Prokuratūra uzdod policijai pārbaudīt, vai Kaimiņš nav valstij izkrāpis 500 eiro
Lato Lapsa27.06.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas Centra rajona prokuratūra Valsts policijai uzdevusi veikt papildu pārbaudi, lai noskaidrotu, vai tiešām Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš ir rakstījis nepatiesību savā paskaidrojumā par Saeimas sēdes neapmeklēšanas iemesliem, lai viņam netiktu atņemti aptuveni 500 eiro par neattaisnotu kavējumu.
Saeimas Kārtības rullis paredz, ka deputātam par Saeimas sēdes neapmeklēšanu bez attaisnojoša iemesla par katru sēdi nosaka sodu 20% apmērā no mēnešalgas. Tā kā šogad Saeimas ierindas deputāta mēneša atalgojums „uz papīra” ir 2963 eiro, tas nozīmē, ka viens vienas Saeimas sēdes neattaisnots kavējums vainīgajam izmaksā aptuveni 500 eiro.
Deputāts A. Kaimiņš nebija apmeklējis šā gada 2. maija Saeimas sēdi un nedēļu vēlāk vērsās Saeimas prezidijā ar lūgumrakstu viņu par kavējumu nesodīt, jo tas bijis attaisnots. „Pārstāvēju frakciju, paužot partijas un frakcijas nostāju un viedokli sabiedriskajos plašsaziņas līdzekļos par Latvijas politisko situāciju pirms Eiropas Parlamenta deputātu vēlēšanām,” Saeimas prezidijam ar savu parakstu apliecināja A. Kaimiņš.
Taču drīz pēc tam deputāta bijušais politiskais kompanjons, advokāta statusu zaudējušais Aldis Gobzems publiski paziņoja, ka A. Kaimiņš esot melojis, jo „tajā dienā Kaimiņam nebija nekādas preses, tikai bailes tikt atceltam no amatiņa un ikmēneša algas pielikumiņa”.
„Tas ir deputāta Kaimiņa līmenis. Melot pat par sīkumiem nieka 500 eiro dēļ. Tajā dienā, 2.maijā Kaimiņam nekas nebija. Bija tikai sabijies, ka kungu atbrīvos no frakcijas priekšsēdētāja biedra amata. Un viss. Plus. Viņš tajā dienā bija ziņotājs likumprojektam, neviens, Ināru Mūrnieci ieskaitot, nezināja par Kaimiņa prombūtni un meklēja Kaimiņu Saeimas plenārsēžu zālē, kad viņam bija jāziņo. Ja Kaimiņš gatavs melot 500 eiro dēļ, tad ir skaidrs, ka melo un melos par jebko,” situāciju Facebook aprakstīja A. Gobzems.
25. maijā Valsts policijā tika saņemts oficiāls iesniegums, aicinot sākt resorisko pārbaudi, lai noskaidrotu, vai 2. maijā deputāts A. Kaimiņš patiešām ir ticies ar „sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem” un vai minētā tikšanās, ja tāda tiešām notikusi, ir aizņēmusi visu Saeimas plenārsēdes laiku. Tā kā Latvijā ir ļoti maz sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu (Latvijas Televīzija, Latvijas radio, Latvijas sabiedriskais medijs), to noskaidrot būtu ļoti vienkārši.
„Ja tikšanās nav notikusi vai aizņēmusi tikai nelielu daļu no Saeimas plenārsēdes laika, tas nozīmē, ka Saeimas deputāts ir veicis apzinātas krāpnieciskas darbības, lai no valsts budžeta līdzekļiem izkrāptu viņam nepienākošos finanšu līdzekļus, un tādā gadījumā aicinu sākt kriminālprocesu par šo noziedzīgo nodarījumu,” bija norādīts iesniegumā.
Kaut gan iesniegumā bija skaidri norādīts uz iespējamu krāpniecību, kā rezultātā valsts varētu būt zaudējusi ievērojamu naudas summu, jau septiņas dienas pēc iesnieguma nosūtīšanas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Centra iecirknī tika pieņemts lēmums atteikties uzsākt kriminālprocesu. Turklāt bija skaidrs, ka nekādu pārbaudi policija faktiski nav veikusi.
Iesniegums Valsts policijas centrālajam birojam bija pa pastu nosūtīts 24. maijā, piektdienā. Ātrākais, kad tas varēja tikt saņemts, bija 27. maijs, pirmdienā. Ne ātrāk kā dienas laikā šis iesniegums varēja tikt nogādāts atbilstoši piederībai Rīgas Centra rajona iecirknī. Tas nozīmē, ka Valsts policija varēja sākt izvērtēt tikai 28. maijā, savukārt jau 31. maijā pieņemts lēmums atteikties uzsākt kriminālprocesu.
Laikā no 28. līdz 31. maijam bija fiziski neiespējami veikt resorisko pārbaudi par iesniegumā minētajiem faktiem, nosūtot pieprasījumus medijiem un pieprasot paskaidrojumus no iesaistītajām personām, no tām saņemot nepieciešamo informāciju manis sniegtās informācijas izvērtēšanai. Tas nozīmēja, ka Valsts policijas amatpersonas, izvērtējot iesniegumu, bija rīkojušās nolaidīgi un informācija nav objektīvi izvērtēta.
Nu šo policijas nolaidību ir atzinusi arī prokuratūra. „Pārbaudot Jūsu sūdzībā minēto un materiālu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, secinu, ka nepieciešams veikt papildu resorisko pārbaudi par sūdzībā izklāstītajām ziņām. 2019. gada 19. jūnijā tika pieņemts lēmums atcelt lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu un materiālu nosūtīt papildu resoriskās pārbaudes veikšanai VP RRP Rīgas Centra iecirknim,” oficiāli informē Rīgas Centra rajona prokuratūras prokurors Kaspars Andruškins.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
