Iesaki rakstu: 
Pagājušajā nedēļā piedalījos drošībai Latvijas fiziskajā un informatīvajā telpā veltītā off record pasākumā. Ne rakstīšanai, bet zināšanai. Sagadījās sēdēt līdzās divām ietekmīgām dāmām no Latvijas valsts medija. Izmantojot izdevību, uzdevu viņām pietiekami sensitīvu jautājumu. Vai tiešām viņu kolektīvos valda pilnīga vienprātība attiecībā uz krievu valodas lietošanu ēterā?
Izrādās, ka nē – neesot. Kolektīvos strādājot arī “ļoti nacionālistiski noskaņoti kolēģi”, bet... Un turpinājumā biju spiests noklausīties īsu lekciju, cik lietderīgi ir runāt krieviski. Ka lielākā daļa krievu redakciju kolēģu esot īsteni patrioti un ka runāšana krieviski ir mūsu maigā vara. Neredzēju iespēju iebilst. Viņu pārliecība šķiet dzelzsbetonā iejaukta. Taču mūsu maigā runāšana agresorvalsts krievijas valodā 30 gadu garumā nekādu integrāciju nav nodrošinājusi un novedusi līdz tam, ka Saeimā krievi balso pret atļauju latviešu bērniem atteikties no krievijas valodas mācīšanās un vienlaikus pieprasa vēlēšanu tiesības tiem, kuri paši atteikušies no Latvijas pilsonības iegūšanas.
Jā, valoda ir ierocis un, kā redzams Ukrainā, – nebūt ne maigs. Dienu pirms nenotikušajām miera sarunām krievijas ārlietu ministrs Lavrovs preses konferencē paziņoja, ka nekāda pamiera nebūs, kamēr Ukraina neizpildīs pirms gada krievijas izvirzītās prasības. Un tās ir šādas: Ukrainas denacifikācija, demilitarizācija, krievu kultūras un valodas neaizskaramība. Tātad arī valoda ir iegansts, kādēļ krievi turpina nogalināt ukraiņus, un vēršu uzmanību, ka Latvijā dzīvo vairāk nekā 437 tūkstoši cilvēku, kurus krievija var pieteikties aizstāvēt, pamatojoties uz viņu valodas un kultūras neaizskaramību. Turklāt neprasot, grib viņi to vai ne. Latvijas valsts medija cīņa par krievu redakciju saglabāšanu un tiesībām raidīt krieviski ir balansēšana uz bīstamas prokrievisma robežas.
Latvijas valsts medija sarīkotais skandāls par okupanta formastērpa izrādīšanu Ogres muzejā piespēlēja labu materiālu Kremļa propagandas kanāliem. Valsts televīzija atteicās translēt brīnišķīgo 4. maija koncertu no Ogres, jo ir priekšvēlēšanu laiks. Valsts medijs nevēstīja par Ogres mēram piešķirto Ukrainas prezidenta Zelenska apbalvojumu par Ukrainas aizstāvēšanu. Jo ir priekšvēlēšanu laiks. Toties uztaisīja tizlu sižetu par to, ka Helmanis daudz komandējumos braukājot uz Ukrainu un domi tai laikā nevadot. Jo ir priekšvēlēšanu laiks.
Tie atsevišķie Latvijas valsts medija sižeti, attieksmes un viedokļi sastājas loģiskā nepatīkamā virknē, kas ir nepārprotami izdevīga Kremļa vēstījumu izplatītājiem. krievijas valoda ir neaizskarama. Ukraiņu atbalstītāji ir sitami.
Latvijas valsts medijs iešāva kājā pat «Tautumeitām». Pagrūda Asnatei zem deguna savu sarkano porolona kubu un lika runāt krievijas valsts valodā. Latviešu tautumeitām! Nu, un viņas darīja, ko televīzija lika. Varbūt neattapa, ko dara, varbūt gribēja krievu auditorijai izdabāt. Protams, to nevar izmērīt, bet pieļauju, ka daudzi emigrācijā dzīvojoši latvieši šī krieviem veltītā sižeta dēļ nenobalsoja par «Tautumeitām».
Vai Latvijas valsts medijs un tā formālais uzraugs SEPLP ir sapratis kļūdu? Nē. Uz kļūdu norādīja NEPLP, kas uzrauga komercmedijus. Tā vadītājs Ivars Āboliņš paziņoja: «Fakts, ka par visas sabiedrības līdzekļiem Eirovīzijas laikā tiek veidotas reportāžas un intervijas ar Latvijas pārstāvēm krievu valodā, manuprāt, ir nepieņemams un absurds. Aicinu SEPLP priekšsēdētāju Jāni Siksni skaidrot sabiedrībai gan to, kā sabiedriskajam pasūtījumam atbilst šādā rīcība un kādi likumā noteiktie mērķi tiek sasniegti, gan to, vai šādi netiek šķelta sabiedrība. Mēs visi esam pelnījuši godīgas atbildes.»
Vai mēs tās saņēmām? Nē. SEPLP šo pieprasījumu ignorē, un arī Latvijas valsts medijs par savu rīcību nekādu atbildību neuzņemas. Tā vietā televīzija paziņoja, ka «stingri nosoda publiskajā telpā un medijos izskanējušos naidīgos izteikumus pret šī gada Latvijas pārstāvēm Eirovīzijā». Ne jau «Tautumeitas» vainīgas, ka tika pastumtas zem prokrieviski sarkanā porolona kuba. To izdarīja Latvijas valsts medijs. Pilnīgā arogancē un visatļautībā.
Attēlā - galvenā atbildīgā, Latvijas "sabiedriskā" medija valdes priekšsēdētāja Baiba Zūzena.
Seko mums 
Šodien nedaudz pastāstīšu par sudrabu. Notiek globāla histērija, tāds kā finanšu pasaules atomsprādziens.
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
