Privatizācijas aģentūras valdē iecelts "kredītatkarīgais" un cilvēks bez valsts noslēpuma pielaides
PIETIEK04.11.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Privatizācijas aģentūras valdē, kurai uzticēts lielā steigā parakstīt bankas Citadelepārdošanas līgumu, Vjačeslava Dombrovska vadītā Ekonomikas ministrija iecēlusi divus cilvēkus, kuri ir īsti piemēroti šāda valstiski nozīmīga dokumenta motivētai parakstīšanai - Vladimiram Loginovam (attēlā) jau vairākus gadus ir iespaidīgas parādsaistības, savukārt bijušajam koncerna Diena valdes loceklim Ģirtam Freibergam nav pielaides valsts noslēpumam.
Kā zināms, iepriekšējā Privatizācijas aģentūras (PA) valde aizvadītajā nedēļā atkāpās, jo valdība nebija piekritusi tās ierosinājumam nesteigties ar līguma parakstīšanu par bankas Citadele pārdošanu, bet vēl divus mēnešus turpināt sarunas, cenšoties panākt valstij labvēlīgākus nosacījumus.
Ja PA būtu dots vairāk laika, pārdošanas līguma nosacījumi, kas, piemēram, paredz tikai divu gadu tālākpārdošanas aizliegumu Citadeles akcijām, bet ne bankas aktīviem, iespējams, būtu izdevīgāki Latvijas valstij.
PA vadības atkāpšanās nozīmēja, ka Citadeles pārdošanas līgumu no Latvijas puses nav, kam parakstīt. Tāpēc trieciena tempā tika sameklēti divi cilvēki, kuriem vismaz formāli varētu būt kādas zināšanas par atbilstošo tēmu, - bijušais Citadeles padomes un AS Diena valdes loceklis Freibergs un līdzšinējais PA Komercdarbības dienesta vadītājs Vladimirs Loginovs.
Lai gan publiski ir ticis apgalvots, ka abiem piemītot visas nepieciešamās zināšanas un pieredze valstij nozīmīgā līguma parakstīšanai, publiski dati rāda, ka gan Freibergam, gan Loginovam ir pa "defektam", kas padara abus īpaši piemērotus motivēšanai uz līguma parakstīšanu.
Freibergam, kurš jau publiski paziņojis, ka bankas pārdošanas līgumu neesot lasījis, šādas iespējas, ļoti iespējams, arī nebūs. "Privatizācijas aģentūras valdes loceklim Vladimiram Loginovam ir izsniegta atļauja darbam ar valsts noslēpumu saturošu informāciju, savukārt Ģirtam Freibergam šobrīd nav šādas atļaujas," apliecina Drošības policija.
Savukārt lūgumu izvērtēt Freiberga atbilstību darbam ar valsts noslēpumu saturošu informāciju Drošības policija vēl nemaz neesot saņēmusi, un ir skaidrs, ka šāda atļauja līdz šajās dienās gaidāmajai līguma parakstīšanai netiks saņemta.
Savukārt Loginovam ir ne tikai atļauja darbam ar valsts noslēpumu, kas viņam izsniegta vēl pirms stāšanās Privatizācijas aģentūras valdes locekļa amatā, bet arī vērā ņemams "motivators" iespaidīgu kredītsaistību izskatā.
Kā rāda Loginova amatpersonas deklarācijas par pēdējiem gadiem, viņš iesaistījies vērā ņemamās darbībās ar nekustamajiem īpašumiem un atbilstoši tam ticis arī pie tikpat vērā ņemamām parādsaistībām - vairāk nekā 183 tūkstošiem latu.
Loginovam bijuši arī pietiekami lieli ienākumi, taču faktiski visi bijuši atkarīgi no politisko lēmumu pieņēmējiem, - tie gūti akciju sabiedrībā Reverta, Privatizācijas aģentūrā un vēl arī SIA Hiponia.
Vēl tikai gadu iepriekš Loginovs veicis jaunu aizņēmumu 65 000 eiro apmērā, lai iegādātos dzīvokli tiesu izpildītāja rīkotā izsolē, tā vēl būtiski palielinot savu parādu slogu un kļūstot vēl atkarīgāks no politisko lēmumu pieņēmējiem.
Foto - LNT
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
