Iesaki rakstu: 
Laikam jau nebūtu bijis iemesls apgānīt katoļticīgos, taču, ja nebūtu bijuši pēdējo dienu notikumi, tad es sēdētu mēms kā zivs. Arvien vairāk pasauli pāršalc dažādi skandāli ap garīdznieku seksuāla rakstura izdarībām, kur nereti tiek iesaistīti sabiedrības neaizsargātākā daļa - bērni un garīgi slimi cilvēki. Manas izklāstītās pārdomas zemāk nebūs par priestera Pāvela Zeiļa izdarībām Rēzeknes apkārtnē.
Tur aizstāvji jau metušies krusta gājiena cienīgās izdarībās un dievojas, ka priesteris ir labs cilvēks un ka tā visa lieta ir apmelošana un priekšvēlēšanas kampaņa. Domāju, ka tā var domāt tikai aklie, bet tiesa parādīs.
Pārdomas būs par to nepilnu 1 miljonu eiro [vai tomēr daudzreiz vairāk], kas tiks izlietoti pāvesta Franciska vizītei 24.septembrī, kad lielākajai sabiedrības daļai būs brīvdiena, bet tiem, kuriem būs jāvergo, tajā dienā tāpat vergos.
Kopējie tēriņi budžeta kontekstā neizklausās milzīgi, jo VID ēkas atpirkšanā no Kremļa oligarha valsts iekrita daudz lielākos sū... Atzīmēšu, ka visā tajā posmā arī miljonus nosmēla slimākā Austrijas iedzīvotāja Vaškeviča sieva Vilkaste.
Tātad ķeršos klāt uzskaitījumam - cik tad mums visiem nodokļu maksātājiem izmaksās pāvesta Franciska saiets Aglonā. Informācija aizgūta no raksta „Simtiem tūkstošu eiro dievnamu remontiem. Cik izmaksā pāvesta vizīte Latvijā?”.
Vasaras sākumā valdība atvēlēja 805 tūkstošus eiro pāvesta vizītei Aglonā. Galvenais finansējuma sadalītājs ir Tieslietu ministrija.
Velns slēpjas detaļās:
- sākotnēji bija paredzēts, ka Aglonas bazilikas un teritorijas labiekārtošanai nepieciešami 365 tūkstoši eiro. Tiesa, Aglonas bazilikas draudze pagājušajā mēnesi noslēdza 578 tūkstošus eiro vērtu līgumu ar uzņēmumu SIA “RIVI RV” par bazilikas teritorijas labiekārtošanu. Renovācijas izmaksas kopumā sadārdzinājušās par vairāk nekā 200 tūkstošiem eiro;
- drošības un kārtības pasākumiem paredzēts tērēt 80 tūkstošus eiro;
- 134,5 tūkstoši eiro tiks tērēti atkritumu konteineru, pārvietojamo sabiedrisko tualešu, krēslu nomai, kā arī nepārtrauktas elektrības piegādes garantēšanai un video translācijai;
- ātrās palīdzības darba nodrošināšana un dzeramā ūdens mikrobioloģiskā un ķīmiskā izmeklēšana Aglonā izmaksās 16 tūkstošus eiro;
- savukārt Satiksmes ministrija saņēma aptuveni 50 tūkstošus eiro, lai nodrošinātu elektronisko sakaru tiešraides, kuras veidos Latvijas Televīzija, kā arī organizētu papildu pasažieru pārvadājumus;
- vēl 158 tūkstoši eiro lūgti Valsts prezidenta kancelejai preses centru izveidošanai Aglonā un Kongresu namā, kā arī helikopteru un transportu nodrošināšanai;
- 4.septembrī valdība arī atbalstīja TM lūgumu piešķirt papildu 145,7 tūkstošus eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai varētu nodrošināt pāvesta Franciska vizītes atspoguļošanu sabiedriskajos medijos;
Man jau liekas, ka iepriekš minētās summas saskaitot un atņemot ir tuvu 1 miljonam eiro vai pat vairāk. Taču, ja mēs ņemam vēra pareizticīgā Ušakova ģimenes fonda [lasīt Rīgas Domes budžets] ieguldījumu, tad tas ir krietni virs 1 miljona eiro.
Tāpat kā varas partijām arī Nila Saskaņai pirms vēlēšanām ir jāspodrina spalvas. Tad nu zemāk arī „nabadzīgākās” Latvijas pašvaldības ieguldījums pāvesta Franciska 12 stundu vizītē Latvijā:
- pašvaldība maijā nolēma sniegt līdzfinansējumu Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrijai 233,2 tūkstošu eiro apmērā. Lielākā daļa šīs summas tika novirzīta to galvaspilsētā esošo dievnamu remontam, kurus iecerējis apmeklēt pāvests;
- Rīgas dome 10 tūkstošus eiro piešķīra ēdināšanai pāvesta svītai un brīvprātīgajiem, kā arī brīvprātīgo apģērbam. Savukārt LED ekrānu un apskaņošanas nodrošināšana Doma laukumā, pie Brīvības pieminekļa un citās vietās izmaksās 17,2 tūkstošus eiro;
- TV monitoriem Doma laukumā galvaspilsēta atvēlējusi 2,2 tūkstošus eiro, bet vides reklāmai – 14,9 tūkstošus eiro.
Skaidrs ir viens, ka 1 vai 1,5 miljoni eiro budžeta kopējos izdevumos ir piliens jūrā, taču jāņem vērā, ka tā ir papildus brīvdiena diena, kuras laikā uzņēmumi būtu varējuši strādāt pilnvērtīgi un bez liekas čakarēšanās, kas nestu papildu ienākumus valsts budžetam utt.
Mani tas neapmierina, ka manam uzņēmumam vesela diena jāstāv dīkstāvē un tā darbiniekiem jāskatās papmobīļa pārvietošanās pa Rīgas ielām. Sauciet mani par vergturi, bet būtu labāk strādājuši un pāvestu aicinājuši kādā brīvdienā, nevis tad, kad viņam iegribas. Taču cirks jau ir nepieciešams, lai politiķi varētu pagozēties vai nu Rīgas dievnamos vai Aglonā.
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
