Prokuratūra: tas nav nekas apkaunojošs - saņemt atalgojumu no hūtēm un no kampējiem
PIETIEK26.03.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pietiek rīcībā nonācis oficiāls prokuratūras dokuments, kas apliecina: šīs tiesībsargāšanas iestādes darbinieku ieskatā tas nav nekas apkaunojošs - saņemt atalgojumu no hūtēm, kampējiem un citiem viegli atpazīstamiem, sabiedrībā klaji negatīvi vērtētiem personāžiem.
Dokuments, kurā apliecināta šī prokuratūras nostāja, ir Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas prokuratūras prokurores Ingas Savčenko atteikums ierosināt kriminālprocesu par kāda interneta komentētāja publisku apgalvojumu - viņš zinot, ka kāda konkrēta persona saņemot atalgojumu no "hūtēm", no "kampējiem" un no "vaškevičiem". Pietiek šodien publicē interesantākos un būtiskākos fragmentus no šī dokumenta:
"Krimināllikuma 157.panta pirmajā daļā ir paredzēta kriminālatbildība par apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdos, ja tā izdarīta publiski (neslavas celšana), savukārt šī panta otrajā daļā ir paredzēta paaugstināta atbildība par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī.
Dr.jur.. krimināltiesību eksperts A.Judins rakstā „Par neslavas celšanu masu saziņas līdzekļos (Jurista vārds" 17.08.2010.) norādījis uz trīs obligātajām noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm, lai varētu atzīt informāciju par neslavas celšanu - publiskotā informācija neatbilst patiesībai, publiskai informācijai jābūt apkaunojošai un nepatiesās informācijas publiskotājam ir jāapzinās nepatiesās informācijas nepatiesums.
Personu var atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma - neslavas celšanas - izdarīšanā, ja tiek konstatētas visas KL 157. pantā paredzētās noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes. Bez tam rakstā norādījis, ka lietas apstākļi un nepatiesas informācijas saturs ir jāanalizē, cenšoties noskaidrot, vai ir pamats atzīt apdraudējumu par tik nopietnu, lai būtu pamats piemērot vainīgajam kriminālsodu".
Analizējot Jūsu iesniegumā (..) ievietotā komentāra saturu, kurā ir norādīts par it kā algas saņemšanu no personām (..), atalgojuma - darba algas par padarīto darbu saņemšanas fakts, pat ja tas neatbilst patiesībai, nevar tikt uzskatīts par apkaunojošu.
Personu loks (..), uz kuriem Jūs norādāt kā personām kuras ir skaidri identificējamas un/vai tiesātas par noziegumiem, ir norādīts nekonkrēts, personas ar šādiem uzvārdiem vai vārdiem nav unikālas."
Šī atzinuma kontekstā zīmīgs ir prokurores Savčenko oficiāli deklarētais finansiālais stāvoklis: parādsaistības 2013. gada beigās - 76 207 eiro, neprecēta, ir bērns, oficiālie mēneša ienākumi pirms nodokļu nomaksas - vidēji 624 eiro.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
