Prokuratūra: prezidentam Bērziņam pat nepajautāt par ES naudu un „Kājiņām” – tā ir pamatota un objektīva pārbaude

Kā jau ziņots, Bērziņa meitai Evai Manavadugei oficiāli piederošā un viņa dēla Aigara Bērziņa vadītais uzņēmums Kājiņas B jau kopš 2004.-2005. gada, kad tas saņēma 178 tūkstošus latu lielu Lauku atbalsta dienesta finansējumu „aktīvās atpūtas kompleksa celtniecībai”, visās oficiālajās atskaitēs apgalvo: „Plānots paplašināt saimniecisko darbību, piedāvājot daudzveidīgāku atpūtas kompleksa pakalpojumu klāstu.”

Taču pašā iespaidīgajā kompleksā ar tenisa kortiem, personisko slēpošanas kalnu un slēgtu peldbaseinu un tā apkaimē Amatas krastā nekas neliecina, ka šeit tiktu gaidīts kāds viesis, izņemot Bērziņu ģimenes locekļus, radus un draugus. Bērziņa ģimenes locekļiem piederošais „aktīvās atpūtas komplekss” pretēji publiskajiem paziņojumiem nemaz nealkst pēc atpūtniekiem „no malas”, un rodas iespaids, ka līdzīgi bijis arī iepriekšējos gados.

Pēc Pietiek pārstāvja iesnieguma Gata Gudermaņa vadītajā Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē bija sākta resoriskā pārbaude, taču šā gada 12. augustā tā pieņēma lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. Turklāt Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde atteica kā iespēju iepazīties ar pieņemto lēmumu un atteikuma materiāliem, tā arī iespēju pieņemto lēmumu pārsūdzēt.

Taču, gatavojot izdošanai nesen iznākušo grāmatu Latvietis parastais, izrādījās, ka Valsts policija lietu ir izmeklējusi tik pavirši, ka, piemēram, no paša Bērziņa nav pat pieprasījusi jelkādu informāciju par šiem faktiem – kaut gan tieši Bērziņš sev piederošo īpašumu Amatas krastā ES un valsts finansējumu saņēmušā projekta attīstīšanai iznomājis bija iznomājis savu bērnu uzņēmumam Kājiņas B.

Pēc tam, kad Pietiek pārstāvis saistībā ar „jaunatklātiem faktiem šajā lietā, kuri liecina, ka pārbaude par manā iesniegumā minētajiem faktiem Valsts policijā ir veikta pavirši un virspusēji, pat nemēģinot noskaidrot lietas patiesos apstākļus”, vērsās Ģenerālprokuratūrā, tajā tika pieņemts lēmums veikt jaunu pārbaudi.

Taču nu Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors Vilnis Ulmis oficiāli atzinis, ka arī viņa ieskatā policijas veiktā pārbaude ir bijusi pilnīgi pietiekama.

„Iepazinies ar visiem lietas materiāliem uzraudzības kārtībā, konstatēju, ka resoriskās pārbaudes laikā ir apkopoti pietiekoši materiāli, lai pieņemtu likumīgu, pamatotu un objektīvu lēmumu, kāds arī tika pieņemts 2011. gada 12. augustā par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu,” informē Ulmis, piebilstot: „Uzskatu, ka nav pamats šī lēmuma atcelšanai.”

Šāds lēmums pieņemts, neraugoties uz to, ka publiskotie dokumenti ir arī parādījuši – Bērziņu ģimene nav pat mēģinājusi īstenot plānus, kas bija sastādīti un iesniegti ES un Latvijas valsts budžeta naudas saņemšanai „aktīvās atpūtas kompleksa” būvei.

Pašreizējā prezidenta meitas oficiālajā projektā ES un Latvijas valsts naudas saņemšanai aprakstītie plāni ir pilnīgā pretrunā ar vēlākajiem SIA Kājiņas B vadītāja, prezidenta dēla Aigara Bērziņa parakstītajiem gada pārskatiem, - Eva Bērziņa projektā sasolījusi darbā pieņemt tādu darbinieku skaitu, kāds saskaņā ar gada pārskatiem nekad tā arī nav ticis pieņemts.

Tomēr Lauku atbalsta dienests, kam it kā vajadzētu kontrolēt ES un valsts naudas izlietojumu, Bērziņu ģimenes uzņēmumā ne šīs, ne arī citas dīvainības nav fiksējis – jo faktiski nekādas pārbaudes nav veicis.

Lauku atbalsta dienesta oficiāli sagatavotajā informācijā gan apgalvots, ka „SIA Kājiņas B par katru gadu no 2005. – 2010. gadam ir sniedzis atskaites Dienestam. Atskaitēs parādās gan uzņemto viesu skaits, gan uzņēmuma apgrozījums. Atskaitēs norādītie rādītāji apliecināja, ka uzņēmums nodarbojas ar tūrisma aktivitātēm. Ir notikusi viesu izmitināšana, kā arī uzņēmums ir organizējis atpūtas un izklaides pasākumus, uzbūvētos tenisa kortus treniņu vajadzībām izmanto Cēsu tenisa klubs. Vidējie ieņēmumi no tūrisma darbības gadā ir bijuši ~20 000 – 30 000 LVL. 2008. gadā uzņēmumā tika veikta pārbaude uz vietas, kurā tika secināts, ka uzņēmums īsteno projektā paredzētās aktivitātes”.

Taču, kad Lauku atbalsta dienesta vadībai jau tagad tiek jautāts, kā tad aktīvās atpūtas centram veicas ar sasolītā izpildīto un viesu piesaistīšanu, dienesta direktores vietnieks Indulis Āboliņš atbild: „Pārskatīju sējumus. Pēc projekta realizācijas uzraudzības periodā ir bijusi pārbaude 2008. gada 22. februārī. Ir attiecīgi sastādīts kontroles ziņojums. Ir konstatēts, ka visi iegādātie pamatlīdzekļi atrodas uz vietas un ka projekta īstenošana noris saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp atbalsta saņēmēju un Lauku atbalsta dienestu.”

Realitātē abos sējumus, kuros apkopoti dati par Kājiņu aktīvās atpūtas centra projektu, ir atrodama tikai viena lapiņa, kurā vecākais referents Raitis Jermolajevs veiktās pārbaudes gaitu un rezultātus aprakstījis nepilnās septiņās rindiņās: „Skatīts cenrādis. Skatīta projekta dokumentācija. Atbalsta saņēmējs var uzrādīt visu ar projekta realizāciju saistīto dokumentāciju. Regulāri sniedz ziņas LIG 1-7 [veidlapa par atbalsta saņēmēja saimniecību]. Atbalsta saņēmējs mutiski apliecina, ka nav veicis darbības, kuras minētas līguma 5.12 punktā [tajā atrunāts, ka atbalsta saņēmējs piecus gadus nedrīkst ar projekta ietvaros iegādāto mantu darīt neko tādu, kā rezultātā tā var nonākt citu īpašumā].” Tā arī ir bijusi vienīgā Bērziņu ģimenes „aktīvās atpūtas kompleksa” pārbaude.

Pašlaik policija veic vēl vienu resorisko pārbaudi – par to, kur pazuduši Bērziņa vadītajā Unibankā saskaņā ar prokuratūras atzinumu nelikumīgi glabātie Latvijas Bankas nodaļu privatizācijas arhīva dokumenti.

Novērtē šo rakstu: