Iesaki rakstu: 
Laikam jau nebūtu bijis iemesls apgānīt katoļticīgos, taču, ja nebūtu bijuši pēdējo dienu notikumi, tad es sēdētu mēms kā zivs. Arvien vairāk pasauli pāršalc dažādi skandāli ap garīdznieku seksuāla rakstura izdarībām, kur nereti tiek iesaistīti sabiedrības neaizsargātākā daļa - bērni un garīgi slimi cilvēki. Manas izklāstītās pārdomas zemāk nebūs par priestera Pāvela Zeiļa izdarībām Rēzeknes apkārtnē.
Tur aizstāvji jau metušies krusta gājiena cienīgās izdarībās un dievojas, ka priesteris ir labs cilvēks un ka tā visa lieta ir apmelošana un priekšvēlēšanas kampaņa. Domāju, ka tā var domāt tikai aklie, bet tiesa parādīs.
Pārdomas būs par to nepilnu 1 miljonu eiro [vai tomēr daudzreiz vairāk], kas tiks izlietoti pāvesta Franciska vizītei 24.septembrī, kad lielākajai sabiedrības daļai būs brīvdiena, bet tiem, kuriem būs jāvergo, tajā dienā tāpat vergos.
Kopējie tēriņi budžeta kontekstā neizklausās milzīgi, jo VID ēkas atpirkšanā no Kremļa oligarha valsts iekrita daudz lielākos sū... Atzīmēšu, ka visā tajā posmā arī miljonus nosmēla slimākā Austrijas iedzīvotāja Vaškeviča sieva Vilkaste.
Tātad ķeršos klāt uzskaitījumam - cik tad mums visiem nodokļu maksātājiem izmaksās pāvesta Franciska saiets Aglonā. Informācija aizgūta no raksta „Simtiem tūkstošu eiro dievnamu remontiem. Cik izmaksā pāvesta vizīte Latvijā?”.
Vasaras sākumā valdība atvēlēja 805 tūkstošus eiro pāvesta vizītei Aglonā. Galvenais finansējuma sadalītājs ir Tieslietu ministrija.
Velns slēpjas detaļās:
- sākotnēji bija paredzēts, ka Aglonas bazilikas un teritorijas labiekārtošanai nepieciešami 365 tūkstoši eiro. Tiesa, Aglonas bazilikas draudze pagājušajā mēnesi noslēdza 578 tūkstošus eiro vērtu līgumu ar uzņēmumu SIA “RIVI RV” par bazilikas teritorijas labiekārtošanu. Renovācijas izmaksas kopumā sadārdzinājušās par vairāk nekā 200 tūkstošiem eiro;
- drošības un kārtības pasākumiem paredzēts tērēt 80 tūkstošus eiro;
- 134,5 tūkstoši eiro tiks tērēti atkritumu konteineru, pārvietojamo sabiedrisko tualešu, krēslu nomai, kā arī nepārtrauktas elektrības piegādes garantēšanai un video translācijai;
- ātrās palīdzības darba nodrošināšana un dzeramā ūdens mikrobioloģiskā un ķīmiskā izmeklēšana Aglonā izmaksās 16 tūkstošus eiro;
- savukārt Satiksmes ministrija saņēma aptuveni 50 tūkstošus eiro, lai nodrošinātu elektronisko sakaru tiešraides, kuras veidos Latvijas Televīzija, kā arī organizētu papildu pasažieru pārvadājumus;
- vēl 158 tūkstoši eiro lūgti Valsts prezidenta kancelejai preses centru izveidošanai Aglonā un Kongresu namā, kā arī helikopteru un transportu nodrošināšanai;
- 4.septembrī valdība arī atbalstīja TM lūgumu piešķirt papildu 145,7 tūkstošus eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai varētu nodrošināt pāvesta Franciska vizītes atspoguļošanu sabiedriskajos medijos;
Man jau liekas, ka iepriekš minētās summas saskaitot un atņemot ir tuvu 1 miljonam eiro vai pat vairāk. Taču, ja mēs ņemam vēra pareizticīgā Ušakova ģimenes fonda [lasīt Rīgas Domes budžets] ieguldījumu, tad tas ir krietni virs 1 miljona eiro.
Tāpat kā varas partijām arī Nila Saskaņai pirms vēlēšanām ir jāspodrina spalvas. Tad nu zemāk arī „nabadzīgākās” Latvijas pašvaldības ieguldījums pāvesta Franciska 12 stundu vizītē Latvijā:
- pašvaldība maijā nolēma sniegt līdzfinansējumu Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrijai 233,2 tūkstošu eiro apmērā. Lielākā daļa šīs summas tika novirzīta to galvaspilsētā esošo dievnamu remontam, kurus iecerējis apmeklēt pāvests;
- Rīgas dome 10 tūkstošus eiro piešķīra ēdināšanai pāvesta svītai un brīvprātīgajiem, kā arī brīvprātīgo apģērbam. Savukārt LED ekrānu un apskaņošanas nodrošināšana Doma laukumā, pie Brīvības pieminekļa un citās vietās izmaksās 17,2 tūkstošus eiro;
- TV monitoriem Doma laukumā galvaspilsēta atvēlējusi 2,2 tūkstošus eiro, bet vides reklāmai – 14,9 tūkstošus eiro.
Skaidrs ir viens, ka 1 vai 1,5 miljoni eiro budžeta kopējos izdevumos ir piliens jūrā, taču jāņem vērā, ka tā ir papildus brīvdiena diena, kuras laikā uzņēmumi būtu varējuši strādāt pilnvērtīgi un bez liekas čakarēšanās, kas nestu papildu ienākumus valsts budžetam utt.
Mani tas neapmierina, ka manam uzņēmumam vesela diena jāstāv dīkstāvē un tā darbiniekiem jāskatās papmobīļa pārvietošanās pa Rīgas ielām. Sauciet mani par vergturi, bet būtu labāk strādājuši un pāvestu aicinājuši kādā brīvdienā, nevis tad, kad viņam iegribas. Taču cirks jau ir nepieciešams, lai politiķi varētu pagozēties vai nu Rīgas dievnamos vai Aglonā.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
