiem sabiedrība saprot. Es nedomāju, ka, cīnoties par savām un nākotnes skolotāju tiesībām, jūs kaut kā pieviltu savus skolēnus. Nē! Jebkurā darbā ir jāsaņem taisnīga samaksa un jābūt skaidriem un godīgiem spēles noteikumiem. Un runājiet skaļi ne tikai par samaksu, bet arī par izglītības saturu un kvalitāti! Par to, kādām jābūt vēstures stundām, veselības mācības stundām, matemātikas stundām, sporta nodarbībām. Par to, kas vajadzīgs, lai risinātu konfliktus bērnu un arī kolēģu starpā, lai skola varētu būt drošības saliņa ikvienam. Pamatojiet, ko un kāpēc vajag, un ko – nekādā gadījumā. Pastāviet par savām interesēm! Ne tikai sevis dēļ.

Bet arī – lai jūsu audzēkņi redz, ko nozīmē būt aktīvam. Lai viņi redz, cik grūti, bet svarīgi ir nākt kopā un cīnīties par labo.

Sestkārt, par prezidentu var kļūt no 40 gadu vecuma. Skolotājiem šāda ierobežojuma nav. Taču jaunam skolotājam tikko pēc augstskolas var nākties gadiem ilgi sevi pierādīt citu kolēģu priekšā, laikam jau patiesi pieņemts jeb inaugurēts esi ap 40 gadu vecumu. Tas ir lieks enerģijas patēriņš un nevienam nevajadzīgas izraudātas asaras. Dārgie skolotāji, man, jums, jūsu bērniem, visiem bērniem, visai sabiedrībai vajag jaunus, motivētus skolotājus. Bet palīdziet iejusties saviem kolēģiem, ļaujieties viņu idejām un pieņemiet viņu skatījumu arī tad, ja tas nesakrīt ar jūsējo! Jo laiki mainās. Tā tas bijis vienmēr. Meklējiet kopīgo, nevis atšķirīgo! Tā darīšu arī es.

Un tagad sešas lietas, kas kopīgas prezidentam un skolotājam.

Kopīgā ir tik daudz, ka ir pat tādi gadījumi pasaules vēsturē, kad skolotāji kļuvuši par prezidentiem. Es vēl neesmu bijis skolotājs. Laiks rādīs.

Pirmā kopīgā iezīme – bijušo prezidentu un bijušo skolotāju nav. Varbūt būsiet ievērojuši – arī tos, kuri prezidenta pienākumus jau beiguši pildīt, pasākumos uzrunā par prezidenta kungu vai prezidentes kundzi. Tāpat ar skolotājiem. Arī tad, ja jau sen esat citos karjeras ceļos vai pelnītā atpūtā, jūsu bijušie audzēkņi, jūs satiekot, sauks: “Skolotāj,” nevis “bijušais skolotāj!”

Otrkārt, gan prezidents, gan skolotājs ir piemērs. Tāpēc mēs nevaram atļauties smēķēt parkā, iet pāri ielai pie sarkanās gaismas vai lamāties pat tad, ja hokeja tiesnesis tiesā par labu pretinieka komandai.

Treškārt, gan prezidents, gan skolotājs, kurš savu darbu pilda tikai formāli un neieklausoties savas auditorijas viedoklī, augstu cieņu neiemanto. Pieņemu, ka tas mums varētu būt kopīgs ar arī mediķiem, pārdevējiem, zinātniekiem, ierēdņiem, treneriem un citiem – visi priecājas, ja katrs savu darbu dara no sirds, nemitīgi prātojot, kā izdarīt labāk.

Ceturtkārt, gan prezidents, gan skolotājs dažkārt nezina, kā rīkoties. Trūkst metodisko materiālu, bet Skola 2030 jau ieradusies klasē un kaut ko raksta uz tāfeles.

Grūstot Padomju Savienībai, es mācījos skolā. Pēkšņi tai vēsturei, kas bija skolas grāmatās, bija beidzies derīguma termiņš. Un īstā Latvijas vēsture dažam bija mācīta ģimenē, cik nu varēja un kā nu varēja. Kā tagad atceros, ka vēstures skolotājs bez nekādiem materiāliem mums stāstīja par Latviju, par okupāciju, par meliem un nodevību, par tautas spēku. Bez nekādiem resursiem skolotājs Dzintars Koks visu izstāstīja tik loģiski un saprotami, ka arī tobrīd notiekošā mūsu valsts brīvības atgūšana šķita pilnīgi loģiska un saprotama. Un literatūras stundas.

Ko vispār lasīt? Padomju autoru un Latvijas nodevēju grāmatas mēs aizvērām, un bez jebkāda noteiktā saraksta skolotājas Dzintra Janisela un Liesma Kalve sāka mūs iepazīstināt ar latviešu, ar mūsējo dzeju un prozu.

It kā nevienam nebija ne grāmatu, ne skaidras programmas, bet Aleksandrs Grīns, Edvarts Virza kļuva par mūsu rakstniekiem. No jauna tika atklāti Aleksandrs Čaks un Kārlis Skalbe. Mani skolotāji tika galā ar Skola 1988, jums jātiek galā ar Skola 2030. Es pasekošu līdzi, lai tas notiek raiti.

Bez šaubām – saturs un izpildījums ir jāuzlabo. Daudz kas vienkārši nav saprotams. Protams, ka neziņa nav labs darbarīks. Pārmaiņu laikā strādāt ir grūti. Bet atcerieties, ka jūs vēro skolēni! Viņiem jūs tagad parādāt, ko nozīmē piemērošanās, mācīšanās darbā, nepilnību kopīga novēršana – tās ir prasmes, kas būs nepieciešamas arī viņu karjerā neatkarīgi no tā, vai viņi ir topošie ķirurgi, jūtūberi, programmētāji vai diriģenti.

Piektā kopīgā lieta – līdz pat pēdējam brīdim var nebūt skaidrs, kurš būs nākamais prezidents un kurš aizņems tukšās skolotāju vakances. Mācību gads praktiski sācies, bet dažviet vēl tiek meklēti skolotāji. Dažas nedēļas pirms prezidenta vēlēšanām bija tāpat.

Un visbeidzot – iedvesma. Mēs varam iedvesmot cilvēkus gan ar skarbu vārdu, gan ar atbalstu. Mēs varam likt cilvēkam justies svarīgam un īpašam, mēs varam virzīt ļaudis uz cēliem mērķiem, mūsu atbalsta plecs var būt kādam izšķirošs. Tāpat izšķirošs var būt nepārdomāts noniecinošs vārds vai nevērība.

Ne tikai ļaujiet, bet mudiniet jauniešus sapņot arī tad, ja viņu mērķi šķiet nereāli vai gluži otrādi – maznozīmīgi! Palīdzēsim mūsu līdzcilvēku sapņu pilis celt. Jo bagāta un laimīga Latvija sastāv no daudzām mazām, uzceltām sapņu pilīm.

* uzruna, atklājot izglītības darbinieku konferenci “Eiropas Savienība – mūsu ikdienā un mācību stundā”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...